COVID-19 pandēmija Latvijā

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no COVID-19 izplatība Latvijā)
Jump to navigation Jump to search
COVID-19 simptomu biežums Latvijā[1]
Simptoms Varbūtība
Paaugstināta temperatūra 41,6%
Klepus 27,7%
Galvassāpes 16,3%
Iesnas 15,8%
Kakla iekaisums 15,7%
Ožas un garšas traucējumi 8,6%
Nav sūdzību 16,0%
Šis raksts ir par COVID-19 izplatīšanos Latvijā. Par pasaulē notiekošo skatīt rakstu COVID-19 pandēmija.
Inficēto un mirušo skaita izmaiņas COVID-19 pandēmijas laikā Latvijā (logaritmiskā skala, jaunākie dati).

COVID-19 izplatīšanās Latvijā sākās ar pirmās COVID-19 pacientes diagnosticēšanu 2020. gada 2. martā. Saslimušo skaits sāka strauji pieaugt kopš 8. marta, visi inficētie bija 7. martā ar "airBaltic" lidmašīnu atlidojuši no COVID-19 pandēmijas skartās Milānas lidostas kopā ar 39 pasažieriem, tostarp 25 no Latvijas.[2][3][4] 14. martā Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sāka publicēt statistikas datu atspoguļojumu par COVID-19 saslimšanas gadījumu izplatību Latvijas reģionos,[5] bet no 20. marta arī Latvijas novados. 3. aprīlī RAKUS Latvijas Infektoloģijas centrā nomira pirmā ar SARS-CoV-2 inficētā Latvijas paciente (99 gadus veca sieviete).[6]

Situācija vasaras mēnešos bija stabila, bet septembra beigās sākās infekcijas otrais vilnis. Ja 2. oktobrī 14 dienu kumulatīvais COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju bija 19,5, tad 7. oktobrī šis rādītājs pārsniedza 25 gadījumus, bet 18. oktobrī 71,5 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. 2021. gada 12. janvārī kopējais reģistrēto COVID-19 gadījumu skaits Latvijā pārsniedza 50 000, 14 dienu kumulatīvais COVID-19 saslimšanas gadījumu skaits maksimumu sasniedza 15. janvārī (689,5 uz 100 000 iedzīvotāju) bet 19. janvārī kopējais ar COVID-19 diagnozi mirušo skaits pārsniedza 1000.[7] Pēc tam saslimstība lēni mazinājās, bet saglabājās augsta mirstība, ar COVID-19 mirušo pacientu skaits 17. februārī pārsniedza 1500.[8]

2021. gada 27. februārī SPKC ziņoja, ka pēdējās diennakts laikā diagnosticēti 827 ar SARS-CoV-2 vīrusu inficēti cilvēki, kopš pandēmijas sākuma Latvijā atklāti 85 810 COVID-19 saslimšanas gadījumi, miruši 1614 pacienti. Vislielākā saslimstība pēdējo 14 dienu laikā bija Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Rēzeknē, kā arī Balvu, Gulbenes, Olaines, Saldus novadā.[7] 27. februārī NVD informēja, ka slimnīcās ārstējās 739 pacienti, tostarp 74 ar smagu slimības gaitu.[9]

Preventīvie pasākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. februārī ar Francijas lidmašīnu no Uhaņas evakuēja arī vienu Latvijas pilsoni,[10] kas iespējamās SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas inkubācijas periodu pavadīja ārpus Latvijas. 2020. gada 3. februārī Latvijas Republikas Veselības ministrija oficiāli skaidroja, ka SPKC turpina sekot epidemioloģiskās situācijas attīstībai un veiktajiem pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa (2019-nCoV) izraisīto uzliesmojumu. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu aktivēja epidemioloģisko uzraudzību agrīnai ievesto gadījumu atklāšanai, izolēšanai, diagnostikai un pretepidēmijas pasākumu veikšanai 2019-nCoV infekcijas izplatīšanās ierobežošanai, kā arī datu apmaiņai ar PVO, ECDC un Eiropas Komisiju. SPKC izplatīja rekomendācijas ārstniecības iestādēm un ārstiem nekavējoties ziņot, ja ir akūtas respiratoras saslimšanas gadījumi personai, kura 14 dienu laikā pirms saslimšanas apmeklējusi Uhaņu vai bijusi kontaktā ar slimnieku, kurš saslimis pēc ceļojuma uz Uhaņu. Vienlaikus arī paši pacienti tika aicināti ziņot ārstniecības personālam par novērotajiem simptomiem — attiecīgi informējot savu ģimenes ārstu, vai arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), kam šādiem gadījumiem ir izstrādāts rīcības algoritms.

5. februārī Krīzes vadības padome premjerministra Krišjāņa Kariņa vadībā paziņoja, ka visi Latvijas dienesti, sākot no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta līdz Valsts robežsardzei, ir gatavi sastapties aci pret aci ar jauno koronavīrusu, ja gadījumā būs aizdomas, ka kāds Latvijas iedzīvotājs vai viesis ir inficēts ar vīrusu 2019-nCoV. Latvijā līdz paziņojumam bija veiktas analīzes četriem pacientiem ar aizdomām par koronavīrusu, bet nevienā gadījumā slimība netika apstiprināta. Tika izplatīts aicinājums izvērtēt, vai būtu lietderīgi apmeklēt Ķīnu, bet, ja pieaugušais vai bērns ir atgriezies no Ķīnas, aicināja 14 dienas palikt mājās un novērot situāciju, informējot par to ģimenes ārstu. Lidostā Rīga izvietoja informāciju, aicinot cilvēkus, kuriem ir saslimšanas pazīmes, vērsties pie ārsta vai zvanīt 113, kā arī vērsties īpaši izveidotā punktā.[11]

Latvijas pilsonei Indonēzijas lidostā izsniegts pases ieliktnis ar brīdinājumu, ierodoties no valsts ar paaugstinātu COVID-19 inficēšanās risku. Rīgas lidostā Valsts robežsardze līdzīgas brīdinājuma zīmes neizsniedza.

24. februārī Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēma paplašināt Covid-19 epidēmijas prevencijas pasākumus, nosakot teritorijas, no kurām atgriežoties, ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi. Par koronavīrusa skartajām valstīm vai teritorijām, uz kurām attiecināti īpaši pasākumi, noteica Ķīnu, Dienvidkoreju, Irānu, kā arī Itālijas Lombardijas un Veneto apgabalus. Ceļotājiem, kuri atgriezušies no šīm vietām, jānovēro sava veselība turpmākās 14 dienas. Parādoties saslimšanas simptomiem — paaugstinātai ķermeņa temperatūrai, klepum, rīkles iekaisumam, apgrūtinātai elpošanai, jāierobežo kontakti ar ģimenes locekļiem un citām personām un nekavējoties jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uz telefona numuru 113 un jāinformē ārstniecības personas par simptomiem un ceļojumu uz koronavīrusa skartajām valstīm vai teritorijām.[12]

26. februārī ar aviokompānijas "Turkish Airlines" lidmašīnu Rīgas lidostā ieradās ar 2019-nCoV inficēts Irānas pilsonis un pēc 2,5 stundām no Rīgas autoostas devās uz Tallinu, kur izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību. Arī nākamajā dienā pēc šī gadījuma Rīgas lidosta nebija saņēmusi nekādu oficiālu informāciju no SPKC un neveica nekādas izmaiņas infekcijas kontroles pasākumos lidostā.[13] 28. februārī īpašos piesardzības pasākumus sāka attiecināt uz personām, kuras bija atgriezušās no Ziemeļitālijas reģioniem (Lombardijas, Veneto, Emīlijas-Romanjas, Pjemontas), Japānas, Singapūras, Dienvidkorejas, Irānas un Ķīnas.[14] 5. martā Latvijas Republikas Ārlietu ministrija aicināja iedzīvotājus būt piesardzīgiem un rūpīgi izvērtēt ceļojuma nepieciešamību arī uz Spāniju, Franciju, Vāciju, Lielbritāniju, Itāliju, Gruziju, Izraēlu un Turciju.[15] Starptautiskā lidosta "Rīga" sāka to autobusu dezinfekciju, kas nodrošina pasažieru vešanu no termināļa uz gaisa kuģiem un atpakaļ, piecās vietās uzstādīja roku dezinfekcijas stendus, pastiprināja publisko un darbinieku telpu uzkopšanu un dezinfekciju. Tā kā saglabājās pasažieru pieprasījums un netika saņemtas norādes no SPKC, tad lidojumus uz infekcijas skartajām valstīm nepārtrauca.[16] Pēc Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdes no 7. marta "COVID-19" skarto valstu sarakstā iekļāva visu Itāliju, ne tikai Ziemeļitālijas reģionus.[17] 8. martā lidsabiedrība "airBaltic" paziņoja, ka no 9. marta līdz aprīļa beigām pārtrauks visus lidojumus uz un no Milānas un Veronas.[18] 10. martā "airBaltic" paziņoja, ka no 11. marta līdz maija beigām pārtrauks visus lidojumus arī uz Romas un Telavivas lidostām, piedāvājot saviem pasažieriem vienu bezmaksas datuma maiņas iespēju visām rezervācijām, kuru varēs izmantot ceļošanai līdz 2020. gada 31. decembrim.[19] Savukārt lidsabiedrība "Wizz Air" no 10. marta līdz 3. aprīlim pārtrauca lidojumus no Rīgas uz Bari, bet saistībā ar Izraēlas valsts iestāžu izsludināto 14 dienu karantīnu visiem ieceļojošajiem pasažieriem, arī uz Telavivu un Eilatu Izraēlā. "Ryanair" 10. martā paziņoja, ka no14. marta līdz 9. aprīlim pārtrauks lidojumus no Rīgas uz Bergamo.[20]

11. martā Valsts operatīvā medicīniskā komisija (VOMK), paplašināja COVID-19 skarto Eiropas valstu sarakstu, bez Itālijas tajā papildus iekļaujot arī Spāniju, Franciju, Vāciju, Austriju un Šveici.[21] 12. martā COVID-19 skarto valstu sarakstu vēlreiz paplašināja, iekļaujot arī Nīderlandi, Lielbritāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Beļģiju, Dāniju, ASV, Grieķiju un Islandi.[22] 18. martā VOMK pieņēma lēmumu īpašos piesardzības pasākumus attiecināt uz visām pasaules valstīm, visiem iedzīvotājiem, atgriežoties no jebkuras ārvalsts, ir obligāts pienākums pavadīt 14 dienas pašizolācijā un novērot savu veselību.[23] 29. martā airBaltic lidmašīna veica īpašu kravas lidojumu no Urumči lidostas Ķīnā ar 900 000 sejas maskām un 80 000 respiratoriem 619 kastēs, kas tiks sadalīta starp Latvijas ārstniecības un aprūpes iestādēm.[24] 10. aprīlī airBaltic veica otro kravas lidojumu no Urumči lidostas ar 1 000 000 sejas masku 621 kastē.[25] 16. aprīlī Nacionālā veselības dienesta (NVD) un Lauma Fabrics noslēgtā līguma ietvaros no Ķīnas tika piegādāti 3,6 miljoni aizsargmasku un 18 tūkstoši respiratoru, kas paredzēti ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem, sekundārās aprūpes ārstniecības iestādēm, farmaceitiem, zobārstiem un ģimenes ārstiem, kuri sniedz maksas pakalpojumus jeb nav līgumattiecībās ar NVD.[26]

Ārkārtējās situācijas izsludināšana (MK rīkojums Nr. 103.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukšā Kaļķu iela Vecrīgā 2020. gada 22. marta vakarā.

2020. gada 12. martā, pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumu, likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" un Epidemioloģiskās drošības likumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents A. K. Kariņš izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. 7. aprīlī Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par ārkārtējā stāvokļa un tā noteikto ierobežojumu pagarināšanu līdz 2020. gada 12. maijam.[27] 7. maija Ministru Kabineta sēdē lēma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 9. jūnijam, vienlaikus mīkstinot ierobežojumus, kas skar mācību procesu, sportošanu, pulcēšanos un pasažieru pārvadājumus.[28]

Ārkārtējās situācijas laikā:

  1. valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti;
  2. vecākiem jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu;
  3. pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs, nodrošinot mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi;
  4. pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi);
  5. atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus, sapulces, gājienus un piketus virs 200 cilvēkiem;
  6. tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām;
  7. iespēju robežās atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām;
  8. nodrošināt, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem;
  9. ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījuma vietām ierobežot apmeklējumus iestādē trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai;
  10. var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam;
  11. aicināt fiziskas personas atturēties no ārvalstu braucieniem;
  12. personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tai skaitā 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas novērot savu veselības stāvokli, divas reizes dienā mērot ķermeņa temperatūru, nekavējoties zvanīt 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes, jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām, jācenšas samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem, uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu, pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei izmantot piegādi mājoklī, pārtikas vai preču piegādi ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm, lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku, ja nav citu risinājumu, veikalu apmeklēt ar medicīnisko masku, ievērojot 2 metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu;
  13. atļaut NMP dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī SPKC strādājošiem epidemiologiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā.[29]

14. martā Krīzes vadības padome pieņēma lēmumu veikt vairākus grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", cita starpā, papildinot ar punktiem par robežu šķērsošanu no 2020. gada 17. marta:

  • atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu;
  • aizliegt personu un transportlīdzekļu pārvietošanos caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus;
  • atļaut Latvijas Republikas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika, atgriezties Latvijas Republikā;
  • atļaut ārzemniekiem izceļot no Latvijas Republikas.[30]

Latvijas valstspiederīgo repatriācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Repatriācijas vilciens Kijeva—Rīga 22. martā

Sakarā ar lēmumu 17. martā pārtraukt starptautiskos pasažieru pārvadājumus "airBaltic" nolēma 16. martā veikt papildu lidojumus no Londonas, Parīzes, Maskavas, Briseles, Dublinas, Cīrihes, Diseldorfas un Vīnes. Papildus tam Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kuri vēlēsies atgriezties valstī pēc 17. marta, "airBaltic" mājaslapā varēs aizpildīt pieprasījuma formu uz iespējamiem repatriācijas reisiem.[31] Veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka visiem lidostā "Rīga" ielidojušajiem pasažieriem ar gripai līdzīgiem simptomiem no 15. marta vakara būs iespēja brīvprātīgi veikt COVID-19 diagnostisko testu.[32] Obligātās iebraucēju veselības pārbaudes vēl arvien netika ieviestas.

17. martā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka turpmāk repatriantiem būs obligāta anketēšana un ar savu parakstu būs jāapliecina, ka viņi saprot situāciju un dosies pašizolācijā.[33] 17. martā AirBaltic veica pirmo repatriācijas čarterreisu no Tenerifes.[34] 18. martā pēc pusnakts Latviju sasniedza liela automašīnu kolonna, kuras īpaša apsardze (konvojs) pavadīja cauri Polijai un Lietuvai līdz Latvijas robežai, kur izdalīja noteikumus par tālāko pašizolēšanos, bet diagnostiskos testus neveica.[35] Lidsabiedrība "airBaltic" paziņoja, ka 19. martā veiks papildu lidojumus no Larnakas,[36] bet 20. martā no Londonas un Maltas uz Rīgu,[37] ar katru lidmašīnu varēs atlidot 140 Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji. Visus ielidojošos pasažierus ar COVID-19 saslimšanas simptomiem aicināja brīvprātīgi vērsties pie mediķiem lidostas "Rīga" atlidošanas sektorā pirms bagāžas saņemšanas. Naktī no 19. uz 20. martu Rīgas pasažieru ostā no Zasnicas Vācijā ieradās prāmis "Romantika" ar 476 pasažieriem un 152 automašīnām, kas slēgtās Vācijas-Polijas robežas dēļ bija iestrēguši Vācijā.[38] Visi atbraukušie ar parakstu apliecināja, ka sešu stundu laikā sāks pašizolāciju, tikai 46 (10%) izmantoja iespēju nodot koronavīrusa diagnostiskos testus no deguna un rīkles. Igaunijas un Lietuvas pilsoņus policija eskortēja līdz valsts robežai.[39]

20. martā Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Konsulārajā reģistrā repatriācijai pieteikušies 4273 Latvijas valstspiederīgie, tai skaitā no Eiropas — 2838, Āzijas, Āfrikas, Austrālijas — 1082, no Amerikas — 353. Lielākā daļa ir studenti, tūristi un cilvēki, kuri devušies komandējumos un darba braucienos.[40] 20. martā LR Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atļāva ar tālsatiksmes vilcienu Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga 22. martā repatriēt Latvijas un Igaunijas valstspiederīgos.[41] Lidsabiedrība Turkish Airlines turpināja lidojumus no Stambulas uz Rīgu 20. martā (ap 100 pasažieru) un 21. martā (ap 170 pasažieru). AirBaltic ziņoja, ka repatriācijas reisiem kopumā reģistrējušies vairāk nekā 4000 cilvēku.[42] 20. martā airBaltic izziņoja papildus lidojumus no Abu Dabī 22. martā, no Londonas 21., 22., 24., 25. martā, no Tbilisi 23. martā, no Amsterdamas 24. un 25. martā.[43] 22. martā airBaltic izsludināja papildlidojumus no Frankfurtes 23. un 24. martā, no Londonas 26. un 27. martā, bet SmartLynx Airlines no Tenerifes 22. martā.[44] 23. martā Rīgā nolaidās lidmašīna no Šamberī un no Trāvemindes uz Liepāju devās "Stena Line" prāmis.[45] 25. martā airBaltic veica repatriācijas lidojumus no Londonas, Amsterdamas, Malagas un Kijevas.[46] 26. martā Liepājā pienāca ceturtais un pēdējais Stena Line repatriācijas prāmis no Trāvemindes ar kuru ieradās 59 pasažieri.[47] 30. martā airBaltic veica vienu repatriācijas lidojumu no Frankfurtes lidostas, kas 29. martā jau bija izpārdots.[48] 10. aprīlī kļuva zināms, ka Satiksmes ministrija atļāva SmartLynx Airlines repatriācijas lidojumus Nica-Stokholma-Rīga 15. aprīlī un Tenerife-Kopenhāgena-Rīga 16. aprīlī.[49] Savukārt airBaltic no 15. aprīļa plānoja atsākt iknedēļas repatriācijas lidojumus no Amsterdamas un Frankfurtes 15., 22., 29. aprīlī un 6. maijā.[50]

28. aprīlī Ārlietu ministrija pavēstīja, ka tobrīd Latvijā ar avioreisiem, prāmjiem un pa sauszemi bija atgriezušies apmēram 5000 cilvēki, bet vēl vēlas atgriezties 2464 cilvēki, no tiem 331 ir nepieciešama steidzama repatriācija. Daudzi Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs bijuši nodarbināti nelegāli un nav sociāli aizsargāti. Līdz 7. maijam Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" bija veikusi 33 repatriācijas lidojumus no desmit valstīm.[51] 9. maijā kļuva zināms, ka airBaltic 11. un 12. maijā izpildīs papildu speciālos reisus uz Baku, Amsterdamu un Frankfurti,[52] bet 14. maijā speciālo reisu turp un atpakaļ no Frankfurtes uz Rīgu.[53]

Diagnostika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no SARS-CoV-2 vīrusa RT-PCR laboratoriskā testa komplektiem.
E. Gulbja Laboratorijas COVID-19 izmeklējumu punkts Ķīpsalā.

29. janvārī RAKUS Latvijas Infektoloģijas centrā esošā Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija sāka veikt 2019-nCoV diagnostiskos testus. 26. februārī, pieaugot iedzīvotāju interesei par jaunā koronavīrusa 2019-nCoV (SARS-CoV-2) noteikšanu, arī privātā E. Gulbja Laboratorija sāka piedāvāt maksas laboratorisko testu (80,40 EUR) arī tiem pacientiem, kuriem nav akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes, bet kas pēdējās 14 dienās atgriezušies no vīrusa skartajām teritorijām un tiem pacientiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes, bet kas nav atgriezušies no skartajiem reģioniem.[54]

Pēc pirmā pozitīvā gadījuma atklāšanas Igaunijā 28. februārī SPKC ziņoja, ka diennakts laikā veikti 23 laboratoriskie izmeklējumi ar aizdomām uz COVID-19 infekciju, no kuriem 22 bija negatīvi, bet viens vēl gaidīja gala apstiprinājumu. 29. februārī SPKC ziņoja, ka kopējais COVID-19 laboratorisko izmeklējumu skaits sasniedza 87, visi izmeklējumi bija negatīvi.[55] Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā neveica analīzes cilvēkiem, kuri ieradušies no COVID-19 epidēmijas skartajām valstīm vai bijuši kontaktā ar šādiem ceļotājiem, ja vien viņiem nebija SARS-CoV-2 infekcijas specifisko simptomu.[56]

No 6. marta "Centrālā laboratorija" pēc vienošanās ar SPKC sāka SARS-CoV-2 vīrusa laboratoriskos testus arī Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā un Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.[57] 14. martā Veselības ministrija informēja, ka Rīgā personām ar aizdomām par COVID-19 (ir simptomi un bijis skartajās teritorijās) pēc iepriekšēja pieraksta valsts apmaksātu analīžu veikšanu nodrošinās arī "E. Gulbja laboratorijā" Brīvības gatvē 366.[58] Vienlaikus no 13. marta pacientiem ar viegliem simptomiem, iepriekš telefoniski piesakoties pa tālruni 113, ir iespēja nodot analīzes Latvijas Infektoloģijas centra teritorijā teltī izveidotajā mobilajā punktā, ierodoties tur ar personīgo automobili.[59]

17. martā SPKC ziņoja, ka NMPD dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu Biķernieku trases teritorijas auto stāvlaukumā Sergeja Eizenšteina ielā 16.[60] 17. martā Veselības inspekcija paziņoja, ka kompānijas UAB DC Solutions piedāvātie COVID-19 IgM/IgG ātrie testi nevar tikt izmantoti COVID-19 diagnosticēšanai.[61] 21. martā NMPD pavēstīja, ka mainīs COVID-19 testēšanas algoritmus, to mērķējot uz konkrētām sabiedrības grupām: sociālās aprūpes centru iemītniekiem, mediķiem, policistiem un robežsargiem. Līdz ar samazināsies mērķtiecīgā testēšana cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un ir ar viegliem simptomiem.[62]

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra veiktā Latvijas COVID-19 slimnieku SARS-CoV-2 genotipēšana liecināja, ka sākotnēji šis vīruss Latvijā izplatījies no inficētajiem, kas iebraukuši no Vācijas, Francijas un, visticamāk, tiešā ceļā no Ķīnas.[63]

"Centrālā laboratorija" informēja ka līdz 23. aprīlim tā pēc NVD pasūtījuma paņēmusi 9071 paraugu COVID-19 testēšanai 18 diagnostikas teltīs visā Latvijā, savā laboratorijā veicot 6230 testus. "Centrālā laboratorija" ir iegādājusies jaunas iekārtas, kas ļaus paraugu testēšanas jaudu aprīļa nedēļā palielināt līdz 1000 testiem diennaktī.[64]

31. maijā kļuva zināmi trīs Latvijas laboratorijās veikto COVID-19 antivielu testu rezultāti. No vairāk nekā tūkstoš personām ar iepriekš neapstiprinātu saslimšanu, kas E. Gulbja laboratorijā analīzes veica intereses pēc, antivielas apstiprinājās tikai trijos gadījumos. Savukārt no 633 Centrālajā laboratorijā veiktajiem testiem antivielas atrada 19 paraugos. Pēc SPKC pasūtījuma RAKUS References laboratorijā veiktie papildus testi atklāja pozitīvas antivielas pusei no 40 patversmes “Zilais krusts” iemītniekiem, kuriem klasiskais COVID-19 tests pirms tam bija negatīvs. Savukārt no 18 testētajiem SAC “Gaiļezers“ darbiniekiem antivielas atrada diviem.[65]

Augustā sāka veikt COVID-19 antivielu testus visiem asinsdonoriem. No pārbaudītajiem 7324 donoriem paaugstinātas antivielas atklāja 28, pie kam tikai 0,2% (16) pirms tam nebija apstiprināta saslimšana ar COVID-19.[66]

Slimības otrā viļņa laikā oktobrī Latvijā ieviesa infekcijas lokālo uzliesmojumu "pūļa testēšanu" ar siekalu paraugiem, kuru noņemšana nav tik apgrūtinoša kā no deguna. Šī testēšana notiek, no katra cilvēka paņemot divus paraugus, tad veselas grupas — vairāku desmitu vai pat 100 cilvēku — pirmos paraugus apvieno un pārbauda vīrusa klātbūtni šajā "kolektīvajā" siekalu paraugā. Ja to neatrod, tātad visa grupa ir vesela. Tikai tad, ja apvienotajā paraugā atklāj vīrusu, analizē otros paraugus — lai atrastu konkrētos inficētos. Šāda testēšanu vispirms izmēģināja Kuldīgā, kur atrada 27 inficētos, tad arī Daugavpilī. Oktobrī Latvijā sāka lietot arī antigēnu testus, kuru rezultāts zināms 15-30 minūšu laikā. To trūkums ir mazāka jutība (ap 90%), tāpēc pozitīvie rezultāti ir gana precīzi, taču negatīvie var būt kļūdaini, un simptomātiskam pacientam jāveic PCR tests. Savukārt pārslimotu COVID-19 jau kopš vasaras varēja noteikt ar antivielu testiem.[67]

14. decembrī Valsts asinsdonoru centrs informēja, ka kopš augusta kopumā 160 donoriem atrastas COVID-19 antivielas, katru dienu atklāj vidēji 8 jaunus gadījumus.[68]

Karantīna, pašizolācija un masku lietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 27. februārī noteica 14 dienu ilgu karantīnu mājas apstākļos tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri kopā ar SARS-CoV-2 vīrusu inficēto pacientu bija lidojuši no Turcijas vai braukuši ar autobusu uz Tallinu.[56] 2. martā SPKC apzināja visus 29. februārī kopā ar inficēto Latvijas pilsoni no Minhenes atlidojušos 145 AirBaltic lidmašīnas pasažierus personas, 24 kontaktpersonām noteica 14 dienu karantīnu ģimenes ārsta uzraudzībā.[69]

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests skaidroja, ka infekcijas simptomi var parādīties 14 dienu laikā jebkurā brīdī, visbiežāk piektajā vai sestajā dienā.[56] Lai gan karantīna mājas apstākļos ir noformēta kā valsts apmaksāta darba nespēja, trauksme ceļama vienīgi tad, ja šajā laikā tikšot konstatēti saslimšanas simptomi.[70]

28. februārī karantīnā mājas apstākļos atradās vairāk kā 20 personu,[56] bet 10. martā mājas karantīna Latvijā bija noteikta vairāk nekā 200 cilvēkiem.[71] 16. martā SPK norādīja, ka pašizolācijā atrodas 250 cilvēki.[72] 17. martā LR Iekšlietu ministrs atklāja, ka karantīnā atrodas četri tiesībsargājošo institūciju darbinieki, kas inficējušies ārpus darba laika.[73] 19. martā Valsts policija kopā ar pašvaldības policiju veica 388 pārbaudes par ārkārtējās situācijas aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu, konstatējot 38 pārkāpumus.[74]

Lieldienu brīvdienās Valsts policija kopā ar pašvaldības policiju veica ap 6000 pārbaužu un noformēja 114 protokolus par ārkārtas situācijas drošības pasākumu pārkāpumiem.[75]

10. un 13. aprīlī ar maksimālo 2000 eiro naudas sodu tika sodīts kāds 1989. gadā dzimis vīrietis, kuram bija jāievēro pašizolācija pēc saslimšanas ar COVID-19.[76]

18. maijā Veselības ministrija atviegloja ar koronavīrusu inficēto izolācijas pārtraukšanas noteikumus, atsakoties no agrākās prasības pēc diviem secīgiem negatīviem COVID-19 testa rezultātiem. 14 dienu ilgu karantīnu bez atkārtotu testu veikšanas noteica visiem inficētajiem, kuriem slimība noritēja bez simptomiem un 21 dienu ilgu karantīnas periodu COVID-19 pacientiem ar tipiskajiem simptomiem. Tika nolemts, ka simptomātiskiem pacientiem stingro izolāciju var pārtraukt septiņas dienas pēc simptomu izzušanas. Savukārt ārstniecības personas, sociālās aprūpes centru darbinieki un izglītības iestāžu darbinieki, kas strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, darbā drīkstēja atgriezties nedēļu pēc izolācijas perioda beigām.[77]

No 12. oktobra visiem ieceļotājiem Latvijā bija jāsāk obligāti aizpildīt elektroniskā anketa vietnē covidpass.lv. Līdz 18. oktobrim aktīvā policijas kontrolē atradās aptuveni 8 000 personu, kurām, atgriežoties no valstīm ar augstu saslimstību, bija obligāti jāievēro pašizolācijas prasības. Valsts policija informēja, ka no 1. oktobra līdz 18. oktobrim par COVID-19 ierobežošanas pasākumu neievērošanu bija uzsākti 88 administratīvā pārkāpuma procesi, no kuriem 55 procesi bija par pašizolācijas neievērošanu.[78]

29. oktobrī Saeima steidzamības kārtā atbalstīja grozījumus COVID-19 pārvaldības likumā, kas no 2020. gada 20. novembra piešķīra Valsts policijas un pašvaldību policijas darbiniekiem tiesības par masku nelietošanu izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 50 eiro.[79]

Slimības gadījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Infekcijas gadījumu raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: COVID-19
COVID-19 skartie Latvijas novadi un pilsētas līdz 14. oktobrim.
Diagnosticēto COVID-19 saslimšanas gadījumu animācija.

2020. gada 2. martā apstiprināja pirmo COVID-19 gadījumu Latvijā. Saslimusī sieviete ar "airBaltic" lidmašīnu bija 29. februārī atlidojusi no Minhenes, pirms tam bijusi Itālijā,[80] lidmašīnā kopā ar inficēto bija 145 pasažieri.

8. martā SPKC apstiprināja otro un trešo COVID-19 gadījumu, 9., 10. un 11. martā SPKC ziņoja vēl par septiņiem apstiprinātiem COVID-19 saslimšanas gadījumiem. Visi inficētie bija atlidojuši 7. marta reisā BT-630 no Milānas, kurā bija 25 pasažieri no Latvijas.[81][82][83][84] 12. martā SPKC ziņoja par sešiem, 13. martā par vienu, 14. martā par deviņiem,[85] bet 15. martā par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. 21. martā SPKC lūdza atsaukties visus pasažierus, kas 17. martā kopā ar kādu COVID-19 slimnieku brauca vilcienā Rīga-Zilupe,[86] kā arī autobusā Rēzekne-Rogovka-Vecstrūžāni.[87] 21. martā 13. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš savā "Twitter" kontā paziņoja, ka viņam konstatēts Covid-19.[88] Kaimiņš norādīja, ka ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru piedalījies Saeimas sēdēs līdz 16. martam. Kaut arī viņš apgalvoja, ka pēdējā laikā nav bijis ārpus Latvijas, kā arī neesot saticis kādu, kas pēdējā laikā ir atbraucis no ārzemēm, viņam veica valsts apmaksātu COVID-19 diagnostisko testu.[89] 22. martā SPKC Komunikācijas nodaļa pavēstīja, ka aizvadītajā diennaktī veikts 681 Covid-19 izmeklējums, tas apstiprināts 15 cilvēkiem, kas atgriezušies no Austrijas un Spānijas vai arī inficēšanos no jau atklāta slimnieka, bet nav apstiprināts neviens papildu saslimšanas gadījums, kas būtu saistīts ar Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu.[90]

22. martā COVID-19 diagnosticēja Jelgavas apbedīšanas biroja "Velis-A" četriem darbiniekiem un biroja vadītājam, kas slimoja jau kopš 17. marta. SPKC konstatēja, ka viena no biroja darbiniecēm bija inficējusies ārzemēs, vēlāk slimību atklāja arī vairākiem biroja klientiem. Kopējais inficēto skaits Jelgavā pārsniedza 11, tika slēgtas visas četras sēru zāles un izvadīšanas pasākumi varēja notikt tikai āra apstākļos.[91]

6. aprīlī SPKC ziņoja, ka aizvadītajā nedēļā tika konstatēti 187 jauni saslimšanas gadījumi, kamēr nedēļu iepriekš - 217 gadījumi. 44 pacienti tobrīd bija stacionēti, tajā skaitā 39 ar vidēju slimības gaitu, bet pieci - ar smagu. Trīs no pieciem smagā stāvoklī esošajiem COVID-19 pacientiem bija pieslēgti pie mākslīgās plaušu ventilācijas aparātiem.[92] 7. aprīlī 16 pacientiem bija laboratoriski apstiprināta izveseļošanās no COVID-19.[93] 30. aprīlī SPKC ziņoja, ka pēdējās dienās pieaugušais jaunatklāto gadījumu skaits ir skaidrojams ar diviem lokāliem uzliesmojumiem, apmēram 10% no kopējā inficēto skaita ir veselības aprūpē strādājošie.[94]

21. maijā SPKC sāka ziņot ne tikai par kopējo, bet arī par aktīvo inficēšanās gadījumu skaitu. Pēc SPKC ziņām 6. jūnijā Rīgā aktīvo COVID-19 gadījumu skaits bija 108, Priekuļu novadā 42, Valmierā 14, Kocēnu novadā 9, Jūrmalā 8, Bauskas novadā 7, Liepājā 6.[95] 17. jūnijā SPKC informēja par sešiem jauniem inficētajiem, no kuriem viens bija ieceļojis no Krievijas, bet pārējie pieci gadījumi bija saistīti ar inficēšanos divās ģimenēs Jelgavā un Garkalnes novadā.[96][97]

26. jūnijā SPKC informēja, ka no līdz tam diagnosticētajiem 1112 inficētajiem 16% nebija nekādu slimības pazīmju, bet 175 nonāca slimnīcās un 29 no viņiem bija smaga slimības gaita, 30 nomira ar COVID-19.[1] Tāpat SPKC sniedza detalizētu informāciju par "COVID-19 seju Latvijā": jaunākajam slimniekam bija viens gads, bet vecākajam – 99 gadi. Sākotnēji koronavīrusa infekciju Latvijā ieveda atpūtnieki no Itālijas (24 gadījumi), Austrijas (33 gadījumi), Spānijas (32 gadījumi), Francijas (24), tad repatrianti no Apvienotās Karalistes (42), Zviedrijas (26), Krievijas (15) un Vācijas (11). 16% inficēto nebija nekādu slimības pazīmju, bet 175 nonāca slimnīcās un 29 no viņiem bija smaga slimības gaita. Kaut arī tikai 6,5% visu saslimušo mita sociālās aprūpes centros (SAC), gandrīz trešdaļa no mirušajiem (deviņi no 30) bija SAC iemītnieki.[1] Latvijas Infektoloģijas centrā slimības pirmajā vilnī nomira visi pieci smagā stāvoklī esošie pacienti, kas bija pieslēgti mākslīgās plaušu ventilācijas aparātam. [98]

21. oktobrī kļuva zināms, ka ar COVID-19 bija saslimis viens Latvijas Radio kora dziedātājs, bet pēc testu veikšanas infekciju konstatēja vēl deviņiem dziedātājiem. Visiem 24 kora dalībniekiem un vienam diriģentam piemēroja pašizolācijas režīmu.[99]

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

Nāves gadījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
Lai redzētu aktuālo skaitu, bīdīt attēlu pa labi:

3. aprīlī nomira 99 gadus veca ar SARS-CoV-2 inficēta sieviete, kas bija inficējusies no sava radinieka, kurš bija atgriezies no Spānijas. Pacienti ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru neatliekamā kārtā stacionēja kādā slimnīcā, kur inficējās vēl viens cilvēks, jo pacientes radinieki slēpa informāciju par ceļošanu ārpus Latvijas. 27. martā pacienti pārveda uz RAKUS stacionāru “Latvijas Infektoloģijas centrs” (LIC). Pirmās trīs dienas paciente ārstējās intensīvās terapijas palātā, tad tika pārvesta uz nodaļas palātu.[100]

4. aprīlī SPKC ziņoja, ka pēkšņi miris viens no patversmes "Zilais Krusts" klientiem, kuram bija pozitīvs Covid-19 tests, mirušajam bijušas vairākas hroniskas slimības.[101] 7. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijas Infektoloģijas centrā pēc nedēļu ilgas ārstēšanas nomira 75 gadus vecs COVID-19 slimnieks ar vairākām hroniskām blakusslimībām. Šis gadījums saistīts ar slimības perēkli kādā Jelgavas apbedīšanas birojā.[102]9. aprīlī Elejas Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā pēkšņi nomira 76 gadus vecs vīrietis, kuram 2. aprīlī bija konstatēta inficēšanās ar jauno kroņvīrusu. Pacientam esot bijusi vienīgi arteriālā hipertensija, citādi viņš juties možs, enerģisks un bez jebkādiem slimības simptomiem.[103] Pēc autopsijas noskaidrojās, ka pēkšņi mirušā vīrieša nāves cēlonis bijusi sirds koronārā slimība.[104]

11. aprīlī RAKUS LIC nomira divas nedēļas iepriekš stacionēts pacients, kurš bija jaunāks par 60 gadiem,[105] plašsaziņas līdzekļos izplatījās ziņa, ka mirušais ir bijušais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Rolands Tjarve.[106][107] Viņa sieva žurnāliste Nellija Ločmele informēja, ka slimība sākusies 16. martā.[108]

27. februāra dati (miruši 1614 pacienti). Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

12. aprīlī SPKC ziņoja, ka Vidzemes slimnīcā miris vairāk nekā 85 gadus vecs pacients ar vairākām hroniskām slimībām, kurš 10. aprīlī slimnīcā bija inficējies ar koronavīrusu, bet RAKUS LIC miris vairāk nekā 80 gadus vecs pacients, kas smagā stāvoklī ar pneimoniju bija stacionēts iepriekšējā dienā.[109]

21. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijā mirušo COVID-19 pacientu skaits sasniedzis deviņus. Divi pēdējie mirušie bija vecāka gadagājuma pacienti ar hroniskām slimībām, kas nomira slimnīcā. Septiņiem mirušajiem pacientiem COVID-19 atzina par primāro nāves cēloni, bet par diviem pacientiem (Zilā Krusta patversmē un Elejas SAR) tika gaidīts pataloganatomu slēdziens. Konsultējoties ar Pasaules Veselības organizāciju, tika izlemts tomēr pieskaitīt šos divus mirušos pie COVID-19 nāves gadījumu statistikas.[104] 22. aprīlī SPKC ziņoja, ka no COVID-19 miruši vēl divi ar hroniskām slimībām slimojoši cilvēki 80-85 un 50-55 gadu vecuma grupās.[110] 24. aprīlī kļuva zināms, ka ar COVID-19 miris 75-80 gadus vecs pacients, kurš slimoja ar vairākām hroniskām slimībām.[111] 29. aprīlī slimnīcā nomira divi pacienti vecuma grupās no 70 līdz 75 gadiem un no 75 līdz 80 gadiem.[112] 1. maijā kļuva zināms, ka slimnīcā miris vēl viens COVID-19 slimnieks vecumā no 50 līdz 55 gadiem, kurš inficējies no ģimenes locekļa.[113] 29. maijā kļuva zināms, ka SAC "Mārsnēni" miruši divi iemītnieki.[114] 17. jūnijā SPKC apstiprināja, ka miruši vēl divi sociālās aprūpes centra "Mārsnēni" klienti.[115] 26. jūnijā SPKC informēja, ka no 30 mirušajiem deviņi bija SAC iemītnieki.[1] 4. septembrī ziņoja, ka miris viens Krāslavas novadā reģistrēts pacients 55—60 gadu vecumā, kas iepriekš vairāk nekā nedēļu atradās slimnīcā smagā stāvoklī.

15. oktobrī no COVID-19 nomira 34 gadus vecā Talsu novada Bāriņtiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Liene Liepa, kura bija inficējusies no tēva, kurš nomira no COVID-19 Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Paciente ar ģimenes ārsta rekomendācijām sākotnēji ārstējās mājās, tad 4. oktobrī tika stacionēta Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Viņai konstatēja ielaistu abpusēju plaušu karsoni, pēc nedēļas ar elpas trūkumu pārveda uz slimnīcu Rīgā, kur viņa mira.[116] 30. oktobrī Rīgas 40. vidusskola ziņoja par 44 gadus veca vācu valodas skolotāja nāvi no COVID-19, i kurš pēdējo reizi bija vadījis stundu 16. oktobrī.[117] 8. decembrī no COVID-19 izraisītajām komplikācijām nomira luterāņu mācītājs Valdis Baltruks (1948–2020).[118] 11. decembrī Rīgā no COVID-19 komplikācijām mira korejiešu kinorežisors Kims Kiduks, kurš Latvijā bija ieradies 20. novembrī, lai iegādātos māju Jūrmalā un noformētu uzturēšanās atļauju.[119] 19. decembrī kļuva zināms, ka no COVID-19 komplikācijām miris viens ārsts, vēl vairāki atrodas smagā stāvoklī.[120]

29. decembrī Liepājas Reģionālajā slimnīca informēja, ka mirusi 27 gadus veca COVID-19 paciente, divu mazu bērnu mamma. Pirms stacionēšanas slimniecei vairāk nekā nedēļu bijusi augsta ķermeņa temperatūra, neatliekamā palīdzība izsaukta Otro Ziemassvētku rītā, kad sākās grūtības elpot. Liepājas slimnīcā lēma sākt ārstēšanu ar remdesivīru, kas devis vienīgi īslaicīgu uzlabošanos.[121] 2021. gada 1. janvārī Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca informēja, ka no COVID-19 izraisītām komplikācijām miris infektologs Pauls Aldiņš.[122]

9. janvārī tapa zināmi NVD apkopotie dati par COVID-19 pacientu mirstību lielajās slimnīcās 2020. gadā. Vislielākais mirušo pacientu īpatsvars bija Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (36,5%) un Vidzemes slimnīcā (31,4%), vidēji mirstības rādītāji bija RAKUS (17,3%), Rēzeknes slimnīcā (16,2%), Jēkabpils slimnīcā (15,2%), PSKUS (14,7%) un Daugavpils Reģionālajā slimnīcā (13,1%), bet zemākais mirušo īpatsvars bija Liepājas Reģionālajā slimnīcā (8,9%).[123]

Stāvoklis slimnīcās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

Pirmo Latvijā diagnosticēto pacienti 3. martā kopā ar bērnu stacionēja Latvijas Infektoloģijas centrā.[124] 9. martā Valsts operatīvās medicīniskās komisija (VOMK) pieņēma lēmumu, ka turpmāk ar COVID-19 vieglā formā saslimušos vairs visos gadījumos nevedīs uz slimnīcu, bet viņi varēs ārstēties mājās karantīnā ģimenes ārsta uzraudzībā.[125]

25. martā SPKC ziņoja, ka Latvijas slimnīcās atrodas 12 ar COVID-19 slimi cilvēki, bet neviens no viņiem nav smagā stāvoklī.[126] 26. martā saslimšanu ar COVID-19 konstatēja 72 gadus vecajai Rēzeknes slimnīcas bērnu ķirurģei Veronikai Smolko, kura bija sasirgusi 19. martā, tomēr viņas ģimenes locekļiem testus neveica.[127] Diagnostiskos testus veica 67 pacientiem un slimnīcas darbiniekiem, atrodot vēl divus inficētus medicīnas darbiniekus.[128] 28. martā infekciju apstiprināja arī vienai PSKUS onkoloģei, diagnostiskos testus veica 12 pacientiem un 20 ārstniecības personām.[129] Līdz 29. martam COVID-19 atklāja arī pieciem zobārstiem, vienai medmāsai un vienam NMPD šoferim.[130] 31. martā tapa zināms arī tas, ka Covid-19 konstatēts 11 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvās vadības centra darbiniekiem.[100]

Ogres slimnīcā 28. martā ieveda smagi slimu pacientu, kurš ar SARS-CoV-2 vīrusu aplipināja arī vienu no palātas biedriem. Kad pacientiem konstatēja saslimšanu ar Covid-19, slimnīcā veica dezinfekciju un uz laiku pārtrauca jaunu pacientu uzņemšanu. 3. aprīlī pozitīvu Covid-19 testu apstiprināja vienam ārstam un slēdza interno nodaļu, mājas izolācijā nokļuva 27 medicīnas darbinieki.[131]

2. aprīlī saslimšanu ar COVID-19 apstiprināja kādam Dobeles slimnīcas bērnu nodaļas pacientam un viņa mātei, abi slimnīcā bija pavadījuši divas dienas un tika palaisti mājās. Bērna ārstam noteica pašizolāciju, bet bērnu nodaļa uz laiku tika slēgta.[132]

3. aprīlī inficēšanos konstatēja arī diviem ārstiem un diviem pacientiem RAKUS Endokrinoloģijas un Pulmonoloģijas nodaļā Latvijas Onkoloģijas centra ēkā, jo tajā ārstējās viens no patversmes "Zilais Krusts" klientiem. Minētā nodaļa tika slēgta un dezinficēta, nākamajā dienā SPKC paziņoja, ka infekcija diagnosticēta vēl vienam nodaļas darbiniekam. Pēc saslimšanas gadījuma Stradiņa slimnīcā slimību diagnosticēja vienai darbiniecei SAC "Stella maris". SPKC paziņoja, ka ar COVID-19 Latvijā kopumā sasirguši ap 40 medicīnas darbinieku.[133] 5. aprīlī Ogres slimnīcā izolācijā atradās ap 30 mediķu un tā pārtrauca uzņemt pacientus, arī Dobeles slimnīca nestrādāja ar pilnu jaudu.[134]

10. aprīlī COVID-19 konstatēja vienam no Vidzemes slimnīcas Terapijas nodaļas pacientiem, tādēļ daļēji slēdza vienu no terapijas nodaļām un noteica pašizolācijas režīmu vairākiem pacientiem un medicīnas darbiniekiem.[135] Vēlāk kopējais Vidzemes slimnīcas Terapijas nodaļā ar koronavīrusu inficēto pacientu skaits pieauga līdz sešiem, bet diagnostiskos testus veica 31 pacientam. COVID-19 diagnozi apstiprināja arī sešām medmāsām un māsu palīgiem. Pašizolācijas režīmā nosūtīja 25 medicīnas darbiniekus.[136]

11. aprīlī RAKUS pēc kontakta ar COVID-19 pacientiem aptuveni 100 darbinieku atradās pašizolācijā. Savukārt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā 88 no 1884 darbiniekiem bija dīkstāves režīmā, bet 350 Rīgas 1. slimnīcas (44% no slimnīcas darbiniekiem) atradās darba nespējā vai atvaļinājumā, tostarp, arī bez darba samaksas saglabāšanas.[137] 21. aprīlī BKUS paziņoja, ka saņemta pozitīva COVID-19 testa atbilde ķirurģijas, ginekoloģijas un uroloģijas nodaļas māsu palīdzei. Līdz brīdim, kad SPKC būs sniedzis atbildi, slimnīcas darbinieki, kuri bijuši kontaktā ar Covid-19 pozitīvo BKUS darbinieci, tika nosūtīti karantīnā.[138]

24. aprīlī slēdza RAKUS Tuberkulozes un plaušu slimību centra (TPSC) Tuberkulozes ilgstošas ārstēšanas nodaļu, jo vienam no 9. aprīlī slimnīcā uzņemtajiem pacientiem tika konstatēta saslimšana ar COVID-19. Kaut arī stacionārā bija sagatavota īpaša nodaļa COVID-19 pacientu ārstēšanai ar 53 gultām, taču šim pacientam pirms pārvešanas no kādas reģionālās slimnīcas esot bijuši divi negatīvi COVID-19 testi, tādēļ viņš ievietots parastajā nodaļā.[139] 24 pacientus, kurus atzina par inficētā kontaktpersonām, nodalīja atsevišķās palātās, bet 32 ārstniecības personām noteica 14 dienu karantīnu, pēc kuras viņiem būs jāveic divi atkārtoti testi, lai pārliecinātos, ka cilvēki ir veseli un var atgriezties darbā.[140]

8. maijā Vidzemes slimnīca ziņoja, ka pagājušajā diennaktī konstatēti trīs COVID-19 saslimšanas gadījumi — diviem pacientiem un vienam darbiniekam. Tobrīd slimnīcā ārstējās deviņi COVID-19 pacienti, bet astoņi pacienti bija izrakstīti. Laikā, kad slimnīcas uzņemšanas nodaļā bija atļauts testēt pilnīgi visus pacientus, tika atklāti vairāki pozitīvi gadījumi pacientiem bez tipiskiem simptomiem.[141]

18. jūnijā Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) ziņoja, ka vienam slimnīcas pacientam (vecums līdz 10 gadiem) un viņa vecākiem apstiprināta saslimšana ar COVID-19. Zināms, ka viņi nesen bija ieradušies no ārvalstīm.[142] 1. jūlijā BKUS informēja, ka COVID-19 apstiprināta arī vienam Neatliekamās medicīnas palīdzības un observācijas nodaļas (NMPON) ārstam. Viņa iespējamo kontaktpersonu lokā tika apzināti vairāk nekā 40 BKUS darbinieki un 22 pacienti.[143]

2. jūlijā SPKC ziņoja, ka saslimšana ar COVID-19 diagnosticēta vienam Madonas slimnīcas bērnu slimību dežūrnodaļas darbiniekam. 24 slimnīcas darbiniekiem un 16 pacientiem veica COVID-19 testus, visiem testu atbildes bija negatīvas. Trīs slimnīcas darbiniekiem un astoņiem bērniem noteica mājas karantīnu.[144]

Septembrī saslimšanas gadījumus reģistrēja vairākiem NMPD darbiniekiem, Daugavpils reģionālās slimnīcas un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas, kā arī ambulatoro veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem.

Pēc 6. septembra SPKC datiem kopš pandēmijas sākuma vismaz 128 saslimušie (9% no kopējā inficēto skaita) bija bijuši ārstniecības iestāžu darbinieki vai ārstniecības personas, kuras strādā sociālās aprūpes iestādēs (SAC). Lielākais saslimušo skaits bija bijis Vidzemes slimnīcā, pie kam no 64 COVID-19 gadījumiem 17 bija slimnīcas darbinieki, 20 pacienti, no kuriem četri bija miruši, un 27 saslimušo pacientu vai darbinieku ģimenes locekļi. NMPD Operatīvās vadības centrā bija bijuši 38 COVID-19 gadījumi, ieskaitot sekundāros gadījumus ģimenēs.[145]

12. oktobrī COVID-19 diagnosticēja vienam Jēkabpils reģionālās slimnīcas darbiniekam, astoņām viņa kontaktpersonām piemēroja pašizolācijas režīmu. Pēc 10 dienām sešām no astoņām kontaktpersonām izrādījās pozitīvi COVID-19 testi.[146]

29. oktobrī kļuva zināms, ka Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ar COVID-19 saslimuši 18 medicīnas darbinieki, savukārt Daugavpils reģionālajā slimnīcā 10 darbinieki.[147] Pēc SPKC ziņām no 22. līdz 29. oktobrim Latvijā ar COVID-19 saslimuši 116 veselības aprūpes sistēmas darbinieki: 19 ārsti, 4 ārsta palīgi, 54 medmāsas, 17 māsas palīgi un 22 darbinieki, kas nav tieši iesaistīti pacientu aprūpē.[148] 30. oktobrī PSKUS valdes priekšsēdētājs paziņoja, ka Stradiņa slimnīcā ar COVID-19 saslimuši 17 darbinieki, bet vēl 30 darbinieki ir nosūtīti karantīnā.[149]

13. novembrī Vidzemes slimnīca informēja, ka tajā ārstējas 17 COVID-19 pacienti, divi no viņiem ar smagu slimības gaitu, no stacionāra izrakstīti trīs COVID-19 pacienti, bet uzņemti trīs COVID-19 pacienti.[150] 24. novembrī kļuva zināms, ka augstie COVID-19 saslimstības rādītāji Aknīstes novadā saistīti ar uzliesmojumu Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā. 3. novembrī 14 dienu kumulatīvā saslimstība sasniedza 15 cilvēkus, 7. novembrī 37 cilvēkus, no 17. līdz 20. novembrim Aknīstes novadā bija reģistrēti 53 ar COVID-19 saslimušie.[151]

26. novembrī reģionālajās slimnīcās bija šāds COVID-19 pacientiem paredzēto gultu piepildījums: Daugavpils reģionālajā slimnīcā bija atvērtas 100 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, ārstējās 56 pacienti, deviņi smagā stāvoklī (trīs reanimācijā), pie kam ar COVID-19 saslimuši 40 darbinieki. Liepājas reģionālās slimnīcas Infekciju nodaļā bija atvērtas 33 gultasvietas (COVID-19 inficētajiem paredzētas deviņas tranzītgultas, kā arī divas vietas Reanimācijas nodaļā), kurās ārstējās 18 pacienti (viens reanimācijas nodaļā). Jelgavas slimnīcas Infekciju nodaļā (agrākajā Bērnu nodaļā) bija atvērtas 20 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 18 pacienti, pie kam ar COVID-19 saslimuši 9 darbinieki. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī ziņoja, ka tajā bija atvērtas 32 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 13 pacienti. Rēzeknes slimnīcā bija atvērtas 28 gultasvietas COVID-19 inficētajiem, kurās ārstējās 8 pacienti, pie kam ar COVID-19 saslimuši 9 darbinieki.[152] 30. novembrī PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš informēja, ka COVID-19 vai kontaktpersonas statuss noteikts 100 slimnīcas darbiniekiem.[153]

Lai paaugstinātu slimnīcu gatavību straujam COVID-19 pacientu skaita pieaugumam, valdība 1. decembrī pieņēma lēmumu rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteikt, ka slimnīcām no 3. decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā. Tomēr stacionāros obligāti būs jānodrošina akūtā un neatliekamā medicīniskā palīdzība, onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte un veselības aprūpes pakalpojumi saistībā ar tādu slimību grupu ārstēšanu kā onkoloģiskās slimības, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatriskās slimības, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības.[154]

8. decembrī Latvijas valdība lēma piešķirt astoņus miljonus eiro, lai izveidotu jaunas gultasvietas COVID-19 pacientiem, pārprofilētu jau slimnīcās esošās gultas, kā arī nodrošinātu nepieciešamo aprīkojumu. Tāpat valdība piešķīra 32 miljonus eiro piemaksām – līdz 100% apmērā no mēnešalgas – tiem mediķiem, kas iesaistīti COVID-19 ierobežošanā.[155]

No 14. decembra Dobeles un apkārtnes slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Ludzas medicīnas centrs, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība sāka uzņemt COVID-19 pacientus, kuriem veselības stāvoklis ļāva atlabt ārpus lielajām universitātes un reģionālajām slimnīcām.[156] 19. decembrī Stradiņa slimnīcā 160 darbinieki bija gan saslimušie, gan pašizolējušās kontaktpersonas.[120] 22. decembrī valdība apstiprināja Veselības ministrijas priekšlikumu no 23. decembra līdz 4. janvārim pārtraukt plānveida stacionāro pakalpojumu sniegšanu slimnīcās.[157]

2020. gada pēdējā dienā 31. decembrī pēc NVD datiem vislielākais stacionēto pacientu skaits bija RAKUS (kopā 292 pacienti; no viņiem 24 smagā stāvoklī), PSKUS (attiecīgi 125; 11), Daugavpils Reģionālajā slimnīcā (92; 9), vidēji liels Jēkabpils reģionālajā slimnīcā (42; 6), Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā (37; 4), Vidzemes slimnīcā (32; 3), bet vismazākais Rēzeknes slimnīcā (27; 1) un Liepājas Reģionālajā slimnīcā (14; 1).[123]

2021. gada 7. janvārī SPKC informēja, ka 2020. gadā ar koronavīrusu inficējās gandrīz 3200 veselības aprūpes darbinieku, no viņiem 2405 strādāja slimnīcās, bet ambulatorās iestādēs un NMPD inficējās 783 mediķi. Ar COVID-19 bija saslimuši 616 ārsti, 227 ārstu palīgi, 1020 medmāsas un 667 medmāsu palīgi, sanitāri un aprūpētāji.[158]

Infekcijas uzliesmojumi aprūpes centros un patversmēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

31. martā Veselības ministre Ilze Viņķele informēja, ka COVID-19 diagnosticēta 27 Rīgas Evaņģēliski kristīgās draudzes "Zilais Krusts" vīriešu patversmes klientiem un darbiniekiem.[159] Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte paziņoja, ka patversmju slēgšanas gadījumā pašvaldībai būšot līdzekļi, lai vismaz 1,5 mēnesi nodrošinātu visu patversmju klientu ēdināšanu un personāla algošanu.[160] Vēlāk ziņoja, ka dažas dienas pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas 15. martā "Zilā Krusta" telpās noticis reliģisks pasākums, kura laikā patversmē sākusies infekcijas izplatīšanās.[161]

31. martā saslimšanu konstatēja arī vienam privātā sociālās aprūpes centra "Allaži" darbiniekam. 2. aprīlī tika ziņots, ka COVID-19 diagnosticēts kādai Daugavgrīvas apkaimes sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centra "Stella maris" iemītniecei, kas bija stacionēta Stradiņa slimnīcā. Savukārt Elejas sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā ar 30 iemītniekiem saslimšanu apstiprināja trīs darbiniekiem un vienam klientam.[162]

3. aprīlī “Zilā krusta” nakts patversmē konstatēja vēl trīs jaunus infekcijas gadījumus, patversmē ar 102 iemītniekiem tika noteikta karantīna, nodrošinot ēdināšanu trīs reizes dienā.[163] 6. aprīlī kopējais sasirgušo skaits patversmē "Zilais Krusts" pieauga līdz 31.[164] Pēc karantīnas perioda beigām “Zilā krusta” iemītniekiem 17. aprīlī sāka otrreizējo testēšanu, sākot ar 68 diagnostisko testu veikšanu klīniski veselajiem cilvēkiem.[165] 18. aprīlī inficēšanos konstatēja 30 gadījumos, 19. aprīlī vēl 5 gadījumos.[166]

23. aprīlī kļuva zināms, ka pašizolācija noteikta teju pusei no SARC “Lode” darbiniekiem un testi veikti arī 80 aprūpes centra klientiem. Trauksmi izraisīja COVID-19 pneimonijas apstiprināšana vienam no centra iemītniekam, kurš piecas dienas iepriekš bija izrakstīts no Vidzemes slimnīcas, kur 10. aprīlī inficēšanās bija konstatēta vienam pacientam, vēlāk sešām medmāsām un māsu palīgiem. Pirms izrakstīšanas no slimnīcas COVID-19 tests esot bijis negatīvs.[167]

29. aprīlī COVID-19 atklāja kādam Rīgas sociālās aprūpes centra "Gaiļezers" iemītniekam, 3. maijā kļuva zināms, ka inficējušies seši šī sociālās aprūpes centra iemītnieki.[168] 4. maijā kļuva zināms, ka SAC "Gaiļezers" inficēti 14 Demences nodaļas klienti, nodaļa praktiski slēgta, darbiniekiem COVID-19 nav konstatēta. Visi saslimušie diagnosticēšanas brīdī bija asimptomātiski.[169]

16. maijā COVID-19 diagnosticēja četriem SAC "Mārsnēni" darbiniekiem un 17 iemītniekiem.[170] Vēlāk precizēja, ka SAC "Mārsnēni" inficēšanās ar koronavīrusu atklāta jau 10. maijā, un piecus nācās ievietot slimnīcā. Kopumā inficēti 25 iemītnieki vecumā virs 60 gadiem, kā arī četri darbinieki. Infekciju SAC varētu būt ievazājis kāds centra iemītnieks, kurš bija ārstējies Cēsu slimnīcā.[171]

17. maijā SPKC ziņoja, ka pozitīvs COVID-19 tests bijis sešām personām Rīgas patversmes Sieviešu nodaļā Eiženijas ielā Dzirciema apkaimē, kurā uzturas ap 60 sieviešu. Rīgas domes Labklājības departaments informēja, ka visām inficētajām sievietēm slimība norit bez simptomiem un viņas ir izolētas atsevišķā patversmes spārnā ar atsevišķu ieeju un izeju, higiēnas telpām.[172]

22. maijā inficēto skaits SAC "Mārsnēni" sasniedza 44, Valsts policija sāka resorisko pārbaudi par COVID-19 uzliesmojumu šajā sociālās aprūpes centrā. Visi slimnīcās stacionētie klienti tika nogādāti atpakaļ un izvietoti izolatoros. "Mārsnēnos" tobrīd atradās 50 klienti un strādāja 18 darbinieki.[173]

25. maijā kļuva zināms, ka kopš pandēmijas sākuma saslimšanas gadījumi ar COVID-19 atklāti 12 sociālās aprūpes iestādēs jeb pansionātos, saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 klienti, nomiruši septiņi inficētie cilvēki. Priekuļu novada SAC "Mārsnēni" inficēti 44 cilvēki, tostarp seši darbinieki.[174] 28. maijā COVID-19 slimnieku skaits SAC "Mārsnēni" pieauga līdz 47, stacionārā ārstējās četri aprūpes centra iemītnieki.[175] 29. maijā kļuva zināms, ka "Mārsnēnos" bija inficējušies astoņi darbinieki un 39 iemītnieki, no kuriem divi bija miruši.[176] 17. jūnijā SPKC apstiprināja, ka miruši vēl divi sociālās aprūpes centra "Mārsnēni" klienti, Priekuļu novadā aktīvo infekcijas gadījumu skaits saruka līdz 40.[177] [178] 26. jūnijā SPKC informēja, ka no 1112 inficētajiem 6,5% (72 pacienti) mita sociālās aprūpes centros (SAC), no 30 mirušajiem deviņi (30%) bija SAC iemītnieki.[1] 27. septembrī kļuva zināms, ka SAC “Mārsnēni” kopumā bija reģistrēti 52 COVID-19 gadījumi, no viņiem astoņi bija darbinieki un 39 klienti, pie kam pieci sasirgušie miruši. Vēl piecos gadījumos bija notikusi sekundārā inficēšanās.[145]

COVID-19 otrajā vilnī 21. oktobrī Rēzeknes slimnīcā stacionēja vienu Rēzeknes pansionāta klientu, kurš 23. oktobrī nomira. Tajā pašā dienā tika saņemts testa rezultāts, kas apstiprināja saslimšanu ar COVID-19. Pārbaudot visus pansionāta klientus un darbiniekus, COVID-19 konstatēja 12 klientiem un 8 darbiniekiem. 28. oktobrī Saulkrastu novada dome informēja, ka COVID-19 bija diagnosticēts vienam Sociālās aprūpes mājas klientam, kurš bija stacionēts Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. COVID-19 konstatējane tikai Sociālās aprūpes mājas diviem darbiniekiem un septiņiem klientiem, bet arī Saulkrastu slimnīcas astoņiem darbiniekiem un deviņiem pacientiem.[179] 30. oktobrī ziņoja, ka Rēzeknes pansionātā COVID-19 diagnosticēts 26 klientiem un darbiniekiem,[180] bet 12. novembrī ziņoja, ka atkārtotā pārbaudē pozitīvs tests bija 49 klientiem un 16 darbiniekiem.[181]

24. novembrī Varakļānu novada pašvaldība informēja, ka saslimšana ar COVID-19 konstatēta SIA "Varakļānu veselības aprūpes centra" aprūpētājiem un iemītniekiem. Kopumā Varakļānu novadā ar COVID-19 bija saslimuši 43 cilvēki.[182] 1. decembrī kļuva zināms par COVID-19 uzliesmojumu Krustpils novada pašvaldības aģentūrā pansionātā „Jaunāmuiža”.[183] 4. decembrī SPKC ziņoja par to, ka Krustpils novadā vienā dienā tika atklāti 114 jauni gadījumi, savukārt pēdējo divu nedēļu saslimušo skaits bija sasniedzis 194.[184] 9. decembrī kļuva zināms, ka ar COVID-19 bija saslimuši vairāk nekā 130 no kopumā 250 pansionāta "Jaunāmuiža" klientiem un saslimuši vai pašizolējušies 50 darbinieki. Vairāki inficētie bija miruši, bet divi pacienti aizvesti uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu.[185]

2. decembrī LR Labklājības ministrija informēja, ka COVID-19 konstatēts 132 valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) "Zemgale" Jelgavas filiāles klientiem un 26 darbiniekiem.[186] 7. decembrī Labklājības ministrija ziņoja, ka COVID-19 atklāts arī trešdaļai klientu VSAC "Zemgale" filiālē "Ķīši" Tukuma novadā, proti, 27 klientiem un četriem darbiniekiem.[187]

16. decembrī Labklājības ministrija informēja, ka inficēšanās gadījumi ar koronavīrusu atklāti 13 Valsts sociālās aprūpes centros (VSAC). Sasirguši bija 425 klienti jeb 11% no kopējā VSAC iemītnieku skaita, no viņiem VSAC turpināja atrasties 414 klienti, deviņas personas bija mirušas, bet pārējās atradās slimnīcās. Lai izslēgtu tālāku infekcijas slimības pārneses risku, pašizolācijā bija 1067 klienti. Bez tam plaši COvID-19 uzliesmojumi bija ne vien valsts, bet arī pašvaldību un privāti apsaimniekotajās sociālās aprūpes iestādēs.[188] Tajā pašā dienā kļuva zināms ka Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālajā centrā COVID-19 apstiprināts 168 centra klientiem un darbiniekiem.[189]

22. decembrī sākās COVID-19 uzliesmojums Engures novada pašvaldības SAC "Rauda", kurā koronavīrusa testi bija pozitīvi diviem darbiniekiem un desmit klientiem no kopumā 156 darbiniekiem un 265 klientiem. 2021. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka infekcijas uzliesmojumam turpinoties, bija saslimuši 64 darbinieki un 184 klienti, kopš Ziemassvētkiem bija miris 21 COVID-19 pozitīvs centra klients, bet uz slimnīcu aizvesti divi saslimuši klienti.[190]

Inficēšanās izglītības iestādēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad 2020. gada 12. martā Latvijas valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, vecākiem bija jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādēs rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši COVID-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu. 17. martā diagnosticēja SARS-CoV-2 infekciju bērnam, kurš ar vecākiem bija atgriezies no Zviedrijas un apmeklējis Piņķu pirmsskolas mācību iestādi “Saimīte”.[191] Saslima arī Salaspils 1. vidusskolas skolēns, kas 9. martā bija atgriezies no treniņnometnes Spānijā.[38] 21. martā ziņoja, ka saslimis vēl viens Salaspils 1. vidusskolas skolēns, pašizolācija tika noteikta 23 skolēniem un 11 pedagogiem.[192]

25. martā kļuva zināms, ka infekcija bija konstatēta divu Ozolnieku pirmsskolas izglītības iestādes “Zīlīte” grupu bērnu vecākiem, pašizolāciju noteica abu grupu audzēkņiem un pedagogiem.[193] Vienā gadījumā 9. martā ģimene bija atgriezusies no Spānijas, bet otrā gadījumā viens no ģimenes vecākiem bija 11. martā atgriezies no Lielbritānijas.[194]

5. aprīlī SPKC paziņoja, ka pēc kāda darbinieka saslimšanas ar COVID-19 uz divām nedēļām tika slēgta Mārupes novada pirmsskolas izglītības iestāde "Mārzemīte".[195]

Pēc Rīgas Domes 24. aprīlī sniegtās informācijas bērnu vai darbinieku inficēšanās dēļ bija slēgta Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Margrietiņa" (no 14. aprīļa), Rīgas 172. pirmsskolas izglītības iestāde (no 21. aprīļa) un Rīgas 88. pirmsskolas izglītības iestāde (no 23. aprīļa). Marta beigās un aprīļa sākumā pozitīvas COVID-19 analīzes bija konstatētas arī trim Puškina liceja darbiniekiem un vienam Lastādijas pamatskolas darbiniekam, un darbs skolās turpināja noritēt attālināti.[196]

5. augustā SPKC informēja, ka saslimšana ar COVID-19 apstiprināta diviem,[197] bet 6. augustā vēl deviņiem Murjāņu sporta ģimnāzijas riteņbraukšanas nodaļas jauniešiem un vienam trenerim, kuri pēdējā mēneša laikā bija piedalījušies sacensībās Igaunijā, Lietuvā un Latvijā.[198] 7. un 9. augustā inficēšanos apstiprināja vēl diviem Murjāņu Sporta ģimnāzijas audzēkņiem.

1. septembrī inficēšanos ar jauno koronavīrusu konstatēja vienam Rīgas Austrumu vidusskolas skolēnam un viņa mātei, karantīnas režīmu noteica 14 skolēna klases biedriem un četriem skolotājiem. 14. septembrī pēc viena Daugavpils 16. vidusskolas skolēna saslimšanas karantīnas režīmu noteica 26 viņa klases biedriem un astoņiem skolotājiem. 21. septembrī pēc skolotāju un skolas darbinieku saslimšanas karantīnu noteica divām Daugavpils 3. vidusskolas klasēm un piecām Olaines 2. vidusskolas klasēm. 22. septembrī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments ziņoja, ka mājas karantīnā atrodas arī Rīgas 10. vidusskolas, Rīgas 46. vidusskolas un Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas skolēni un skolotāji.[199] Tajā pašā dienā ziņoja Rīnūžu vidusskolas skolēnu un Vecmīlgrāvja pirmsskolas izglītības iestādes “Blāzmiņa” audzēkņa inficēšanos.[200]

29. septembrī ministre Ilga Šuplinska pavēstīja, ka septembrī COVID-19 gadījumi konstatēti 17 izglītības iestādēs, ieskaitot divas augstskolas un divas profesionālās izglītības iestādes.[201]

30. septembrī ziņoja par 40 sasirgušajiem jauniešiem Daugavpils Ledus sporta skolā, kas saistīti ar slimības gadījumiem hokeja komandā HK Dinaburga, jo komandas treneri trenēja arī šīs izglītības iestādes audzēkņus.[202] 30. septembrī COVID-19 atklāja vienam Valmieras tehnikuma audzēknim, 2. oktobrī tika veikti testi visiem pedagogiem un administrācijas darbiniekiem, no kuriem desmit apstiprinājās infekcija.[203]

2. oktobrī COVID-19 atklāja vienam Aizputes sporta centra darbiniekam,[204] kurš brauc uz darbu no Kuldīgas. Pārbaudot siekalu testus Aizputes vidusskolas skolēniem un darbiniekiem, 3. oktobrī infekciju diagnosticēja 19 cilvēkiem. Kad kļuva zināms par infekcijas izplatīšanos Daugavpils 12. vidusskolas virtuves blokā, lielākā daļa klašu 7. oktobrī pārgāja uz attālinātām mācībām.[205]

9. oktobrī SPKC atzina, ka pēdējās dienās intensīvi strādā ar diviem perēkļiem skolās – vienā gadījumā Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas skolotājiem pēc kopīgas autobusa ekskursijas veica 42 testus, no kuriem vismaz 20 bija pozitīvi. Savukārt otrā gadījumā inficējās gan Krāslavas Varavīksnes vidusskolas personāls, gan skolēni, kas piedalījušies interešu izglītības pulciņos un sporta pasākumos.[206] 12. oktobrī kļuva zināms, ka Natālijas Draudziņas vidusskolā saslimušo skaits pārsniedza 60, bet kopumā Latvijā kopš septembra sākuma COVID-19 diagnosticēta 59 izglītības iestādes. Saslimuši 156 izglītojamie un 105 darbinieki.[207]

19. oktobrī kļuva zināms, ka no iepriekšējā nedēļā konstatētajiem 780 COVID-19 gadījumiem 130 personām (17%) inficēšanās avots bija izglītības iestāde, savā ģimenes lokā saslima 110 cilvēki (14%), bet darba vietās – vismaz 60 personas (8%).[208]

4. novembrī saslimšanu ar COVID-19 atklāja kādai Smiltenes vidusskolas skolotājai, 6. novembrī siekalu testus veica 29 skolas darbiniekiem, sešiem pedagogiem, vienai darbiniecei un vienam skolēnam testi bija pozitīvi. 13. novembrī kļuva zināms, ka COVID-19 bija pozitīvs vēl 41 no 160 testētajiem skolēniem.[209]

Infekcijas izplatība reģionos un novados[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

14. martā Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) publicēja statistikas datu atspoguļojumu par Latvijā apstiprināto COVID-19 saslimšanas gadījumu izplatību, valsti sadalot sešās daļās (Rīga, Pierīga, Kurzeme, Latgale, Zemgale un Vidzeme). Sākotnēji SPKC atsacījās izpaust tās rīcībā esošos datus par inficēto cilvēku dzīvesvietām Rīgas administratīvi teritoriālajās vienībās (apkaimēs) vai Latvijas novados un pilsētās.[210]

20. martā SPKC paziņoja, ka 95% no COVID-19 slimniekiem bija atbraukuši no ārzemēm, bet 5% inficējušies no atbraukušajiem. Šajā dienā publicēja karti ar COVID-19 saslimšanas gadījumiem lielajās pilsētās un novados, slimības gadījumi todien bija konstatēti 19 pašvaldībās: Rīga (vairāk nekā 51 slimnieks), Jūrmala (6-10 slimnieki), Aizkraukle, Jēkabpils, Daugavpils, Ventspils novads, Babītes novads, Mārupes novads, Ozolnieku novads, Ķekavas novads, Salaspils novads, Stopiņu novads, Garkalnes novads, Sējas novads, Krimuldas novads, Siguldas novads, Cēsu novads, Smiltenes novads un Ogres novads (katrā pašvaldībā 1—5 slimnieki).[211] 21. martā SPKC ziņoja par saslimšanu arī Liepājā, Rēzeknē un Kuldīgas, Grobiņas, Olaines un Vecumnieku novados.[212]

22. martā SPKC ziņoja par infekciju arī Jelgavas pilsētā, Bauskas, Carnikavas, Limbažu un Mērsraga novados, bet 23. martā Talsu, Tukuma, Ķeguma, Alojas, Rūjienas un Rēzeknes novados, 24. martā inficēšanās gadījumu konstatēja arī Kocēnu novadā, savukārt Rīgā saslimušo skaits pārsniedza 100, bet Jūrmalā 11.[213] 25. martā SPKC paziņoja, ka pieci Rīgā atklātie slimnieki nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu slimnieku vai personu, kura bijusi ārzemēs, līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka Rīgas pilsētā sākusies neizsekojama SARS-CoV-2 vīrusa transmisija.[214] 25. martā Valsts policija (VP) veica 499 pārbaudes par ārkārtējās situācijas aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu un ierosināja 50 administratīvā pārkāpuma lietvedības, visvairāk Latgalē, likumpārkāpējiem var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro.[215]

8. aprīlī SPKC ziņoja, ka SARS-CoV-2 vīrusa infekcija konstatēta 55 Latvijas pašvaldībās, inficēto skaits Rīgā bija 315 (diennakts pieaugums 20), savukārt Jūrmalā bija 29 pacienti (+1), Jelgavā 20 pacienti (+3), bet Liepājā 18 pacienti (+2).[216]

28. aprīlī SPKC ziņoja, ka Salaspils mēbeļu uzņēmumā SIA "Dižozols plus" 18 darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem konstatēta saslimšana ar COVID-19. Slimības uzliesmojums skāris tikai vienu no uzņēmuma korpusiem.[217]

22. jūnijā lielākais zināmais inficēto cilvēku skaits slimības aktīvajā stadijā bija Rīgā (59 gadījumi), Priekuļu novadā (SAC "Mārsnēni", 39 gadījumi), Bauskas novadā (9 gadījumi), Kocēnu novadā (6 gadījumi), Valmierā (6 gadījumi), Daugavpilī (1), bet mazāk par 5 aktīviem slimības gadījumiem bija Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā, kā arī Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Mārupes, Siguldas, Smiltenes un Limbažu novados.[218]

Septembrī lielākie infekcijas uzliesmojumi bija saistīti ar Daugavpils Ledus sporta skolu, Rīgas gaļas pārstrādes uzņēmumu SIA "Forevers", SIA “Kuldīgas tekstils” un Olaines metālapstrādes uzņēmumu "ESP European Steel Production".[219]

No 10. oktobra līdz 6. novembrim Latvijas valdība noteica stingrākus drošības pasākumus Daugavpilī, Daugavpils novadā un Krāslavas novadā, Aizputes, Dundagas, Kuldīgas un Talsu novados, kā arī Olaines novadā.[220]

25. novembrī Salacgrīvas zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" paziņoja, ka saslimšana ar COVID-19 konstatēta 77 darbiniekiem.[221]

Statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

Avots: Valsts Reģionālās attīstības aģentūra

Avots: Valsts Reģionālās attīstības aģentūra

Avots: Valsts Reģionālās attīstības aģentūra

Matemātiskās modelēšanas prognoze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

8. aprīlī Vašingtonas Universitātes Veselības metrikas un novērtēšanas institūts (Institute for Health Metrics and Evaluation, IHME), izmantojot pieejamos datos, modelēja trīs COVID-19 norises scenārijus (minimālo, ticamāko un maksimālo). Lielāko hospitalizāciju skaitu paredzēja 24. aprīlī, kad pēc minimālā scenārija slimnīcās prognozēja 41 COVID-19 pacientu (realitātē slimnīcās bija 34 pacienti, no viņiem smagā stāvoklī bija 6 pacienti), bet nenomirs neviens pacients (realitātē nomira viens pacients). Nepiepildījās prognoze, ka 24. aprīlī slimnīcās būs 225 pacienti, no kuriem tajā dienā nomirs septiņi (t.s. ticamākais scenārijs) vai 740 pacienti, no kuriem nomirs 39 pacienti (maksimālais scenārijs). Kopējais prognozētais ar COVID-19 mirušo skaits Latvijā pēc šī modeļa minimālā scenārija bija 26, pēc ticamākā scenārija 125, bet pēc maksimālā scenārija 301 cilvēki. Tāpat IHME prognozēja, ka Latvijā ticamākajā gadījumā būs nepieciešami 44 invazīvie plaušu ventilatori un 52 intensīvās terapijas gultasvietas.[222]

Veselības aprūpes sistēmas izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attālinātās ārstu konsultācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

22. martā privātās informācijas sistēmu kompānijas “Blue Bridge Technologies” un “Datamed” informēja LETA, ka ir izstrādājušas risinājumu iedzīvotāju identificēšanai un attālinātai medicīnas speciālistu konsultāciju sniegšanai. Ārsti attālināti vienotā vidē varēs noformēt nosūtījumus citiem speciālistiem, norīkot laboratoriskiem izmeklējumiem, saņemt rezultātus, izrakstīt darba nespējas lapas un e-receptes. Jauno rīku plānoja izmantot Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un privātā "LOR klīnika".[223]

Valsts pētījumu programma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. maijā Ministru kabinets apstiprināja jaunas valsts pētījumu programmas (VPP) izveidi pētījumiem veselības, inženiertehnisko risinājumu, sabiedrības un tautsaimniecības jomās, nodrošinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju horizontālu ietekmi šajās jomās un sniedzot ieguldījumu tautsaimniecības pārstrukturizēšanā un atjaunošanā. Programmas virsmērķis ir ierobežot COVID-19 izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus. VPP tiks radītas zinātniskas prognozes Latvijai par tālākās rīcības scenārijiem 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tajā skaitā kā pārvarēt jaunus saslimšanas uzliesmojumus, kā rezultātā tiks radīti labvēlīgi apstākļi Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai.[224]

Saimnieciskā krīze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prognozes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LR Ministru kabinets 30. aprīlī apstiprināja LR Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Latvijas stabilitātes programmu ar aktuālākajām makroekonomikas prognozēm, kurā šā gada iekšzemes kopprodukta kritums prognozēts 7% apmērā. Pēc FM prognozēm IKP pieaugumam 2021. gadā būs 1% un 2022. gadā 3,5%. Stabilitātes programmā aplēsts, ka neiekasēto nodokļu apmērs 2020. gadā varētu sasniegt 1,5 miljardus eiro, valdības budžeta deficīts 9,4% no IKP, valdības parāds 51,7% no IKP. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2020. gadā samazināsies par 5%.[225] Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook) prognozēja, ka Latvijas ekonomikā 2020. gadā būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts 2019. gada oktobrī. Savukārt 2021. gadā SVF prognozēja tikpat strauju Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020. gada beigās Latvijā var sasniegt 8%, bet nākamgad samazināties līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019. gadā. Tāpat SVF prognozēja, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā var būt deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs var sarukt līdz 1,5% no IKP.[226]

6. maijā kļuva zināms, ka Eiropas Komisija 2020. gadā prognozē Latvijas ekonomikas sarukumu par 7%, ko galvenokārt ietekmēs investīciju un eksporta kritums. Savukārt 2021. gadā tika prognozēts ekonomikas pieaugums 6,4% apmērā. Nodokļu ieņēmumu krituma un valsts atbalsta pasākumu dēļ Latvijas budžeta deficīts 2020. gadā varētu pieaugt līdz 7,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā ekonomikas samazinājumu lēsa par 7,9%, bet Igaunijas par 6,9%.[227]

Statistiskie rādītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, rūpniecības produkcijas apjoms Latvijā salīdzināmajās cenās samazinājās par 9,2%, ko ietekmēja apjoma kritums apstrādes rūpniecībā – par 9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,8%.[228] Pēc 3. jūnijā publiskotajiem Eurostat datiem Latvijā aprīlī bezdarba līmenis bija 9%, Spānijā – 14,8%, Kiprā – 8,9%, Francijā – 8,7%, Lietuvā – 8,6%, Horvātijā – 8,1%, Zviedrijā – 7,9% un Luksemburgā – 7,5%.[229]

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem samazinājās par 1,5%, bet 2020. gada 2. ceturksnī samazinājās par 9,8% (CSP dati).[230]

Likums par saimnieciskās krīzes izraisīto zaudējumu kompensēšanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. martā Ministru kabinets (MK) izskatīja LR Finanšu ministrijas sagatavotu speciālu terminētu likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar COVID-19 izplatību. Tā mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar COVID-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu, cita starpā arī:

  1. krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam;
  2. ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē, MK noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no Darba likumā noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi;
  3. valsts un pašvaldību iestādes, kā arī kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku atbrīvo krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemj par nomas maksas samazinājumu;
  4. palielina rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai ALTUM, ļaujot COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus — kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.[231]

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) ziņoja, ka līdz 6. aprīlim 25 darba devēji bija kopumā atlaiduši 3898 darbiniekus, reģistrēto bezdarbnieku skaits aprīlī bija pieaudzis par 2644, tādējādi kopējais bez darba palikušo iedzīvotāju daudzums bija 64 171.[232]

Trīs bloku princips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. maijā Ministru prezidents A. K. Kariņš informēja, ka valdības pieeja saimnieciskās krīzes pārvarēšanai sastāv no trim blokiem:

  • pabalstu bloks, kurā ietilpst dīkstāves programma, ar kuras palīdzību apmēram 50 tūkstoši cilvēku guvuši labumu, nekļūstot par bezdarbniekiem. Dīkstāvē esošos plāno pārvirzīt uz jaunām apmācības programmām, lai viņi varētu iegūt jaunas iemaņas un nākotnē pāriet strādāt citās nozarēs.
  • infrastruktūras bloks, kurā ieguldīti papildu 75 miljoni eiro ceļu remontos. Pašvaldības varēs aizņemties vēl papildus 150 miljonus eiro, lai attīstītu projektus, kas sakrīt ar jauno administratīvi teritoriālās reformas administratīvo centru kartējumu.
  • modernizācijas bloks, lai veicinātu tautsaimniecības pārstrukturēšanu, kuras ietvaros pieci miljoni eiro piešķirti zinātniskiem pētījumiem un risinājumiem COVID-19 ierobežošanai. Palielināts airBaltic pamatkapitāls, lai uzņēmums varētu īstenot savu modernizācijas plānu.[233]

Ierobežojumu atcelšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

27. aprīlī Veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka krīzes ieviesto ierobežojumu atcelšanai par pamatu tiks ņemti saslimstības rādītāji četru nedēļu posmos. Par kritērijiem tika izvēlēti inficēto cilvēku skaits, jauno saslimšanas gadījumu pieauguma vai krituma temps, stacionēto cilvēku un smago gadījumu skaits, kā arī kompakto uzliesmojumu veidošanās.[234]

27. aprīlī kļuva zināms, ka airBaltic ir gatava atsākt regulāros lidojumus 13. maijā (nākamajā dienā pēc ārkārtējās situācijas iespējamās atcelšanas) uz 14 dažādiem galamērķiem, tajā skaitā uz Amsterdamu, Stokholmu, Londonu, Briseli un Maskavu.[235] Vēlāk iepriekš plānotos pasažieru pārvadājumus tomēr apturēja līdz 17. maijam.[53]

6. maijā Baltijas valstu premjerministri vienojās par iekšējo robežu atvēršanu no 15. maija, atceļot arī 14 dienu pašizolāciju cilvēkiem, kas šķērsos Baltijas valstu iekšējās robežas.[236] 7. maija Ministru Kabineta sēdē lēma pēc 12. maija atļaut pulcēšanos gan iekštelpās, gan ārtelpās, ja pasākumā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 25 cilvēki. Vienojās, ka pasākuma laiks iekštelpās nedrīkst pārsniegt trīs stundas,[28] sabiedriskajā transportā obligāta prasība ir deguna un mutes aizsega lietošana, bet tirdzniecības centri drīkst būt atvērti arī brīvdienās, savukārt bērnudārzi atvērti piecgadniekiem un sešgadniekiem.[237]

18. maijā airBaltic atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti. NMPD pārtrauca COVID-19 analīžu ņemšanu lidostā un ostā, visus iebraucējus aicinot analīžu nodošanai pieteikties vispārējā kārtībā un doties uz analīžu nodošanas punktiem. Veselības ministrija uzsvēra, ka personām, kuras atgriežas no ārvalstīm (izņemot Baltijas valstis), ir jāievēro obligāta 14 dienu pašizolācija.[238]

21. maijā valdība pieņēma lēmumu, ka no 1. jūnija darbu varēs atsākt bērnu nometnes, eksāmeni varēs notikt klātienē, profesionālajā sportā atcelta divu metru distance, izņemot cīņas sportu, amatierkolektīvi varēs atsākt darbu, ievērojot noteikumu par 25 cilvēku pulcēšanos, ievērojot divu metru distanci. Tāpat kļuva zināms, ka pēc 9. jūnija paredzēts vairs nepagarināt ārkārtējo situāciju.[239] 25. maijā Latvijas SPKC nosauca sešas Eiropas valstis, ar kurām neieteica atjaunot aviosatiksmi, ņemot vērā 14 dienu kumulatīvo ar COVID-19 sasirgušo skaitu, kas pārsniedza 25 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem. Tā bija Zviedrija (kumulatīvā 14 dienu saslimstība 74,7 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem), Apvienotā Karaliste (65,9/100 000), Beļģija (41,5/100 000), Īrija (40,6/100 000), Portugāle (31,4/100 000), Malta (25,6/100 000).[240] 3. jūnijā valdība atcēla 14 dienu pašizolācijas prasību iebraucējiem no visām Eiropas Savienības un EFTA valstīm, izņemot Beļģiju, Īriju, Maltu, Portugāli, Spāniju un Zviedriju.[241]

4. jūnijā Saeimas deputātu vairākums pirmajā lasījumā atbalstīja COVID-19 izplatības radītā valsta apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumprojektu, kas paredz noteikt tiesisko regulējumu atbalsta pasākumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām 9. jūnijā.[242]

5. jūnijā Saeima pieņēma vairākus likumus un grozījumus, ar kuriem regulēs ierobežojumus un atbalstu pēc ārkārtējās situācijas beigām 9. jūnijā (par 60, pret 18 balsis):

  1. par grozījumiem Epidemioloģiskās drošības likumā, kas paredz valdībai noteikt pulcēšanās ierobežojumus, kultūras, reliģisko un sporta vietu darbību, arī prasības publiskās vietās, sabiedriskajā transportā, kā arī lemt par skolu darbību un attālinātajām mācībām, arī veselības aprūpes pakalpojumiem;
  2. par grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas paredz, ka valdība nosaka kritērijus atbalstam nodokļu maksātajiem un, ja nepieciešams, nosaka nozares, kurām Covid-19 dēļ būtiski pasliktinājusies finanšu situācija. Valsts atbalstu nesaņems Latvijas uzņēmumi, kuros vairāk nekā 25% īpašnieks vai turētājs ir “ofšors”;
  3. par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa izmaiņām, kas ļaus sodīt par COVID-19 dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu arī pēc ārkārtas situācijas beigām.[243]

11. augustā Ministru Kabinets vienojās, ka no 17. augusta sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kā arī kultūras, sporta un reliģiskās darbības vietas varēs būt atvērtas līdz plkst. 2.00 naktī, savukārt izklaides vietas, tai skaitā naktsklubi, varēs strādāt līdz plkst. 24.00; pie viena galda iekštelpās drīkstēs sēdēt astoņi apmeklētāji, bet ārtelpās vairs nebūs cilvēku skaita ierobežojums pie viena galda; iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, bet ārtelpās maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.[244] 15. septembrī Ministru Kabinets nolēma saīsināt pašizolācijas periodu pēc iebraukšanas no ārzemēm no 14 uz 10 dienām. Arī sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbiniekiem, kā arī izglītības iestāžu un bērnu dārzu darbiniekiem pašizolācijas periodu samazināja uz desmit dienām, ja astotajā dienā COVID-19 tests būtu negatīvs, tomēr, ja darbinieks testu neveica, pašizolācija bija jāievēro 14 dienas.[245]

Inficēšanās otrais vilnis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 22. septembrī ziņotajiem 34 gadījumiem 8 bija iebraukuši no Krievijas, Turcijas un ASV, bet citi 19 inficētie bija Rīgas pārtikas uzņēmuma "Forevers" darbinieki. Vēl pieci atklātie gadījumi saistīti ar hokeja komandu Rīgas "Dinamo", kur jau iepriekš bija konstatēti pieci saslimšanas gadījumi. Inficēšanās notikusi Krievijā, kur notika vairākas spēles dažādās pilsētās.[246] No 24. septembrī ziņotajiem 22 gadījumiem 8 bija saistīti ar SIA “Kuldīgas tekstils”, bet 25. septembrī šajā uzņēmumā diagnosticēja vēl 17 inficētos. 26. septembrī seši jauni gadījumi bija saistīti ar SIA "Kuldīgas tekstils", bet trīs ar SIA "Forevers". 12 saslimšanas gadījumi bija saistīti ar inficēšanos izglītības iestādēs. No 30. septembrī ziņotajiem 95 gadījumiem tikai 4 bija inficējušies ārzemēs (Ukrainā, Krievijā, Austrijā).

Oktobra sākumā 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 Latvijā pārsniedza 19,5. Tādēļ 3. oktobrī SPKC atļāva iebraucējiem no ārvalstīm neievērot 10 dienu pašizolāciju, ja 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits tajās uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedza 25, piemēram, no Somijas (23,6) un Kipras (24,4).[7]

8. oktobrī kļuva zināms, ka otrā infekcijas viļņa laikā slimnīcās nopietnā stāvoklī stacionēti jaunāki COVID-19 pacienti nekā pirmā viļņa laikā. Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) tobrīd ārstējās 42, 46 un 50 gadus veci pacienti ar smagām COVID-19 izpausmēm.[247] Četri no 18 koronavīrusa pacientiem, kuri ārstējās LIC, bija skolotāji. Viens no lielākajiem slimības perēkļiem bija Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola, kur pedagogi masveidīgi saslima skolotāju dienai veltītas ekskursijas laikā. Saistībā ar šo gadījumu inficēti vismaz 104 cilvēki.[248]

No 12. oktobra visiem Latvijas iceļojušajiem jāaizpilda elektroniskās anketas vietnē covidpass.lv.[249] 12. oktobrī 14 dienu kumulatīvais COVID-19 gadījumu skaits uz 100 000 Latvijā sasniedza 51,8 un pārsniedza šo rādītāju Igaunijā, kur tas bija 50,2.[207]

Situācija pirms otrā viļņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saslimušo skaita pieaugums Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Avots: COVID-19 pa administratīvajām teritorijām Valsts Reģionālās attīstības aģentūra

17. jūnijā SPKC informēja par inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu, viens saslimušais bija ieceļojis no Krievijas, bet pārējie pieci gadījumi bija saistīti ar inficēšanos divās ģimenēs.[250] 7. jūlijā SPKC ziņoja, ka iepriekšējā nedēļā no astoņiem saslimšanas gadījumiem pieci bija inficējušies Zviedrijā, ASV, Indonēzijā, Šveicē, bet 7. jūlijā diagnosticēja septiņus jaunus saslimšanas gadījumus, pieci no tiem bija saistīti ar cilvēku kompāniju vecumā no 20 līdz 45 gadiem, kuri laikā no 26. jūnija līdz 30. jūnijam kopīgi svinējuši restorānos “Aqua Luna”, “Riviera” un citās vietās Rīgā. Divi gadījumi uzskatāmi kā sekundāri gadījumi, proti, no vienas personas inficējās cilvēki, kas neapmeklēja šos pasākumus.[251] 8. jūlijā ziņoja, ka inficēti vēl četri ar šo uzliesmojumu saistīti cilvēki.[252] 8. jūlijā parādījās arī pirmā publiskā informācija par vēl vienu infekcijas perēkli, kas bija saistīts ar COVID-19 saslimušā Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes locekļa amata kandidāta Guntara Indriksona piedalīšanos 3. jūlijā LFF kongresā "Elektrum" olimpiskajā sporta centrā (OSC) Rīgā.[253] Inficēšanos konstatēja trim virslīgas čempionāta kluba Jūrmalas "Spartaks" un vienam kluba "Valmiera FC" administrācijas vai apkalpojošā personāla darbiniekiem.[254] Vēlāk inficēšanos konstatēja arī vienam Daugavpils olimpiskā centra (DOC) valdes loceklim.[255]

9. jūlijā diennakts laikā saslimušo skaits pieauga līdz 13, no kuriem divi bija atgriezušies no Spānijas un Krievijas, diviem cilvēkiem bijis kontakts ar ārzemniekiem, bet pieciem bijis kontakts ar saslimušajiem. No 10. jūlijā diagnosticētajiem viens saslimušais bija atgriezies no kādas ārvalsts un aplipinājis piecas personas. Arī no 11. jūlijā atklātajiem gadījumiem viens bija atgriezies no ārvalsts, bet 6 saslimušie bija saistīti ar iepriekš minēto izklaides vietu apmeklēšanu.[256]

10. jūlijā Ministru Kabinets ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu no 11. jūlija daļēji atjaunot atsevišķus ierobežojumus, lai pasargātu sabiedrību no straujas infekcijas izplatības:

  • sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkstēja uzsākt darbu ne ātrāk kā 6:30 un strādāt ne vēlāk kā līdz 24:00;
  • pie viena galdiņa telpās drīkstēja atrasties ne vairāk kā 4 cilvēki, bet ārā – ne vairāk kā 8 cilvēki;
  • jānodrošina divu metru attālums starp galdiņiem, kā arī vismaz 3 kvadrātmetri publiski pieejamo iekštelpu platības uz vienu apmeklētāju;
  • redzamā vietā vismaz pie ieejas bija jāizvieto informācija par telpās pieļaujamo apmeklētāju skaitu.

Līdz 31. jūlijam telpās līdz 1000 m2 drīkstēja pulcēties ne vairāk kā 100 cilvēki, bet lielākās telpās - 500. Savukārt ārā drīkstēja pulcēties ne vairāk kā 1000 cilvēki.[257]

Uzliesmojumi ārpus Rīgas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novadu un lielpilsētu grupējums
pēc 14 dienu kumulatīvās saslimstības[258]
09.01.
2021.
17.01.
2021.
2.02.
2021.
13.02.
2021.
27.02.
2021.
Rigas Gerbonis.png
Rīga
3650 3908 3563 3560 3101
Coat of arms of Daugavpils.png
Daugavpils
1020 1030 773 588 474
Coat of Arms of Liepāja.svg
Liepāja
246 289 244 265 314
Balvu novads COA.png
Balvu novads
284
Escut Jurmala.png
Jūrmala
245 276 252 396 280
Jelgava COA great.svg
Jelgava
422 439 429 393 258
Gulbenes novads COA.svg
Gulbenes novads
274 155 236
Olaines novads COA.svg
Olaines novads
136 206 181
Coat of Arms of Rēzekne.svg
Rēzekne
498 500 256 224 164
Saldus novads COA.svg
Saldus novads
144
LVA Ventspils COA.svg
Ventspils
175 167 75 90 136
Ķekavas novada ģerbonis.svg
Ķekavas novads
174 137 134 117 133
Jelgavas novads COA.svg
Jelgavas novads
196 117 128
Tukuma novads COA.svg
Tukuma novads
208 127 109 156 126
Salaspils novads COA.svg
Salaspils novads
136 126
Ādažu novads COA.svg
Ādažu novads
147 131 124 192 118
LVA Alūksnes novads COA.png
Alūksnes novads
161 112 162 118
Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg
Rēzeknes novads
131 113

Septembrī sākās krass saslimstības pieaugums Kuldīgā (30. septembrī 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs bija 228 uz 100 000 iedzīvotājiem) un Daugavpilī (72,6 uz 100 000), kamēr vidēji valstī 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs bija 17,6. 2. oktobrī COVID-19 atklāja vienam Aizputes sporta centra darbiniekam,[259] pārbaudot siekalu testus Aizputes vidusskolas skolēniem un Aizputes novada domes darbiniekiem, 3. oktobrī infekciju diagnosticēja 19 cilvēkiem.

8. oktobrī jaunu COVID-19 uzliesmojumu konstatēja Dundagas un Talsu novados, kur diagnosticēja 42 jaunus saslimšanas gadījumus, tajā pašā dienā Daugavpilī konstatēja 19, bet Rīgā un Pierīgā 22 jaunus saslimšanas gadījumus.[260] Vēlāk kļuva zināms, ka infekcijas perēklis atradās uzņēmuma "Līcis-93" zivju pārstrādes cehā Kolkā, kurā strādāja vairāk nekā 200 darbinieku no Talsu un Dundagas novadiem.[261] 9. oktobrī ziņoja par COVID-19 uzliesmojumu arī Jēkabpilī, kur inficēšanos atklāja Ābeļu pamatskolas skolotājai, tad Jēkabpils Mākslas skolas skolēnam un diviem pašvaldības Pilsētvides departamenta darbiniekiem.[262] 16. oktobrī paziņoja, ka Vecpiebalgas novadā inficēti vismaz 50 skolotāji un skolēni, kā infekcijas avotu pieminot skolotāju Vecpiebalgas novada pamatskolā Dzērbenē, kas ne tikai strādājis skolā, bet arī braucis ekskursijā un dziedājis korī.[263]

Ierobežojumu atjaunošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sakarā ar lokālajiem uzliesmojumiem Kuldīgā un Daugavpilī Ministru Kabinets nolēma noteikt stingrākus COVID-19 piesardzības pasākumus abu pilsētu teritorijās no 1. līdz 14. oktobrim:[264]

  1. nedrīkst notikt interešu un profesionālās ievirzes izglītības apguve klātienē (tai skaitā treniņu, sacensību un mēģinājumu norise);
  2. personām obligāti jālieto mutes un deguna aizsegus, izmantojot pilsētas sabiedrisko transportu, kā arī publiskās iekštelpās, kur nav iespējams nodrošināt divu metru distancēšanos (izņemot izglītības iestādēs);
  3. pasākumu vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietā iekštelpās vienlaikus nedrīkst uzturēties vairāk par 500 cilvēkiem;
  4. kafejnīcas, restorāni un bāri drīkst strādāt no 6:00 līdz 24:00;
  5. iekštelpās drīkst notikt teātra izrādes, koncerti, kino seansi un konferences, bet ne diskotēkas un citi pasākumi bez noteiktām sēdvietām.

13. oktobrī Ministru Kabinets nolēma, ka no 14. oktobra sejas maskas visā valstī būs jālieto arī veikalos, muzejos, izstādēs un citās sabiedriskās vietās. Tāpat to lietošana kļuva obligāta dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, kā arī kultūras vietās un reliģiskās darbības veikšanas vietās. Savukārt no 17. oktobra stājās spēkā papildu ierobežojumi interešu izglītībai, privātajiem pasākumiem un sporta jomai, kā arī sabiedriskajā ēdināšanā:

  1. ēdināšanas pakalpojumus atļaut veikt līdz 24:00, pie viena galdiņa atrodoties ne vairāk kā četriem cilvēkiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi;
  2. aizliegts organizēt sporta pasākumus un kolektīvos sporta treniņus iekštelpās;
  3. nodarbības un mēģinājumi interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās, kā arī amatiermākslas kolektīviem veikt attālināti;
  4. privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēku, bet ārtelpās ne vairāk nekā 300 cilvēku;

No 26. oktobra mācību process 7.-12.klašu audzēkņiem notiks attālināti.[265]

2020. gada 20. oktobrī Latvijas valdība atbalstīja līdz 50 eiro soda piemērošanu par mutes un deguna aizsega nelietošanu sabiedriskajās vietās, kur nav iespējams ievērot divu metru distanci.[266]

Ārkārtas stāvokļa atjaunošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizliegums pirkt virtuves piederumus brīvdienās, lai apturētu COVID-19 izplatību.
Brīdinājuma zīme par sejas aizsarglīdzekļu lietošanu Rīgas publiskajā transportā.

Ņemot vērā straujo COVID-19 izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku, Ministru Kabinets atkārtoti izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2020. gada 9. novembra līdz 6. decembrim.

Ārkārtējās situācijas laikā:

  • tika atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, izņemot ārtelpās organizētas sapulces, gājieni un piketi