Krāpšana

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Krāpniecība)

Krāpšana ir noziegums, kuru raksturo svešas mantas vai tiesību uz šādas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, vai ar viltu [1].

Krāpniecības veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāpniecības veidu saraksts nav pilnīgs, tomēr tajā ir sniegts visbiežāk sastopamo gadījumu pārskats. Krāpniecības veidus ir sarežģīti klasificēt, jo tie ir mainīgi izpausmēs un bieži vien apvieno vairākus krāpniecības veidus. Šajā rakstā krāpšanas veicējs tiek saukts par "krāpnieku", bet krāpnieka uzlūkotais objekts par "mērķi" vai "upuri".

Shēmas "kā ātri kļūt bagātam"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Shēmas "kā ātri kļūt bagātam" ir ļoti dažādas, tās ietver viltus franšīzes, "drošus" nekustamā īpašuma darījumus, grāmatas ar pamatdomu "kā kļūt miljonāram vienā dienā", labklājības veidošanas seminārus, personas pašpalīdzības skolas, pārsteidzošus izgudrojumus, neizmantojamus izstrādājumus, ķēdes vēstules, pareģojumus, viltus ārstniecību, brīnumlīdzekļu ražotājus, valūtas maiņas darījumus, t.s. Nigērijas naudas glābšanas piedāvājumus un dažādu talismanu izmantošanu. Variācijās ir piramīdu shēmas, t.s. Ponci shēmas un matrices mārketings.

Grāfs Viktors Lustigs pārdeva "naudas drukāšanas mašīnu", kas, pēc paša apgalvojumiem, spēja kopēt $100 banknotes. Klients, paredzot augstu peļņu, būtu gatavs nopirkt mašīnu par augstu cenu (parasti virs $30,000). Nākamajās divpadsmit stundās iekārta saražotu vēl divas $100 banknotes, bet pēc tam tā "ražoja" tikai baltu papīru, jo paslēpto banknošu krājums bija beidzies. Kad klients saprata, ka ir apkrāpts, Lustigs jau bija gabalā. Šādu krāpniecības shēmu sauc arī par "naudas mašīnas" vai "naudas kastes" shēmu.

Krāpšana pārliecinot[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krāpšanas gadījumi pārliecinot ietver upura pārliecināšanu, lai iegūtu no viņa labumu. Šis krāpšanas veids ir ļoti sens.

Romantiskā krāpšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās tradicionālā romantiskajā krāpšanā tiek plaši izmantotas iepazīšanās interneta vietnes. Krāpnieks aktīvi uztur romantiskas attiecības, bieži vien arī apliecina gatavību laulāties. Laika gaitā atklājas, ka internetā "izredzētā puse" ir apstākļu sagadīšanās pēc iestrēgusi lauku mājā vai ārzemēs bez naudas un tas ir iemesls nespējai būt kopā ar upuri. Pēc tam krāpniecība transformējas par naudas izspiešanas veidu. Iemesli iespējamajiem šķēršļiem ir naudas trūkums, bet pretēji lūgumam aizdot (aizdevuma izspiešana), krāpnieks izliekas par pietiekami situētu un garantē aizdevumu ar viņa izdotiem čekiem, kurus upuris varētu iekasēt, vienlaicīgi lūdzot pārskaitīt naudu ar neatgriežamu naudas pārvedumu, lai iegūtu līdzekļus braucienam pie upura. Parasti čeki ir viltoti vai zagti un krāpnieks nekad nedodas ceļā, bet nelaimīgais upuris ir parādos un ar salauztu sirdi. Šāda veida krāpšana ir attēlota filmā "Kabīrijas naktis".

Krāpšana pareģojot[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sen zināms krāpšanas veids ir pareģojumu izteikšana. Šajā gadījumā pareģis izmanto savas spējas nolasīt klienta satraukumu, nevis vēlēšanos izklaidēties, vai arī spēlmaņa vēlēšanos izkļūt no neveiksmju rindas. Pareģis informē upuri par to, ka upuris ir nolādēts un par naudu ir gatavs noņemt šo lāstu. Romi šādu krāpšanu sauc par bujo ("soma"): upurim tiek teikts, ka lāsts ir saistīts ar viņa naudu. Upuris ieliek naudu somā, lai noņemtu lāstu un saņem pretī somu ar papīriem. Šādas krāpšanas dēļ dažādu valstu jurisdikcijā pareģošana tiek uzskatīta par krimināli sodāmu.

Šāda veida krāpšana ir evolucionējusi ar tehnoloģiju attīstību parādoties viltus datoru vīrusiem, t.s. "hoax". Viltota antivīrusa programma brīdina lietotāju, ka datorsistēma ir inficēta ar vīrusiem un padara datoru nelietojamu līdz brīdim, kamer tiek samaksāta "izpirkuma maksa". Datalink Computer Services gadījumā upurim tika izkrāpti vairāki miljoni dolāru, jo kāda firma izvirzīja sūdzību par datoru inficēšanos ar vīrusiem un šāda inficēšanās bijusi par cēloni firmas zaudējumiem. Minētā krāpšana tika veikta periodā no 2004. gada augusta līdz 2010. gada oktobrim un upura zaudējumi tiek lēsti $6–20 miljonu apmērā. Šis gadījums tika atainots arī kādā britu komēdijas Steptoe and Son epizodē ar Patrīcijas Rūtledžas piedalīšanos pareģes lomā.

Krāpšana ar "zelta stieņiem"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šie krāpšanas gadījumi paredz kādas preces pārdošanu par cenu, kas ir ievērojami augstāka par tās vērtību. Šāds nosaukums ir cēlies no gadījuma, kad zelta stieņu vietā upuris iegādājās apzeltītus svina gabalus.

Kaķis maisā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis krāpniecības veids radās viduslaiku beigās. Krāpšanas pamatā ir "kaķa" pārdošana "maisā", uzdodot to par sivēnu. Ārēji maisā ir dzīvelīgs sivēns, bet patiesībā tajā ir kaķis (kura gaļu parasti pārtikā neizmanto) un par ko neuzmanīgs pircējs, neapskatot maisa saturu, samaksā daudzkārt vairāk nekā maisa saturs patiesībā ir vērts. Teiciens "nopirkt cūku maisā" ir plaši pazīstams daudzās Eiropas valodās, arī angļu, un to izmanto, ja pircējs pirms samaksas nav pārliecinājies par to, ko viņš patiesībā pērk. Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, Bosnijā un Hercegovinā, Melnkalnē, Polijā, Dānijā, Francijā, Beļģijā, Lietuvā, Latvijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Izraēlā, Vācijā, Krievijā un Ukrainā vārds "cūka" tika aizvietots ar "kaķis", bet teiciena nozīme ir identiska.

Citi krāpniecības veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ponci shēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oriģinālās Ponci shēmas pamatā ir ļoti augstu dividenžu piedāvājums investoriem un šo dividenžu izmaksa uz jaunu investoru noguldījumu rēķina, bet rentabilitāte tiek nodrošināta ar peļņu uz dažādu valstu (ASV un Itālijas) valūtas kursu starpības. Nosaukums ir radies no Čārlza Ponci 1920.gadā Bostonā, ASV, izveidotās finansu piramīdas, kad ieguldītāji zaudēja aptuveni $20 miljonus (2011.gada ekvivalents $225 miljoni).

Ponci shēmas īpatnības:

  1. Shēmas organizators bēg ar visiem no investoriem saņemtajiem līdzekļiem (izņemot jau izmaksātās dividendes).
  2. Ņemot vērā, ka shēmai ir nepieciešamas pastāvīgas investīcijas, lai nodrošinātu augsto dividenžu izmaksas, tad samazinoties investīciju plūsmai shēmas izveidotājam rodas problēmas izmaksāt solītās dividendes. (jo augstākas dividendes, jo augstāks risks Ponci shēmas ātrākai sabrukšanai). Šādas likviditātes krīzes rada paniku sabiedrībā un daudzi investori vēlas izņemt savus līdzekļus.
  3. Ārējie tirgus apstākļi, piemēram, straujš ekonomikas kritums izraisa investoru vēlēšanos izņemt noguldītos līdzekļus.

Vairākas pazīmes liecina, ka Latvijā Bankas Baltija krīze 1995.gadā atbilst Ponci shēmai - pirms krīzes sākuma noguldītājiem tika piedāvātas dividendes līdz 90% apmērā, dividendes tika izmaksātas no jaunu noguldītāju līdzekļiem un plānotā rentabilitāte tika balstīta uz pieņēmumu par Latvijas rubļa un lata valūtas devalvāciju.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «LR Krimināllikums, 177.pants». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 22. novembrī. Skatīts: 2013. gada 20. augustā.
  2. «A/s "Banka Baltija" bankrots - likumsakarība vai ļaunprātība?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. martā. Skatīts: 2013. gada 20. augustā.