Visvaris Millers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Visvaris Millers (1927-1992) bija latviešu jurists. LVU rektors (1970-1987). Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību Institūta direktors, LZA korespondētājloceklis. 1988. gada Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijā uzstājās par latviešu valodas statusu.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1927. gada 31. oktobrī Krasnojarskā uz Sibīriju izceļojušā latvieša Oto Millera ģimenē. Otrā pasaules kara beigās viņš 1944. gadā ieradās Latvijā, studēja tieslietas LVU (1944-1949). 1951. gadā iestājās PSKP un 1952. gadā sāka strādāt LVU par docētāju. Līdztekus bija LKP Rīgas pilsētas komitejas Propagandas un aģitācijas nodaļas vadītāja vietnieks (1953-1956). 1954. gadā aizstāvēja juridisko zinātņu kandidāta disertāciju Создание конституции Латвийской ССР (Latvijas PSR konstitūcijas izveide).[2] 1962. gadā viņu iecēla par LVU prorektoru, tad par LPSR Valsts augstākās un vidējās speciālās izglītības komitejas priekšsēdētāju (1965-1966) un Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministru (1966-1970). 1966. gadā Maskavas universitātē aizstāvēja juridisko zinātņu doktora disertāciju "Создание советской государственности в Латвии" (Padomju valstiskuma izveide Latvijā) par Iskolata periodu Latvijā, bija LKP CK locekļa kandidāts (1966) un LPSR Augstākās padomes deputāts (1967). 1970. gadā V. Millers kļuva par LVU rektoru, paralēli vadīja Valsts un tiesību zinātņu katedru (1974).[3] 1972. gadā V. Milleru ievēlēja par Rostokas Universitātes Goda doktoru.[4] 1988. gadā V. Millers kā Latvijas PSR Augstākās Padomes likumdošanas ierosinājumu komisijas priekšsēdētāja vietnieks vadīja Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija darba grupu Latvijas PSR Konstitūcijas un citu republikas likumdošanas aktu pilnveidošanai.[5] Miris 1992. gadā Rīgā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Padomju varas konstitucionālie akti Latvijā, 1917-1957. (G. Kļava, V. Millers un E. Stumbiņa). Latvijas Valsts izdevniecība, 1957. — 415 lappuses (zinātņu kandidāta disertācijas tēma)
  • Visvaris Millers, Ērika Stumbiņa. PSRS konstitūcija un Latvijas PSR konstitūcija. Latvijas valsts Izdevniecība, 1960. — 98 lappuses
  • Висварис Оттович Миллер. Развитие советской государственности в Латвии. Гос. изд-во юрид. лит-ры, 1961. — 174 lappuses
  • Visvaris Millers, Ērika Stumbiņa. Fricis Roziņš 1870-1919. Rīga: Liesma, 1965. — 340 lappuses
  • Висварис Оттович Миллер. Создание советской государственности в Латвии. Rīga: Zinātne, 1967. — 528 lpp. (doktora disertācija)
  • Edgars Meļķisis, Visvaris Millers. Garlība Merḳeḷa politiskie uzskati. Rīga: Liesma, 1972. — 284 lappuses
  • Висварис Оттович Миллер, Эдгар Адамович Мелькисис. Политико-правовые взгляды Гарлиба Меркеля. Юрид. лит., 1977. — 160 lappuses
  • В. О. Миллер, Э. Я. Стумбина. Советская союзная и национальная государственность: укрепление их единства в развитом социалистическом обществе. Рига: о-во "Знание" ЛатвССР, 1983
  • В. О. Миллер. Первое суверенное государство латышского народа. Рига: Авотс, 1988

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • D Paukšēna; L Erdmane. Profesors Visvaris Millers: personālais literatūras rādītājs. Rīga: P. Stučkas Latvijas valsts universitāte, 1977.
  • Lija Erdmane. Profesors Visvaris Millers: personālais literatūras rādītājs. Rīga: LVU 1988.
  • Birziņa, Līna. Profesors Visvaris Millers (1927-1992). No: Latvijas Universitātes tiesībzinātnieki. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 297.-299.lpp.
  • Latvijas Valsts Universitātes vēsture 1945-1990. Rīga, 1999, 562 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Priekštecis:
Valentīns Šteinbergs
Latvijas Valsts Universitātes rektors
1970. - 1987. gads
Pēctecis:
Juris Zaķis