Eduards O'Rurke

Eduards O'Rurke
Eduards O'Rurke
Baznīcas vārds	Eduards O'Rurke
	;
Valsts	Latvija
Dzimis	1876. gada 26. oktobrī; Minska, Baltkrievija
Miris	1943. gada 27. jūnijā; Roma, Itālija
Rīgas bīskaps
Inkardinācija	Rīgas diecēze
Ticība	Katolisms
Rits	Romas katoļu baznīca
Tituls	Viņa Ekselence Rīgas bīskapijas bīskaps
Bīskapa pastorālie amati
1.amats	Rīgas bīskaps
Laiks	29.12.1918. - 10.04.1920.
2.amats	Kanejas titulārbīskaps
Laiks	No 10.04.1920.
3.amats	Gdaņskas bīskaps
Laiks	21.04.1922. - 13.06.1938.
Ordinācija
Priesteris	1907. gada 27. oktobrī Lietuva,
Bīskaps (nominēts)	1918. gada 29. septembrī
Bīskaps (konsekrēts)	1918. gada 15. decembrī Viļņa — Jurģis Matulaitis Matulēvičs

Grāfs Eduards O'Rurke (dzimis 1876. gada 26. oktobrī miris 1943. gada 27. jūnijā) bija īru izcelsmes Romas Katoļu Tinistas atjaunotās Romas katoļu Rīgas bīskapijas pirmais bīskaps, Gdaņskas bīskaps emeritus un Sofēnas titulārbīskaps.

Biogrāfija un garīgā kalpošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1876. gadā Minskā grāfa Mihaela O'Rurka viņa sievas Angelikas, dzimušas fon Bohvicas, ģimenē. Cēlies no O'Rurku dzimtas atzara, kas 18. gadsimta pirmajā pusē pācēlās uz Krievijas impērijas anektēto Rīgas guberņu.

Mācījās jezuītu skolā Hirivā, no 1890. līdz 1898. gadam Viļņas un Rīgas ģimnāzijās. Līdz 1904. gadam studēja tautsaimniecību Rīgas Politehniskajā institūtā, 1903. gadā papildinājās Šveicē un Tirolē. No 1904. līdz 1908. gadam studēja teoloģiju Insbrukas universitātē. 1907. gada 27. oktobrī tika iesvētīts par Žemaitijas bīskapijas priesteri. No 1908. gada bija Pēterpils Garīgā semināra vēstures profesors, no 1910. gada augusta arhibīskapa kanoniķis.^[1]

1918. gadā pāvests Benedikts XV nolēma atjaunot Rīgas bīskapiju, ar 1918. gada 29. septembra bullu Commissum humilitati ieceļot grāfu O'Rurki par atjaunotās Rīgas bīskapijas pirmo bīskapu. Bīskapa konsekrācija noritēja Viļņā 1918. gada 15. decembrī, no Žemaitijas bīskapijas atdalītās Kurzemes, Zemgales un Sēlijas katoļu draudzes pārgāja Rīgas bīskapijas pakļautībā. O'Rurke par savu galveno pienākumu uzskatīja Rīgas bīskapijas un arhibīskapijas atjaunošanas organizēšanu.

Tomēr Latvijas pagaidu valdība, tā arī garīdznieki vēlējās, lai jaunās valsts bīskaps būtu latvietis. Ņemot vērā šo apstākli, bīskaps O'Rurke 1920. gada 10. aprīlī no šī amata atteicās un bīskapijas vadību pārņēma bīskapa ģenerālvikārs Antonijs Springovičs. 1926. gadā grāfs Eduards O'Rurke tika iecelts par jaundibinātās Dancigas bīskapijas bīskapu. Miris Romā 1943. gada 27. jūnijā.^[2]