Jānis Volonts

Jānis Volonts
	Latvijas tautas labklājības ministrs
	Amatā; 1938. gada 1. janvāris — 1940. gada 20. jūnijs
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Priekštecis	Hermanis Apsītis
Pēctecis	Jūlijs Lācis
Dzimšanas dati	1882. gada 8. aprīlī; Preiļu pagasts, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati	1943. gada 16. martā (60 gadu vecumā); Vjatlags, PSRS
Tautība	latvietis

Jānis Volonts (1882. gada 8. aprīlis — 1943. gada 16. marts) bija Latvijas politiķis. Bijis Daugavpils pilsētas galva (1923—1937) un Latvijas tautas labklājības ministrs (1938—1940).

Dzīvesgājums

Jānis Volonts piedzima 1882. gada 8. aprīlī Preiļu pagasta "Cišos" zemnieka ģimenē. Pēc Ludzas apriņķa skolas beigšanas studējis Pēterburgas Pobedinska augstākajos komerczinību kursos, kļuvis par pirmo latgalieti ar augstāko komerczinātņu izglītību.^[1] Pēc tam strādājis Pēterburgā Maļceva tirdzniecības un rūpniecības sabiedrības trauku fabrikā par pārvaldes kancelejas darbinieku, darbveža palīgu, darbvedi un administratīvās un finanšu nodaļas vadītāju. Piedalījies Pēterburgā dzīvojošo latviešu kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Pirmā pasaules kara laikā kopā ar Kazimiru Skrindu un Franci Kempu dibinājis Latgaliešu palīdzības biedrību karā cietušajiem, bijis ilggadējs tās sekretārs.^[1]

1922. gadā atgriezies Latvijā, tajā pašā gadā ievēlēts par Daugavpils pilsētas valdes locekli, bet 1923. gadā — par pilsētas galvu. Amatu saglabājis pēc vēlēšanām 1925., 1928. un 1931. gadā. Šajā laikā Daugavpilī tika uzbūvēts Vienības nams, Vienības tilts, Zemes bankas un pasta ēkas, nostiprināts pilsētas finansiālais stāvoklis un ierīkoti jauni parki un skvēri.^[1] Pēc ilggadējā tautas labklājības ministra Vladislava Rubuļa nāves 1937. gadā Volonts tika izvirzīts par jauno ministru. Amatā stājās 1938. gada 1. janvārī.

Amatu zaudējis 1940. gada 20. jūnijā, neilgi pēc Latvijas okupācijas. 1941. gadā deportēts uz Sibīriju. Miris ieslodzījumā Vjatlagā 1943. gada 16. martā.^[1]

Jāņa Volonta pēdējais foto Vjatlagā (1941)

Apbalvojumi

I šķiras Atzinības krusts Nr. 7 (1938. gada 16. novembrī)^[2]
II un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1928)
Aizsargu Nopelnu krustu
IV šķiras Polonia Restituta ordeni.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 «Jānis Volonts». Latgales Centrālā bibliotēka. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. martā. Skatīts: 2012.12.31.
↑ Ar Atzinības Krustu apbalvotie Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Eižens Zinkelis	Daugavpils pilsētas galva 1923—1937	Pēctecis: Andrejs Švirksts
Priekštecis: Hermanis Apsītis	Latvijas tautas labklājības ministrs 1938. gada 1. janvāris — 1940. gada 20. jūnijs	Pēctecis: Jūlijs Lācis

[lcb-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 «Jānis Volonts». Latgales Centrālā bibliotēka. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. martā. Skatīts: 2012.12.31.

[2] Ar Atzinības Krustu apbalvotie Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000

[1]

[2]