Pāriet uz saturu

Kārlis Miesnieks

Vikipēdijas lapa
Kārlis Miesnieks
Kārlis Miesnieks
Dzimis 1887. gada 31. janvārī
Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu apriņķis, Krievijas Impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1977. gada 25. oktobrī (90 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nozares glezniecība, grafika
Apbalvojumi Kultūras fonda prēmija (1922, 1926, 1931)
IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1935)
Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1955).

Kārlis Miesnieks (1887. gada 31. janvāris — 1977. gada 25. oktobris) bija latviešu gleznotājs, izcils latviešu reālistiskās glezniecības skolas pārstāvis, mākslinieku biedrības "Sadarbs" biedrs. Rakstnieka Jonāsa Miesnieka brālis.[1]

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārlis Miesnieks dzimis Jaunpiebalgas pagasta Vecviņķos zemnieku ģimenē 1887. gada 31. janvārī.

Piedalījies 1905.g. revolūcijas notikumos[2]. Strādājis par zīmēšanas skolotāju daudzās skolās — Nītaures pagastskolā, Jaunpiebalgas Mārtiņa pagastskolā (1907—1910).

Glezniecību apguvis Jūlija Madernieka studijā (1910), Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā (1911) un mācījies Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolā, kur beidzis teātra dekorāciju klasi (1915)[3].

Latvijā atgriezās 1918.gadā. Strādājis par zīmēšanas skolotāju Jaunpiebalgas draudzes skolā (1918—1919) un Mazsalacas vidusskolā, Rīgas Olava komercskolā (1920).

Bijis Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības mākslas studijas vadītājs (1920—1924)[4]. Kopā ar mākslinieku Ludolfu Libertu vadījis savu mākslas studiju (1924—1929)[4], bijis Latvijas Mākslas akadēmijas zīmēšanas pedagogs (1922—1953) un profesors no 1947. gada. Darbojies Neatkarīgo mākslinieku vienībā (1920—1924)[5], un mākslinieku biedrībā "Sadarbs" (1924—1940)[6]. Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedrs no 1944. gada. 1955. gadā saņēma Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu.

Miris 1977. gada 25. oktobrī Rīgā.

Glezniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gleznojis klusās dabas, ainavas, sadzīves ainas un portretus.[7] Ievērojamu vietu mākslinieka radošajā dzīvē ieņēmuši arī zīmējumi,[8]darbojies karikatūrā.[9] Portretos dominē psigoloģiskais aspekts, ainavas žanra darbos jūtama cilvēka darba klātbūtne, svarīga lauku dzīves tēlošana. Daiļrades sākumposmā gleznoti un zīmēti tuvinieku portreti un pašportreti, ka arī virkne ainavu. Cilvēku figūras tēlotas plastiskās pozās, asos raksturos. Pēc ceļojuma uz Parīzi radītie darbi izceļas ar lielāku krāsu intensitāti. 1920. gadu otrajā pusē pievērsies dabas studijām, gleznojot žanriskas ainavas un lauku dzīves norises dabā. Vēlākos gados daiļradē dominē ainava un portrets, bet sadzīviskā žanra darbi parādās reti. Šo gadu radītajos portretos efektīgus žestus un pozas nomaina svinīgāks ārējais veidojums, palielinoties apkārtējās vides un aksesuāru nozīmei.[10]

Izstādes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izstādēs piedalās kopš 1920. gada. Personalizstādes Rīgā (1959, 1967, 1971, 1977), Madonā (1959), Cēsīs (1959), Ventspilī (1960), Liepājā (1960), Jēkabpilī (1960), Pļaviņu HES (1960), Kandavā (1961), Tukumā (1961, 1976), Bauskā (1961), Jaunpiebalgā (1968; kopā ar Jāni Strazdiņu un Kārli Baltgaili).[11] Piemiņas izstāde tika sarīkota Rīgā (1987).[7]

Izmantotā literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 500lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «KAKTUSS: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 27. oktobrī. Arhivēts 2011. gada 23. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
  2. ↑ M.Ivanovs. Latviešu glezniecība. Rīga : Liesma, 1980. 228. lpp.
  3. ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 337.lpp.
  4. ↑ 4,0 4,1 Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 240.lpp.
  5. ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 241.lpp.
  6. ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986.244.lpp.
  7. ↑ 7,0 7,1 Latvijas Mākslinieku Gleznas; Galerija "Jēkabs"[novecojusi saite]
  8. ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 389.lpp.
  9. ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 409.lpp.
  10. ↑ Red. Romis Bēms. Latviešu tēlotāja māksla. 1860 — 1940. Rīga:Zinātne, 1986. 341.lpp.
  11. ↑ Miesnieks Kārlis - piedāvājumā 11 darbi - Glezniecība - KLASISKĀS MĀKSLAS GALERIJA "ANTONIJA"


Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kārlis_Miesnieks&oldid=3931284"