Limbažu Valsts ģimnāzija
| Limbažu Valsts ģimnāzija | |
|---|---|
 | |
| Atrašanās vieta | |
Rīgas iela 2, Limbaži,  Latvija | |
| Informācija | |
| Skolas tips | Valsts ģimnāzija |
| Dibināta | 1918 |
| Direktors | Gunta Lāce |
| Skolēnu skaits | 637 (2022) |
| Mājaslapa |
www |
Limbažu novada ģimnāzija ir vispārīgās vidējās izglītības iestāde. Realizē arī pamatizglītības otrā posma 7.—9. klašu programmas.[1] Limbažu novada ģimnāzija ieguva savu statusu 2011. gada 1. septembrī, notiekot Limbažu pilsētu skolu reorganizācijai. Skola īsteno vairākas izglītības programmas:
- vispārīgās vidējās izglītības humanitāro un sociālo programmu;
- vispārīgās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu;
- vispārīgās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programmu;
- vispārīgās vidējās izglītības profesionālā virziena programmu komerczinības.[2]
Skolas dibināšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skola dibināta 1918. gada rudenī ar nosaukumu Limbažu vidusskola. Par skolas dibinātāju un pirmo skolas pārzini tiek uzskatīts Ludis Bērziņš (īstajā vārdā Ludvigs Ernests Bērziņš). 1920. gadā, ko uzskata par skolas dibināšanas gadu, Limbažu vidusskola ieguva Limbažu valsts vidusskolas statusu. Pirmo reizi Limbažu pilsētas vēsturē bija iespēja iegūt vidējo izglītību dzimtajā valodā, un to izmantoja 33 abiturienti.[3]
Skolas direktori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ludvigs Bērziņš
Dzimis 1870. gada 14. septembrī Zemgalē, Džūkstes Rīpelēs. Filoloģijas zinātņu doktors, pirmais latviešu tautības mācītājs Limbažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Vienlaikus arī pirmais latviešu skolas direktors Limbažos.[4] Ludviga Bērziņa laikā Limbažu vidusskola ieguva valsts vidusskolas statusu, tuvinot skolu ģimnāzijas prasībām. Ludviga Bērziņa laikā iesākās vairākas tradīcijas, ko skola turpināja attīstīt turpmākajā brīvvalsts periodā. Ludvigs Bērziņš ir Limbažu skolas un skolotāju himnu autors.[5] Skolu Ludvigs Bērziņš vadīja no 1918. līdz 1922. gadam, ar pārtaukumu 1919. gadā, kad Ludvigs Bērziņš pārstāja strādāt skolā pēc lielinieku aizlieguma.[6]
- Ādams Reimanis
Skolas direktors no 1922. līdz 1934. gadam. Dzimis 1866. gada 4. augustā. Grāmatas "Baumaņu Kārlis" autors, Limbažu Saviešu biedrības biedrs, Limbažu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedrs.[7] Klasiskās filoloģijas speciālists un pedagogs. Ādama Reimaņa laikā vidusskola ieguva ģimnāzijas statusu. Rūpējās par skolas finansiālo statusu, rīkojot koncertus, bazārus un izmantojot skolai piederošos zemes gabalus. Iegūtos līdzekļus izmantoja grāmatu un mūzikas instrumentu iegādei. Veicinājis skolas pašdarbības attīstību — skolā uzsāka darbību orķestris, stīgu kvartets un koris, kas piedalījās 1926. gada dziesmu svētkos.
- Kārlis Bērziņš
Skolas direktors no 1934. līdz 1936. gadam. Jurists, skolā pasniedza latviešu valodu. Būdams skolas direktors, ievēroja jau izveidojušās tradīcijas. 1941. gadā kopā ar dēlu tika arestēts un deportēts.
- Artūrs Jansons
Skolā par direktoru strādāja no 1936. līdz 1941. gadam. Matemātikas skolotājs, ieviesa skolā jaunu tradīciju — teātra uzvedumus —, atbalstīja mazpulku organizācijas. Artūra Jansona laikā skola ieguva savu karogu.
- Jānis Balodis
Skolas direktors no 1941. līdz 1944. gadam. Pasniedza bioloģiju. Vācijas okupācijas laikā skolas ēkā tika ierīkota kara slimnīca, tādēļ skola turpināja darbu citās, mācībām nepiemērotās telpās.
- Jānis Ēķis
Par skolas direktoru kļuva 1944. gadā, savu darbību beidza 1946. gadā. Bijis dziedāšanas skolotājs, vadīja pūtēju orķestri. Limbažos nodibinājis arī bērnu mūzikas skolu.
- Roberts Ozoliņš
Ķīmijas skolotājs, vairāku zinātnisko darbu autors. Skolas direktors no 1946. līdz 1950. gadam. Ķīmiju pasniegt skolā turpināja arī pēc direktora darba beigšanas.
- Augusts Grjunbergs
Par skolas direktoru strādāja no 1950. līdz 1953. gadam. Darbu skolā uzsāka pēc Otrā pasaules kara. Strādāja arī par Limbažu izpildkomitejas priekšsēdētāju, pasniedza krievu valodu.
- Anatolijs Jekarševs
Skolas direktors no 1954. līdz 1959. gadam. Skolā pasniedza ģeogrāfiju. Skolas direktora amatu ieguva kā Otrā pasaules kara veterāns. Anatolija Jekarševa laikā skolēniem tika noteikts formas apģērbs. Skolā darbojās pūtēju orķestris, tautas dejas, vingrošanas pulciņš.
- Vairis Baltiņš
Skolas direktors no 1959. līdz 1962. gadam. Skolā pasniedza bioloģiju.
- Jāzeps Brolišs
Skolā pasniedza vēsturi. Par mērķi izvirzīja jaunu pedagoģisko metožu ieviešanu. Strādāja pie skolas materiālās bāzes stabilizēšanas, ieviesa jaunas tradīcijas. Skolas direktors bija no 1962. līdz 1965. gadam.
- Harijs Andersons
Skolas direktors bija divpadsmit gadus, no 1965. līdz 1977. gadam. Kļuva par Limbažu 1. vidusskolas direktoru pēc amatu rotācijas. Skolā pasniedza arī vēsturi. Harija Andersona laikā liels darbs tika ieguldīts jaunās vidusskolas ēkas būvniecībā. Skola viena no pirmajām ieviesa racionālo kabinetu sistēmu.
- Aina Broliša
Skolas direktore no 1977. līdz 1988. gadam. No 1966. gada skolā strādāja par ģeogrāfijas skolotāju un direktora vietnieci. Skolā tika uzturētas vecās tradīcijas, kā arī attīstītas jaunas — absolventu salidojumi.
- Modris Jirgensons
Darbu skolā uzsāka 1980. gadā. Pasniedza astronomiju, fiziku, informātiku, rasēšanu un matemātiku. Tika izveidots pirmais informātikas kabinets. Skolā ieviestas izvēles programmas. Skolas direktors no 1988. līdz 1998. gadam.
- Pārsla Ķauķe
Darbu skolā uzsāka kā ģeogrāfijas skolotāja. Par direktori kļuva 1998. gadā. Tajā laikā notika pāreja uz četrām mācību programmām, kā arī skola iesaistījās starptautiskajos projektos. Tika atjaunots skolas simbols — karogs. 1998. gada 10. decembrī atjaunoti skolas karoga svētki. Skola arī uzsāka dalību Cēsu pulka skolnieku rotas pasākumos. Par direktori strādāja līdz 2008. gadam.
- Ineta Zariņa
Skolas direktore no 2008. līdz 2015. gadam.[5]
- Gunta Lāce
Skolas direktore no 2015. gada. Pasniedz matemātiku. Tika renovētas Limbažu novada ģimnāzijas telpas — izveidota multifunkcionāla lekciju un mācību telpa, pārbūvētas klašu telpas, iekārtoti jauni matemātikas kabineti, atjaunoti skolas gaiteņi, kāpņu segums, atjaunots sanitārais mezgls un pārbūvēti inženiertīkli. Tika modernizēts informāciju un komunikāciju tīkls un aprīkojums — ergonomiska vide, prasmju attīstīšanai atbilstošs kabinetu iekārtojums, kabinetos, gaitenī un zālē prezentācijas iespējas, skolēniem iespēja mācībās izmantot informācijas tehnoloģijas, ko nodrošina informātikas kabinets, mobilās datorklases, planšetes un datortīkls. Tika pārbūvēta Limbažu novada ģimnāzijas dienesta viesnīca, iegādātas jaunas mēbeles un aprīkojums, atjaunoti sanitārie mezgli. Tika izbūvēts lifts.[8] No 2020. gada 1. septembra Limbažu novada ģimnāzijai piešķir valsts ģimnāzijas statusu un pievieno Limbažu sākumskolu.[9]
Skolas tradīcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. novembra svinības skolā
20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados skola īpašu uzmanību pievērsa 18. novembra svētkiem. Šis laiks tiek uzskatīts par nacionālromantisku. Saglabātajās Limbažu vidusskolas hronikās (1922—1934) minēts, ka skolēni piedalās lāpu gājienā uz Limbažu kapiem, godinot Baumaņu Kārli un Vili Gelbi. 1933. gadā skolas hronikā raksta, ka 18. novembrī, iestājoties tumsai, skolas ēkas logi ir izgaismoti. 1938. gadā skolotāja Artūra Jansona, Mārtiņa Kļaviņa, Lienes Bērziņas un Almas Raudeles apsveikumi Latvijai tika publicēti "Limbažu Vēstnesī". Nākamos svētkus skola svinēja tikai 1994. gada 18. novembrī, kad izgaismoja skolas ēkas logus, pulcējoties skolas kolektīvam un skolēniem.[10]
- Cēsu skolas rotas piemiņas svētki
Cēsu pulka skolnieku rotas karogs izveidots 1929. gadā par godu 1919. gada 6. jūnija Cēsu kauju dalībnieku piemiņai. Karogs tika izveidots par deviņu Ziemeļlatvijas ģimnāziju skolēnu un skolotāju ziedojumiem. Ziedojumi tika vākti no skolām, kas piedalījās 1919. gada brīvības cīņās, — Alūksnes, Gaujienas, Smiltenes, Valkas, Rūjienas, Mazsalacas, Limbažu, Valmieras un Cēsu skolām. Karogs ik gadu tika noteiktā kārtībā nodots kādai skolai. 1940. gadā, karogs tika nodots Latvijas vēstures muzejam.[11] Pirmo reizi Limbažu valsts ģimnāzija karogu ieguva 1931. gada 14. maijā. Svētkos piedalījās Valsts prezidents Alberts Kviesis, izglītības ministrs Edmunds Ziemelis, skolu departamenta direktors Kārlis Ozoliņš, deputāts Longīns Ausējs, docents un bijušais skolas direktors Ludvigs Bērziņš. Limbažu valsts ģimnāzija tikai vienu reizi bija karoga glabātāja. Tradīcija tika pārtraukta uz vairāk nekā 50 gadiem. Tradīcijas atdzimšana notika tikai 1989. gadā Cēsīs. 1999. gadā Limbažu 1. vidusskola saņēma uzaicinājumu piedalīties Cēsu kaujas piemiņas svētkos. 2000. gadā notika Skolnieku rotas piemiņas pasākums Cēsīs, pasākumā piedalījās arī Limbažu 1. vidusskolas 10. klases audzēkņi.[12]
- Skolas karogs
Jau 1937. gadā radās doma par Limbažu ģimnāzijas karogu. Paši audzēkņi iesaistījušies līdzekļu vākšanā, rīkojot klašu priekšnesumu skates un audzēkņu vakarus. Karoga meta autors ir mākslinieks un skolotājs Rūdolfs Pētersons. Ģimnāzijā viņš strādāja no 1939. līdz 1941. gadam. PSRS okupācijas laikā karogu glabāja skolas saimnieks Kārlis Jansons. Tikai 1990. gada 30. jūnijā karogs tika nodots skolai. Skolai karogu nodeva Kārļa Jansona mazmeita Dace Vārava, mazdēls Kārlis Jansons un mazmazdēls Juris Vāravs. Karogu iesvētīja Limbažu ģimnāzijas absolventi — mācītāji Augusts Ālers un Janis Dreibalts. Skolā veidojas jauna tradīcija — skolas karoga dzimšanas diena 10. decembrī kopš 1998. gada.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Limbažu novada pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats». Limbažu novads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 1. decembris.
- ↑ «Limbažu novada pašvaldības 2011. gada publiskais pārskats». Limbažu novads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 1. decembris.
- ↑ «Skolas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 1. decembris.
- ↑ Skolas grāmata. Limbažu 1. vidusskola. 15 – 18. lpp.
- ↑ 5,0 5,1 «Skolas direktori». Limbažu novada ģimnāzija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 1. decembris.
- ↑ «Novadnieki». Limbažu bibliotēka. Skatīts: 2017. gada 1. decembris.[novecojusi saite]
- ↑ «Novadnieki». Limbažu bibliotēka. Skatīts: 2017. gada 1. decembris.[novecojusi saite]
- ↑ «Limbažu novada ģimnāzijas modernizācijā investēs teju pusmiljonu eiro».
- ↑ «Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Limbažu novada ģimnāzijai».[novecojusi saite]
- ↑ Skolas grāmata. Limbažu 1. vidusskola. 34 – 37. lpp.
- ↑ «Notiks ikgadējā Cēsu pulka skolnieku rotas karoga maiņas ceremonija». Valmieras Ziņas. Skatīts: 2017. gada 1. decembris.[novecojusi saite]
- ↑ Skolas grāmata. Limbažu 1. vidusskola. 38 – 50. lpp.
| ||||||||||||||