Aldis Gobzems

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aldis Gobzems
Aldis Gobzems in 2018.jpg
Aldis Gobzems 2018. gadā
13. Saeimas deputāts
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš

Dzimšanas dati 1978. gada 10. oktobrī (42 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kuldīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Krista Gobzema[2] (2015-2021)
Profesija jurists, advokāts
Augstskola Latvijas Universitāte

Aldis Gobzems (dzimis 1978. gada 10. oktobrī[3] Kuldīgā[4]) ir latviešu jurists, bijis zvērināts advokāts, un politiķis. Ievērību ir guvis kā vairāku Zolitūdes traģēdijas civillietu advokāts, kur, pretstatā publiski paustajam, par maksu sniedza juridisko palīdzību cietušajiem,[5] pēc iekļūšanas politikā A. Gobzems vairākkārtīgi kavēja tiesas procesus, kā rezultātā tika izbeigta Zolitūdes traģēdijas civillieta.[6] Bijis arī Maksātnespējas administrācijas direktors.

2018. gada maijā A. Gobzems atsāka politisko darbību, pievienojoties partijai KPV LV. Viņš tika izvirzīts kā partijas premjerministra kandidāts, gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām. Ievēlēts 13. Saeimā. Izvirzīts par Ministru prezidenta amata pretendentu, taču pietiekošu Saeimas atbalstu neguva un līdz balsojumam parlamentā viņa valdība nenonāca. 2019. gada februārī A. Gobzems tika izslēgts no partijas KPV LV.[7] 2021. gada janvārī A. Gobzems dibināja jaunu politisko partiju "Likums un kārtība".

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan A. Gobzems ir maksātnespējas sistēmas kritiķis, no 2004. līdz 2005. gadam viņš pats bijis Maksātnespējas administrācijas direktors. 2008. gada oktobrī tika dibināta partija "Sabiedrība citai politikai", kurā A. Gobzems kļuva par valdes locekli, bet 2009. gadā partiju pameta.[8]

2018. gada maijā A. Gobzems atsāka politisko darbību, pievienojoties partijai KPV LV. Viņš tika izvirzīts kā partijas premjerministra kandidāts, gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām.[9] 2018. gada rudenī tika ievēlēts 13. Saeimā.[10]

Pēc tam, kad nesekmīgi valdību veidot bija mēģinājis prezidenta Raimonda Vējoņa izvirzītais pirmais premjerministra kandidāts Jānis Bordāns, Valsts prezidents valdības veidošanu uzticēja A. Gobzemam.[11] Tomēr divu nedēļu ilgās valdības veidošanas sarunas bija nesekmīgas, pietiekošu Saeimas atbalstu A. Gobzemam neizdevās izveidot, un R. Vējonis savu rīkojumu atsauca.[12]

2019. gada februārī A. Gobzems tika izslēgts no partijas KPV LV[7] un nedaudz vēlāk arī no tās Saeimas frakcijas ar pamatojumu, ka viņš ir sācis pulcēt cilvēkus jauna politiska veidojuma tapšanai.[13] 30. aprīlī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) viņam oficiāli atteica pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.[14]

2021. gada 8. janvārī A. Gobzems dibināja jaunu politisko partiju "Likums un kārtība" un kļuva par tās līdzpriekšsēdētāju.[15] Sākotnēji partiju 13. Saeimā pārstāvēja četri ārpusfrakciju deputāti — Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko (kura bija arī partijas līdzpriekšsēdētāja), Ļubova Švecova un Karīna Sprūde, bet pēc skandaloza ieraksta sociālajā tīklā Facebook, kurā A. Gobzems aicināja nevakcinētos pret COVID-19 Latvijas iedzīvotājus nēsāt Dāvida zvaigzni, tādējādi pielīdzinot COVID-19 dēļ ieviestos ierobežojumus antisemītismam nacistiskajā Vācijā,[16] 30. jūnijā no partijas izstājās J. Stepaņenko un Ļ. Švecova, nosodot Gobzema rīcību.[17]

2021. gada 4. augustā A. Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku Rīgas centrā piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret "obligātu vakcināciju", kurā tika pausta neapmierinātība ar Saeimā konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no Valsts policijas puses pret Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process.[18] Par spīti tam, izmantojot sociālos tīklus, A. Gobzems aicināja savus sekotājus uz atkārtotu demonstrāciju 18. augustā, kas šoreiz tika organizēta pie Rīgas pils,[19] un kopējais dalībnieku skaits šīs dienas protesta akcijās sasniedza dažus tūkstošus cilvēku. Septembrī A. Gobzems atgriezās kādreizējā KPV LV Saeimas frakcijā, kas tobrīd jau bija kļuvusi par frakciju "Neatkarīgie", un drīz tika ievēlēts par frakcijas priekšsēdētāju. Dažādu pārkāpumu dēļ Saeimas deputāti A. Gobzemu izslēdza no vairākām Saeimas sēdēm, tādēļ septembrī viņš parlamenta darbā nevarēja piedalīties.

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Gobzema audžutēvs ir "Latvijas Valsts ceļu" valdes loceklis Edgars Strods (2019. gadā KNAB aizturējis pamatojoties uz aizdomām par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu).[20]

2015. gadā A. Gobzems apprecējies ar Kristu Gobzemu, ģimenē auga meita[2] un dēls.[21] 2021. gadā laulība tika šķirta.[22]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/beidzot-registre-partiju-sabiedriba-citai-politikai-630630
  2. 2,0 2,1 «Advokāta Alda Gobzema ģimenei pirmdzimtais. Apsveicam!». KasJauns.lv. 2016. gada 2. februāris.
  3. «Dāvinājumi, ziedojumi no Alda Gobzema, KNAB, ar personas koda pirmo daļu». KNAB. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. novembrī. Skatīts: 2018. gada 14. augustā.
  4. Vai tāds būs mūsu iekšlietu ministrs? Alda Gobzema apslēptā dzīve jauns.lv
  5. “Skaisti runāja, cilvēki ticēja.” Biedrības “Zolitūde 21.11.” pārstāve vaino Gobzemu cietušo pamešanā skaties.lv
  6. Gobzema neierašanās dēļ izbeidz Zolitūdes traģēdijas civillietu LSM
  7. 7,0 7,1 ««KPV LV» valde izslēdz Gobzemu no partijas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-02-04.
  8. https://www.delfi.lv/news/astonas-lokomotives/premjera-amata-kandidata-dosje-kpv-lv-gobzems.d?id=50338061
  9. «Partijas «KPV LV» premjera kandidāts būs advokāts Gobzems». Lsm.lv. 2018. gada 13. maijs.
  10. «Ievēlētie deputāti». Centrālā Vēlēšanu Komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 27. novembrī.
  11. «Prezidents valdības veidošanu uztic Gobzemam» (latviešu). Skatīts: 2018-11-27.
  12. «Valsts prezidents atsauks arī Gobzema nomināciju premjera amatam». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2018-12-17.
  13. «Gobzemu izslēdz arī no «KPV LV» Saeimas frakcijas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-02-07.
  14. «Gobzemam SAB atteicis pieeju valsts noslēpumam». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-04-30.
  15. «Ar mērķi uzvarēt Saeimas vēlēšanās un izmainīt Latviju Gobzems un trīs Saeimas deputāti dibina partiju». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-08.
  16. «Ebreju kopiena: Gobzema un viņa atbalstītāju rīcība ir absolūti amorāla». TVNET (latviešu). 2021-06-28. Skatīts: 2021-06-30.
  17. «Gobzema partiju pamet arī Saeimas deputāte Švecova». Apollo.lv (latviešu). 2021-06-30. Skatīts: 2021-06-30.
  18. «Sāk administratīvo lietu pret Gobzemu par nesankcionētu protestu pret «obligātu vakcināciju»». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs. 2021. gada 5. augusts. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
  19. «VIDEO. Gobzems paziņo, ka valsts prezidentam Egilam Levitam esot mīļākā, kuru viņš nesen iekārtojis darbā». la.lv. Latvijas Avīze. 2021. gada 6. augusts. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
  20. KNAB aizturējis "Latvijas Valsts ceļu" valdes locekli Alda Gobzema patēvu Edgaru Strodu jauns.lv
  21. Aldis Gobzems kļuvis par tēvu dēlam jauns.lv
  22. santa.lv. «Gobzems pēc šķiršanās: Man ir vienaldzīgas citu domas vai apsaukāšanās».

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]