Kristīne I Vāsa
Kristīne I Drottning Kristina | |
---|---|
Karalienes Kristīnes portrets pēc kronēšanas (1650) | |
Zviedrijas karaliene | |
Amatā 1632. gada 6. novembris — 1654. gada 6. jūnijs | |
Priekštecis | Gustavs II Ādolfs |
Pēctecis | Kārlis X Gustavs |
| |
Dzimšanas dati |
1626. gada 18. decembris Stokholma, Zviedrija |
Miršanas dati |
1689. gada 19. aprīlis Roma, Pāvesta valsts (tagad Itālija) |
Paraksts |
- Šis raksts ir par zviedru karalieni. Par citām jēdziena Kristīne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (zviedru: Drottning Kristina, pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi 1626. gada 18. decembrī, mirusi 1689. gada 19. aprīlī) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632. līdz 1654. gadam, kad atteicās no troņa un pārgāja katolicismā. Vienlaikus viņa bija arī valdniece Zviedru Vidzemes teritorijā, tomēr nelietoja Livonijas hercogienes titulu.
Pilns tituls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 1648. gada Vestfālenes miera līgumam karaliene Kristīne tika titulēta kā
"Mēs Kristīne, no Dieva žēlastības zviedru, gotu, vendu karaliene, Somijas lielfirste (lielkņaze), Igaunijas un Karēlijas hercogiene, kā arī Ingrijas kundze utt."
(latīniski: Nos Christina Dei Gratia Suecorum Gothorum Vandalorumque Regina, Magna Princepe Finlandiae, Duce Esthoniae atque Carelia nec non Ingriae Domina etc., zviedriski: Wij Christina medh Gudz nådhe Swerighes Göthes och Wendes vthkårade dråttningh och Arffurstinna, Stoorfurstinna till Finlandh, Hertiginna vthi Estlandh och Carelen, Fröken öffwer Ingermanlandh etc.)[1]
Pēc jaunu zemju iegūšanas tagadējās Vācijas teritorijā viņas tituls 1654. gada līgumā ar Anglijas protektoru Oliveru Kromvelu bija šāds:
"Kristīne, no Dieva žēlastības zviedru, gotu, vendu karaliene, Somijas lielfirste (lielkņaze), Igaunijas, Karēlijas, Brēmenes, Verdenes, Štetīnas, Pomerānijas, Kašūbijas un Vandālijas hercogiene, Rīgenes firste (kņaze), kā arī Ingrijas un Vismāras kundze utt."
(latīniski: Domina Christina Gratia Suecorum Gothorum Vandalorumque Regina, Magna Princepe Finlandiae, Duce Esthoniae, Careliae, Bremae, Verdae, Stetini, Pomeraniae, Cassubiae, et Vandaliae, principe Rugaiae, necnon domina Ingriae et Wismariae etc.)[2]
Lai arī Livonijas ziemeļu daļa bija Zviedrijas pakļautībā, tomēr, tāpat kā viņas tēvs Gustavs II Ādolfs, arī Kristīne lietoja vienīgi Igaunijas, nevis Livonijas hercoga titulu, kuru turpināja lietot Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieki Vladislavs IV Vāsa un Jans II Kazimirs Vāsa, gan saglabājot kontroli tikai pār Inflantijas vaivadiju.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kristīne I Vāsa ir dzimusi 1626. gada 18. decembrī Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa un viņa sievas Marijas Eleonoras ģimenē kā trešā meita, bet viņas vecākās māsas nomira agrā bērnībā. Pēc tēva vēlēšanās Kristīne jau piecu gadu vecumā viņa tika pasludināta par troņmantnieci. Pēc tēva pāragrās nāves kaujā pie Licenes viņa bija vienīgā tiešā pretendente uz karaļa troni, bet līdz pilngadības sasniegšanai 1644. gadā valsti vadīja reģents Aksels Oksenšerna. Pēc tēva novēlējuma[3] viņa tika audzināta kā vīrišķīga valdniece, kuras aizraušanās bija jāšana, medības un zinātņu studijas.
Savas valdīšanas laikā karaliene Kristīne Zviedrijas galmu izveidoja par vienu no spožākajiem Eiropā, uzaicinādama daudzus zinātniekus un māksliniekus no Nīderlandes un Francijas. Viens no viņas mentoriem bija filozofs Renē Dekarts, kas dzīvoja Stokholmā no 1649. gada rudens līdz savai nāvei 1650. gadā. Sakarā ar lielajiem tēriņiem nācās palielināt nodokļu slogu un veikt Zviedru Vidzemes muižu redukciju, kas noveda pie vācbaltiešu muižnieku opozīcijas.
Zviedrijas Rigsdags spieda viņu precēties ar savu brālēnu Kārli Gustavu, kam Kristīne pretojās. 1649. gada 26. februārī viņa paziņoja, ka ir izlēmusi neprecēties un viena pati vadīt valsti kā karaliene. 1650. gada oktobrī Stokholmā notika grandiozas kronēšanas svinības. 1654. gada 16. jūnijā Rigsdags pieņēma lēmumu, ka Kārlis Gustavs būs nākamais Zviedrijas karalis. Kristīne Upsālas Doma baznīcā veica īpašu ceremoniju, kuras laikā pati sev noņēma karalienes kroni un drīz vien devās ceļā uz Romu, pa ceļam Insbrukas pils kapellā viņa 1655. gada 3. novembrī oficiāli tika kristīta katoļu ticībā. 1655. gada 23. decembrī viņa tika triumfāli sagaidīta Romā, kur Romas pāvests Aleksandrs VII viņu iesvētīja Svētā Pētera bazilikā un piešķīra jaunu vārdu — Marija Aleksandra. Pirms tam bazilikā tika aizkrāsots uzraksts "Viss ļaunais nāk no Ziemeļiem" (latīņu: Omne malum ab Aquilone). Viņa mira Romā 62 gadu vecumā 1689. gada 19. aprīlī.
Kristīne Vāsa visu mūžu palika neprecēta.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Zviedrijas karaļu tituli
- ↑ Davenport, Frances Gardiner; & Paullin, Charles Oscar. European Treaties Bearing on the History of the United States and Its Dependencies. 254. izdevums, 2. sējums. The Lawbook Exchange, Ltd., 2004
- ↑ Christina Alexandra". Catholic Encyclopedia. New York: Robert Appleton Company. 1913.
- ↑ Buckley, Veronica. Christina, Queen of Sweden: The Restless Life of a European Eccentric. London, 2004
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kristīne I Vāsa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
---|---|---|---|---|
Vāsas dinastijas valdnieks | ||||
Priekštecis: Gustavs II Ādolfs |
Zviedrijas karaliene 1632. - 1654. |
Pēctecis: Kārlis X Gustavs |
|