Gvido Straube

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gvido Straube
Personīgā informācija
Dzimis 1959. gada 9. septembrī (59 gadi)
Tukums, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Latvijas vēsture
Alma mater Latvijas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi brāļu draudžu vēsture

Gvido Straube (1959) ir latviešu vēsturnieks, LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, dekāns (2001-2010). Vēstures un arheoloģijas nodaļas vadītājs.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1959. gada 9. septembrī Tukumā. Absolvējis Rīgas 64. vidusskolu. Studēja LVU Vēstures un filozofijas fakultātē (1977-1982), 1983. gadā uzņemts apirantūrā Latvijas vēstures institūtā, 1990. gadā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta grādu un tika ievēlēts par LU Vēstures un filozofijas fakultātes docentu, asociēto profesoru (1999), profesoru (2003). No 2001. līdz 2010. gadam bija fakultātes dekāns un LU Senāta loceklis. Šajā laikā bija Latvijas Valsts heraldikas komisijas loceklis.[2] Galvenā Gvido Straubes zinātniskā darbība saistās ar Latvijas jauno laiku vēsturi un 18. - 19. gs. kultūras vēsturi. Īpaši pievērsies hernhūtiešu jeb brāļu draudžu kustības vēstures izpētei.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Garlība Merķeļa priekšgaitnieki. Karogs, 1987; 10: 149–153
  • Vidzemes brāļu draudzes kā pirmā sabiedriskā zemnieku kustība Latvijā. Rīga, 1989. - 177 lappuses
  • Latvijas brāl̦u draudzes diārijs: jaunakais noraksts, jeb Hernūtiešu brāl̦u draudzes vēsture Latvijā. N.I.M.S., 2000. - 317 lappuses
  • Historiogrāfisks ievads. In: Blaufūss, F.B. Vidzemes Stāsti: stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu, uzrakstīti 1753. Rīga: Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība, 2015. - 253 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]