Eduards Pāvuls
Eduards Pāvuls | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Eduards Pāvuls filmā "Pirmā vasara" | ||||||
Dzimis |
1929. gada 7. jūlijā Jūrmala, Latvija | |||||
Miris |
2006. gada 14. jūlijā (77 gadu vecumā) Jūrmala, Latvija | |||||
Nodarbošanās | aktieris | |||||
Darbības gadi | 1949—2006 | |||||
Dzīvesbiedre | Lilija Volfa | |||||
Apbalvojumi
|
Eduards Pāvuls (dzimis 1929. gada 7. jūlijā Jūrmalā, miris 2006. gada 14. jūlijā Jūrmalā) bija latviešu teātra un kino aktieris. No 1949. līdz 1984. gadam — Dailes teātra aktieris. Filmējies daudzās Rīgas Kinostudijas filmās.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eduards Pāvuls piedzima 1929. gada 7. jūlijā Kārļa Pāvula un viņa sievas krievietes Annas ģimenē. Tēvs Kārlis Eduards Pāvuls dzimis 1900. gada 3. septembrī Asaros gruntsnomnieka Jēkaba Pāvula un Kristīnes, dzimušas Kauliņas, 13 bērnu ģimenē.[1][2] Māte Anna Vasīlija meita Ivanova dzimusi 1908. gada 6. decembrī Pleskavas guberņā.[3] Tēvs kā brīvprātīgais 1915. gadā pieteicies latviešu strēlniekos.[4] Vecāki iepazinās Pirmā pasaules kara laikā. Pēc kara tēvs bija zvejnieks un ugunsdzēsējs.
Eduards bērnību pavadīja Jūrmalā, ģimene dzīvoja Valteros, Krasta ielā 13. Jaunākais brālis — Voldemārs Pāvuls. Eduards pamatskolā mācījās Asaros, vidusskolā — Pumpuros. 1946. gadā iestājās un 1949. gadā pabeidza teātra studiju J. Raiņa akadēmiskajā dailes teātrī. No 1949. gada līdz 1984. gadam Eduards Pāvuls spēlēja J. Raiņa Akadēmiskā dailes teātra izrādēs. 1953. gadā pēc Viljama Šekspīra traģēdijas tika iestudēta izrāde "Romeo un Džuljeta", kurā Pāvuls ieguva savu pirmo galveno lomu — Romeo. Džuljetas lomu atveidoja Vija Artmane. 1955. gadā Eduards Pāvuls debitēja kino, pirmā mākslas filma ar viņa piedalīšanos bija filma "Uz jauno krastu". 1957. gadā Pāvuls ieguva galveno lomu mākslas filmā "Zvejnieka dēls". Pavisam nospēlējis ap piecdesmit lomas teātrī un vairāk nekā sešdesmit lomas kino.[5]
Režisors Varis Brasla 1996. gadā uzņēma dokumentālo filmu "Kā tev klājas, Eidi?", kas veltīta Eduarda Pāvula mākslinieciskajai darbībai.[6]
Precējies 1951. gadā ar Liliju Volfu (1930—2015)[7] (skolotāja un bērnudārza audzinātāja). Dēls Uģis Pāvuls (dzimis 1952. gadā) — metālkalējs. Meita Ilze Mētra — bērnudārza audzinātāja.[8][9]
Eduards Pāvuls mira 2006. gada 14. jūlijā 77 gadu vecumā. Apglabāts Salas pagasta kapsētā.[10]
Apbalvojumi un atzinība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1959: Latvijas PSR Valsts prēmija par lomām filmās "Zvejnieka dēls", "Latviešu strēlnieka stāsts" un "Sarkanās lapas".
- 1959: Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums.
- 1965: Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukums.
- 1983: PSRS Valsts prēmija par lomu filmā "Ilgais ceļš kāpās".
- 1985: Latvijas PSR Valsts prēmija par lomu filmā "Fronte tēva pagalmā".
- 1986: Eduarda Smiļģa balva.
- 1989: "Lielā Kristapa" balva "Labākais aktieris" par lomu daudzsēriju televīzijas filmā "Zītaru dzimta".
- 1998: "Lielā Kristapa" balva par mūža ieguldījumu kinomākslā.
- 1994: Triju Zvaigžņu ordenis.
- 2006: Jūrmalas pilsēta E.Pāvulu bija nosaukusi par Jūrmalas Gada cilvēku.
Filmogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Uz jauno krastu" (1955) — epizodē
- "Pēc vētras" (1956) — Juris
- "Zvejnieka dēls" (1957) — Oskars
- "Rita" (1957) — Sergejs
- "Sarkanās lapas" (Belarusjfiļm) (1958) — Andrejs Meteļskis
- "Latviešu strēlnieka stāsts" (1958) — Janka Pipars
- "Ilze" (1959) — Rūdolfs
- "Pieviltie" (1961) — Jānis Lazdāns
- "Kārkli pelēkie zied" (1961) — Žanis Mežmalis
- "Velosipēdu dresētāji" (Tallinfilm) (1963) — Roberts
- "Kriņici" (Belarusjfiļm) (1964) — Ļemjoševičs
- "Kapteinis Nulle" (1964) — kapteinis Valdis Nulle
- "Sūtņu sazvērestība" (1965) — Jēkabs Peterss
- "Akmens un šķembas" (1966) — Ričards
- "Purva bridējs" (1966) — Sutka
- "Pilsētā atnākusi nelaime" (A. Dovženko kinostudija) (1966) — amerikāņu žurnālists
- "Kad lietus un vēji sitas logā" (1967) — Karnītis
- "24-25 neatgriežas" (1968) — Juris Mežulis
- "Mērnieku laiki" (1968) — Prātnieks
- "Cielaviņas armija atkal cīnās" (1968) — Lapotņiks
- "Pie bagātās kundzes" (1969) — Kurmja kungs
- "Vella kalpi" (1970) — Ērmanis
- "Karalienes bruņinieks" (1970) — epizodē
- "Uzbērums" (1970) — Ozols
- "Algotņi" (Mosfiļm) (1970) — Ozols
- "Pilsēta zem liepām"(1971) — Bunka
- "Meldru mežs" (1971) — Pusstabs
- "Nāves ēnā" (1971) — Grīntāls
- "Ceplis" (1972) — Ceplis
- "Vella kalpi Vella dzirnavās" (1972) — Ērmanis
- "Dāvana vientuļai sievietei" (1973) — Sietiņš
- "Pilsētas atslēgas" (1973) — Juris Andums
- "Jūras vārti" (1974) — Ansis Dziesma
- "Pirmā vasara" (1974) — Dienavs
- "Robina Huda bultas" (1975) — mūks Tuks
- "Melnā vēža spīlēs" (1975) — Hāgens
- "Motociklu vasara" (1975) — epizodē
- "Mans draugs — nenopietns cilvēks" (1975) — kadru daļas vadītājs
- "Meistars" (1976) — mākslinieks
- "Vīrietis labākajos gados" (1977) — Lukjanskis
- "Kļūstiet mana sievasmāte!" (1977) — muzeja direktors
- "Teātris" (1978) — Džims Longtons
- "Aiz stikla durvīm" (1978) — Gunāra tēvs
- "Ģimenes albums" (1978) — Egons
- "Trīs minūšu lidojums" (1979) — Aleksandrs Stepanovičs
- "Nepabeigtās vakariņas" (1979) — epizodē
- "Ringā tiek aicināts" (Uzbekfilm) (1979) - boksa treneris Džeksons
- "Brāļi Riko" (Belarusjfiļm) (1980) - Malaks
- "Trīs dienas pārdomām" (1980) — epizodē
- "Ilgais ceļš kāpās" (1981) — Jēkabs Ozols
- "Atcerēties vai aizmirst" (1981) — Bertulāns
- "Īsa pamācība mīlēšanā" (1982) — Pakuls
- "Akmeņainais ceļš" (1983) — Ulpe
- "Šāviens mežā" (1983) — mežsargs Liepsargs
- "Parāds mīlestībā" (1984) — Montas tēvs
- "Fronte tēva pagalmā" (1984) — Kārlis Paipala
- "Kad bremzes netur" (1984) — milicijas pulkvedis
- "Dubultslazds" (1985) — pulkvedis Jansons
- "Apbraucamais ceļš" (1986) — Avens
- "Bailes" (1986) — Pētertāle
- "Ja mēs visu to pārcietīsim" (1987) — Meijers
- "Aija" (1987) — Radu saimnieks
- "Zītaru dzimta" (1989) — kapteinis Andrejs Zītars
- "Maestro" (1990) — Maestro
- "Duplets" (1992) — epizodē
- "Izpostītā ligzda" (1998) — Pacers
- "Vecās pagastmājas mistērija" (2000) — Maestro
- "Baiga vasara" (2000) — Jāzeps Poškus
Atsauces un piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija - Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 15. apr., 6425.-6426. l.
- ↑ Salas ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1900.g. - Nr.25
- ↑ Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija - Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 15. apr., 6366. l.
- ↑ Latviešu strēlnieku saraksts
- ↑ Tekla Šaitere. «Pret savu gribu.». diena.lv, 2006. Skatīts: 2016. gada 27. februārī.
- ↑ «Latvijas filmas - Nacionālais Kino Centrs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 28. februārī. Skatīts: 2009. gada 13. aprīlī.
- ↑ Salas kapi
- ↑ Dzene, Lilija. Aktieris pret savu gribu. R., 1987.
- ↑ Arhīva foto un video: Dižajam aktierim Eduardam Pāvulam – 90
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 11. februārī. Skatīts: 2012. gada 13. jūlijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Eduards Pāvuls filmas.lv
- IMDb profils (angliski)
|
|
- 1929. gadā dzimušie
- 2006. gadā mirušie
- Latviešu kinoaktieri
- Latviešu teātra aktieri
- Latvijas kinoaktieri
- Latvijas teātra aktieri
- Padomju aktieri
- Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki
- Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki
- Lielā Kristapa balvas ieguvēji aktieri
- PSRS Valsts prēmijas laureāti
- Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri
- Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie
- Dailes teātra aktieri
- Jūrmalā dzimušie
- Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie
- Rīgā dzimušie