Jānis Zālītis

Jānis Zālītis
	1. Latvijas Apsardzības ministrs
	Amatā; 1918. gada 6. decembris — 1919. gada 19. jūlijs
Pēctecis	Dāvids Sīmansons
Dzimšanas dati	1874. gada 27. jūlijs; Sausnējas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miršanas dati	1919. gada 9. decembrī (45 gadu vecumā); Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latvijas Radikāldemokrātu partija
Profesija	jurists
Augstskola	Tērbatas Universitāte

Jānis Zālītis (1874. gada 27. jūlijs — 1919. gada 9. decembris) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Dzīvesgājums

Dzimis 1874. gada 27. jūlijā (pēc vecā stila — 15. jūlijā) Sausnējas pagasta "Lejas Vidotu" mājās kā namdara Pētera Zālīša (1851—1887) dēls. Māsa Late (precējusies Vecman).^[1] Pirmās mācību gaitas uzsācis Sausnējas pareizticīgo pagastskolā. Pēc tam mācījies draudzes skolā un vēlāk Rīgas pareizticīgo garīgajā skolā un Rīgas pareizticīgo seminārā, ko pabeidz 1895. gadā. Pēc tam strādājis par sekretāru Rīgas garīgajā skolā. Studējis Tērbatas Universitātē, kuru absolvēja 1905. gadā. Pēc studijām darba gaitas uzsācis Rīgā kā zvērināta advokāta palīgu. No 1910. gada pats strādājis kā zvērināts advokāts Rīgā, bijis aktīvs Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā. 1912. gada rudenī ievēlēts par Krievijas Valsts domes 4. sasaukuma deputātu.

Pirmā pasaules kara laikā darbojās Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā Petrogradā. 1915. gadā, kopā ar citiem Krievijas 4. Valsts domē ievēlētajiem latviešiem, iesaistījā Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas darbā. Kopā ar Jāni Goldmani izdeva slaveno uzsaukumu "Pulcējaties zem latviešu karogiem!".

No 1917. gada septembra bija Latviešu pagaidu nacionālās padomes loceklis. Pārstāvēja Latviju Skandināvijas valstīs.

1918. gadā atgriezies Rīgā, kur kā Latvijas Radikāldemokrātu partijas delegāts piedalījās Tautas padomes izveidē, piedalījās Latvijas valsts pasludināšanas sēdē. Darbojies Tautas padomē. Kārļa Ulmaņa vadītajā valdībā ieņēmis Apsardzības ministra posteni no 1918. gada 6. decembra līdz 1919. gada 19. jūlijam.

1919. gada 9. decembrī no plaušu karsoņa miris Rīgā. 1924. gadā pārapbedīts Brāļu kapos. Pēc nāves apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni par to, ka ārkārtīgi grūtos apstākļos organizēja valsts bruņotos spēkus un, piedalīdamies to vadībā, izšķirošajos brīžos 1919. g. martā vairākkārt apmeklēja fronti pie Ventas, Slokas un Kalnciemā, kur ar savu klātbūtni pozīcijās pacēla karavīru kaujas garu, tādējādi sekmēdams latviešu bruņoto vienību pirmās uzvaras.^[2]

1934. gadā Jāņa Zālīša vārdā tika nosaukta iela Rīgā.

Atsauces

↑ «Jānis Balodis. Jānis Zālīts, pirmais Latvijas apsardzības ministrs. 1925.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2014. gada 5. martā.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2009. gada 14. aprīlī.

Ārējās saites

Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Jānis Balodis. Jānis Zālīts, pirmais Latvijas apsardzības ministrs. 1925.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2014. gada 5. martā.

[2] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2009. gada 14. aprīlī.

[1]

[2]