Lielais Pelečāres purvs
| Lielais Pelečāres purvs | |
|---|---|
  Lielais Pelečāres purvs | |
| Atrašanās vieta |
 Jēkabpils novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°30′16″N 26°33′28″E / 56.50444°N 26.55778°EKoordinātas: 56°30′16″N 26°33′28″E / 56.50444°N 26.55778°E |
| Tips | augstais purvs |
| Platība | 5331 ha |
| Oficiālais nosaukums: Teiču un Pelečāres purvs | |
| Iekļauts | 1995. gada 25. jūlijs |
| Aizsardzības nr. | 740 |
| Platība | 23 560 ha |
Lielais Pelečāres purvs (saukts arī Lielais purvs, Pelečāres purvs, Pelēčāres purvs, Pelēčores pūrs)[1] ir augstais purvs. Kopš 1977. gada purvs ir kļuvis par C tipa dabas liegumu, bet pašlaik tas ir arī Natura 2000 īpaši aizsargājamā teritorija. Dabas lieguma vidus un ziemeļu daļa ietilpst Atašienes pagastā Jēkabpils novadā. Pārējās lieguma teritorijas ietver bijušos Preiļu un Madonas rajonus. Starptautiskā putniem nozīmīgā vieta.
Purva platība ir 5331 hektāri,[2] pēc citiem avotiem - 2425 hektāri.[3] Lieguma teritorija ir 5683 ha.[4]
Dabas liegumam nav izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī dabas aizsardzības plāns.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salīdzinot ar citiem Latvijas rajoniem, šeit ir ļoti augsta aktīvo temperatūru summa, diezgan garš bezsala periods (135-145 dienas) un karsta vasara. Ziemā sniega sega 20. gadsimta beigās parasti bija līdz 25-35 cm.[3]
Fauna un flora
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Purvs ir svarīga putnu aizsardzības teritorija. Tā malās atrodas meži, kuros ligzdo dažādu sugu dzeņi. Liegumā ir sastopamas daudzas aizsargājamas putnu sugas, kuru vidū ir minamas: melnais stārķis, rubenis, mednis, melnkakla gārgale, pļavas lija, peļu klijāns, mazais ērglis un citas sugas.[4] Dabas lieguma teritorijā ir sastopami arī zirgskābeņu zilenītis un lielais tritons — sugas, kas ir iekļautas Eiropas Savienības Biotopu direktīvās.[2][4] Purvs īpaši nozīmīgs zosveidīgo putnu migrācijai.[3]
Purvs aktīvi izmantots dzērveņu lasīšanai.[3]
Ezeri un purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Purva teritorijā atrodas daudz mazu ezeriņu un akaču, kā arī vairāki purvi kā lielā purva sastāvdaļas, to vidū: Bojāru purvs, Morku purvs, Deigļu purvs un Garais purvs. Šeit ir arī vairākas mežainas salas — Zaļā sala, Miežu sala, Bernāta sala, Tārpsala, Lineņsola (Linu sala), Ošsala, kurā atrasti seno latgaļu dzelzs kara cirvji.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ LĢIA datu bāze
- ↑ 2,0 2,1 Atašienes pag. attīst. plāns[novecojusi saite]
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Jānis Būmanis. Mazā Zemgale laikmetu griežos. Rīga, 2003. ISBN 9984-9233-4-7.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Lielais Pelečāres purvs | Dabas aizsardzības pārvalde». www.daba.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-12.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lielais Pelečāres purvs, Dabas aizsardzības pārvalde
- Teiču un Pelečāres purvi, BirdLife International