Jānis Paškēvičs
|
Jānis Paškēvičs (dzimis 1900. gadā) bija Sarkanās armijas politiskais darbinieks, politiskās ekonomijas un marksisma-ļeņinisma docētājs Ļeņingradas Sarkanās profesūras institūtā. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā īslaicīgi iecelts par Latvijas Universitātes rektoru, pārveidoja to par Latvijas Valsts universitāti.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1900. gada 6. janvārī Bauskas apriņķī kalpu ģimenē. Līdz Pirmajam Pasaules kara sākumam strādāja kā laukstrādnieks, bet 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Vidzemi. 1916.— 1918. gadā viņš bija dzelzceļu strādnieks Krievijā. 1918. gadā iestājās latviešu sarkano strēlnieku pulkos Maskavā un piedalījās cīņās pret Kolčaka armiju un kaujās pie Perekopa. Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām viņš beidza karaskolu Taškentā, pēc tam pildīja Sarkanās armijas rotas, bataljona un pulka komandiera palīga jeb "poļitruka" (politiskā vadītāja) pienākumus.
Pēc demobilizācijas 1931. gadā J. Paškēvičs studēja J. Staļina komunistiskās lauksaimniecības universitātē Ļeņingradā (1931—1934), pēc tam Sarkanās profesūras institūta ekonomiskajā nodaļā (1934—1938). Pēc institūta beigšanas darbojās kā politiskās ekonomijas un marksisma-ļeņinisma mācības docents vairākos Ļeņingradas institūtos. 1934. gadā viņu iecēla par profesora vietas izpildītāju Sarkanās profesūras institūtā, uzdodot vadīt politiskās ekonomijas katedru. Pēc īpašas sagatavošanas tūlīt pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā nosūtīts uz Rīgu, kur sākumā iecelts par avīzes "Brīvā Zeme" redaktoru, vēl pirms Latvijas aneksijas 1940. gada 29. jūlijā pēc Andreja Višinska rīkojuma nozīmēts par Latvijas Universitātes rektoru.
Pēc Paškēviča rīkojuma un Ministru kabineta 1940. gada 5. augusta sēdē izteiktās piekrišanas tūlīt pēc formālās Latvijas PSR uzņemšanas PSRS sastāvā tika likvidētas abas LU Teoloģijas fakultātes un no darba atbrīvoti visi to mācībspēki. Likvidētās Filozofijas nodaļas vietā ar 15. augustu tika izveidota Sabiedrisko zinātņu fakultāte (vēlāk Marksisma - ļeņinisma katedra). Ar 1. septembri no amatiem tika atcelti visi fakultāšu dekāni.
25. septembrī LU padome apstiprināja augstskolas jauno nosaukumu — Latvijas Valsts universitāte (LVU) un statūtus, kas bija Maskavas Valsts universitātes 1938. gada statūtu tulkojums latviešu valodā. Augstskolā izveidoja arī komunistiskās partijas un komjaunatnes organizācijas.
Neraugoties uz šiem "panākumiem" un Universitātē organizēto izspiedzes sistēmu, 1941. gada 10. februārī LK(b)P CK atstādināja J. Paškeviču kā "netikušu galā ar pienākumiem", pārmetot stipendiju piešķiršanu mantīgo šķiru pārstāvju bērniem un bijušo sociāldemokrātu iesaistīšanu Universitātes darbā. 1941. gada 13. februārī Paškēvičs uzrakstīja sūdzību un taisnošanās vēstuli LK(b)P CK, kurā minēts, ka Latvijas Universitātes "Profesori un mācībspēki savā vairākumā sastāvēja no bijušiem baltgvardiem, bijušās cara armijas virsniecības, garīdzniecības, vietējiem muižniekiem un kapitālistiem. Daļa no 600 pasniedzējiem pēc savas pārliecības neapšaubāmi bija progresīva, bet to grūti noteikt (..) Ziņas, ko pats vācu no dažādiem avotiem, bija tik pretrunīgas, ka pat vispārējos vilcienos grūti noteikt attiecīgās personas reakcionaritāti vai progresivitāti. Arī atbilstošie orgāni, kas paši vēl bija tapšanas stadijā, šai lietā daudz palīdzēt nevarēja. Kadru jautājumi (..) bija jārisina šķiru cīņas sarežģītos apstākļos."[1]
J. Paškēvičš tika nozīmēts par Latvijas PSR Gaļas un piena rūpniecības tautas komisāra vietnieku, bet viņa vietā par rektoru tika nozīmēts arī no Krievijas atbraukušais politekonomijas profesors Jānis Jurgens.
Turpmākās Jāņa Paškeviča dzīves gaitas nav zināmas, visticamāk, miris Ļeņingradā[2] Otrā pasaules kara laikā.
Rektora runa pēc stāšanās amatā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]«Padomju Latvijas universitātes galvenais uzdevums būs sagatavot pilnvērtīgus, izglītotus un augsti kulturālus darbinieku kadrus. Universitātē nedrīkst mazināties disciplīna, bet tā jāpaceļ vēl augstāk. Zinātniskā darbība jāturpina, un tā nedrīkst mazināties nevienā nozarē. Izglītībai jāpaceļas uz tikpat augstas pakāpes, kāda tā ir Padomju Savienībā. No aspirantiem ienākušas sūdzības, ka pie uzņemšanas pielaistas nelikumības. Šīs sūdzības vispusīgi pārbaudīšu, un, iespējams, ka uzņemamo skaitu vēl varēs paplašināt. Latvijas universitātei ir plaša bibliotēka, ko vēl papildināsim ar augstvērtīgām Padomju Savienības grāmatām. Profesoru kadros vienā otrā vietā būs pārmaiņas, bet nevienu patiesi īstu zinātnieku, kas no sirds vēlēsies strādāt savu zinātnisko darbu, no augstskolas projām nedzīs, viņš saņems savu atalgojumu un pateicību no tautas par savu darbu. Tagad mums jāgatavojas jaunam darbam un tāpēc prasu no katras amatpersonas palikt savā vietā un pildīt savu darbu, apzinoties, ka atbildību par to jānes visas tautas padomju varas priekšā. Mēģinājumus nobēdzināt universitātes inventāru stingri sodīs. Par teoloģijas fakultāšu turpmāko darbību vēl grūti izteikties, jo to turpmākai pastāvēšanai ir ciešs sakars ar baznīcas attiecībām pret valsti. Līdzko valdība šajā jautājumā būs pieņēmusi attiecīgu likumu, nokārtosies arī teoloģijas fakultātes darbība. Kā Padomju Savienībā, tāpat arī Padomju Latvijā reliģija ir katra pilsoņa privāta lieta. Latvijas universitātē lasīšu politisko ekonomiju un marksisma-ļeņinisma pamatmācības. Šie priekšmeti, domājams, būs jāklausās visu fakultāšu studentiem.»[3]
Rektora Paškēviča paša minētie nopelni LU pārveides pārveidē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"1) Likvidētas teoloģijas fakultātes. Visa garīdzniecība - "profesori" atlaisti, audzēkņi - studenti izkliedēti, manta pārņemta universitātes saimniecībā;
2) Nomainīts viss universitātes vadošais sastāvs (prorektori, fakultāšu dekāni u.tml.). Pavisam atlaisti no darba reakcionārie profesori, kuriem nav zinātniskas vērtības un kas agrāk ieņēmuši atbildīgus posteņus valdības orgānos;
3) Radīta mācību daļa un zinātnes daļa (kuru agrāk nebija), kā arī atjaunināts aparāts visās fakultātēs;
4) Izstrādāts un LPSR TKP apstiprināts universitātes nolikums pēc padomju augstākās skolas parauga;
(..) 8) Veikta visa pasniedzēju sastāva un studentu anketēšana. Ar studentu un profesoru - pasniedzēju aktīva palīdzību sastādīti visi profesoru - pasniedzēju sastāva raksturojumi. Izstrādāts universitātes zinātniski pētnieciskā darba plāns, kas aptver 211 zinātniskas problēmas un 627 tēmas dažādās zinību nozarēs." [1]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jaunais rektors pārņem universitātes vadību. "Latvijas Kareivis", 1940. gada 31. jūlijā
- Jānis Stradiņš. Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Jānis Stradiņš. Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 22. augustā.
- ↑ LATVIJAS UNIVERSITĀTES BIBLIOTĒKA, 2017[novecojusi saite]
- ↑ "Latvijas Kareivis", 1940. gada 31. jūlijā[novecojusi saite]
Priekštecis: Mārtiņš Prīmanis |
Latvijas Universitātes rektors 1940. gads |
Pēctecis: - |
Priekštecis: nav |
Latvijas Valsts Universitātes rektors 1940. - 1941. gads |
Pēctecis: Jānis Jurgens |
|
|