Kultūras kristieši
| Kristietība |
|---|
 |
| Bībele |
| Trīsvienība |
| Kristietības vēsture |
| Kristiešu teoloģija |
| Kristietības virzieni |
| Svētki |
Kultūras kristieši ir termins, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri identificējas ar kristietību galvenokārt kulturālu, vēsturisku vai sociālu iemeslu dēļ, nevis dziļas reliģiskas pārliecības vai aktīvas ticības praktizēšanas dēļ.
Šie cilvēki parasti sevi identificē kā kulturāli kristīgus, un praktizējoši ticīgie tos bieži uzskata par nominālajiem kristiešiem. Šāda veida identifikācija var būt saistīta ar dažādiem faktoriem, piemēram, ģimenes izcelsmi, personīgo pieredzi un sociālo un kultūras vidi, kurā persona uzaugusi.[1]
Terminu "kultūrkristietis" var precizēt kristīgā konfesija, piem: "kultūrkatolis", "kultūrluterānis" un "kultūranglikānis".[2][3][4]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmie kristieši bija dziļi uzticīgi savai ticībai un bieži tika vajāti. Kristietības pieņemšana pirmajos gadsimtos prasīja stipru ticību un personīgu atdevi.
Apgaismības laikmets atnesa saprāta, zinātnes un individuālo brīvību idejas, kas izaicināja tradicionālos reliģiskos uzskatus. Tā rezultātā daudzi cilvēki sāka uztvert kristietību vairāk kā kultūras tradīciju, nevis kā personisku ticību.
Mūsdienu rietumu valstīs daudzi cilvēki sevi uzskata par kristiešiem pēc kultūras, bet aktīvi nepraktizē šo reliģiju. Tas var ietvert dalību kristīgajos svētkos un tradīcijās, piemēram, Ziemassvētkos un Lieldienās, bez regulāras baznīcas apmeklēšanas vai personīgas reliģiskās apņemšanās.
20. un 21. gadsimtā sekularizācijas procesa rezultātā reliģijas ietekme ikdienas dzīvē ir mazinājusies. Tomēr kristīgajām vērtībām un morāles normām joprojām ir būtiska ietekme uz kultūru un sociālajām normām. Dažās valstīs un reģionos kristīgā identitāte tiek izmantota politiskiem mērķiem, lai radītu vienotības un kopības sajūtu.
Skatīt vēl
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ James D. Mallory, Stanley C. Baldwin, The kink and I: a psychiatrist's guide to untwisted living, 1973, p. 64
- ↑ Pekka Rautio. «Lutheranism has provided the foundations of the Nordic welfare state» (English). University of Helsinki, 2017. gada 15. augusts. Skatīts: 2020. gada 27. jūlijs.
- ↑ Rachel Zoll, What would 'cultural Catholic' Sotomayor mean for Supreme Court?, Associated Press, 6/3/2009
- ↑ Stoyan Zaimov. «Richard Dawkins: I Guess I'm a Cultural Christian». The Christian Post, 2013. gada 4. marts. Skatīts: 2013-03-05.