Cēsu pulka skolnieku rota

Piemineklis rotas kareivjiem Cēsīs

Cēsu pulka skolnieku rota (oficiāli — Cēsu pulka 8. rota) bija Latvijas armijas vienība Brīvības cīņu laikā.

Izveidošana

Pēc Valmieras atbrīvošanas 1919. gada 26. maijā Valmieras reālskolas vingrošanas skolotāja Alfrēda Lukstiņa (vēlāk — pirmais rotas virsseržants) vadībā sākās brīvprātīgo skolnieku reģistrēšana kaujas un pašaizsardzības grupas izveidei. Par piemēru tika ņemta viena no Igaunijas armijas skolnieku rotām, kas piedalījās Valmieras atbrīvošanā. Pirmo brīvprātīgo grupa uzturēja pilsētā kārtību, pildīja sardzes dienestu, kā arī sniedza atbalstu igauņu vienībām kaujas darbībā.

30. maijā Valmierā ienāca Ziemeļlatvijas brigādes Cēsu pulka daļas. Radās ideja pārveidot skolnieku brīvprātīgo grupu par regulāru karaspēka vienību. 1.—2. jūnijā Valmierā pieteicās aptuveni 70 skolnieki un daži studenti. Kā pirmais pieteicās Valmieras reālskolas audzēknis A.Liepiņš. Daži no brīvprātīgajiem atveda arī zirgus un ieročus. Ap 20 brīvprātīgo piekomandēja Cēsu pulka sakaru komandai un citām apakšvienībām. 31. maijā Latgales partizānu nodaļa atbrīvoja Cēsis, bet 1. jūnijā pilsētā ienāca 2. Cēsu kājnieku pulka daļas. Cēsu reālskolas direktora Longina Ausēja aicināti, no apkārtējām skolām pieteicās vēl 38 skolnieki, kurus organizēja virsleitnants Gustavs Grīns (vēlāk rotas pirmais komandieris). Abu grupu apvienošana notika 5. jūnijā Cēsu proģimnāzijas telpās, kur vienībai tika izsniegtas šautenes (angļu un krievu parauga) un munīcija. 6. jūnijā saformētā rota tika ieskaitīta Cēsu kājnieku pulka sastāvā kā 8. rota. Saformēšanas brīdī rotā bija 108 karavīri. Par rotas komandieri 7. jūnijā iecēla virsleitnantu Grīnu. Neoficiāli tā tika dēvēta par Cēsu pulka 8. brīvprātīgo skolnieku rotu. Rotas karavīru vecums bija no 14 līdz 20 gadiem.

Rotas ietērps bija melni vai aizsargkrāsas krievu parauga formas krekli un melnas lakādas jostas ar misiņa sprādzi, uz kuras bija Valmieras reālskolas krieviskā nosaukuma abreviatūra — В.Р.У.; pie skolas formas cepures bija kokarde nacionālajās krāsās; ap roku saite ar uzrakstu — "2.Z.K.P." (2. Cēsu kājnieku pulks). Rotas devīze bija — "No zobena saule lēca"; krūšu nozīme — dzintara rombs, uz kura attēlota lecoša saule ar ar stariem un zobens.

Kaujas darbība

Skolnieku rota piedalījās visās Cēsu pulka izcīnītajās kaujās, sākot ar Cēsu kaujām. Pirmo sadursmi rotas izlūki piedzīvoja jau 5. jūnijā uz Amatas tilta, kad viņi kā apkārtnes pazinēji tika piekomandēti pie igauņu bruņu vilciena Kalew. 6. jūnijā pēc trauksmes pulksten 2 naktī rotu nosūtīja uz pozīcijām. Pēc Landesvēra uzbrukuma rota, sedzot pārējo pulka vienību atkāpšanos, bija spiesta atiet uz Raunas pozīcijām pie Meijermuižas. Šajā kaujā rota zaudēja savu pirmo kritušo E.Krieviņu. Pēc atkāpšanās uz Jaunraunas rajonu Cēsu pulku nomainīja igauņu 6. pulks. Cēsu pulks tika izvietots Lodes stacijas apkārtnē. Šeit Skolnieku rota saņēma papildinājumus un izvietojās izveidotajās aizsardzības pozīcijās.

10. jūnijā karojošās puses noslēdza pamieru līdz 19. jūnijam. Skolnieku rota atkal tika iesaistīta aktīvajā kaujas darbībā 21. jūnijā, kad landesvērs sāka uzbrukumu igauņu 3. pulkam un Cēsu kājnieku pulkam, kura sastāvā bija arī Skolnieku rota. Pie Jaunraunas pagasta Gruzdu mājām rota pilnīgi iznīcināja landesvēra jātnieku un velosipēdistu nodaļu, iegūstot trofejas. Cēsu kauju laikā rota zaudēja vairākus ievainotos. 24. jūnijā rota kopā ar pārējām Cēsu pulka daļām iegāja Cēsīs, 25. jūnijā Līgatnē un 27. jūnija rītā nonāca pie Mazās Juglas Zaķu kroga rajonā. Šeit atkal atsākās kaujas, kurās Skolnieku rota zaudēja vairākus ievainotos. 6. jūlijā rota kā viena no pirmajām Ziemeļlatvijas brigādes daļām ienāca Rīgā.

Pagaidu valdībai ar kuģi Saratov 8. jūlijā atgriežoties Rīgā, rota pildīja godasardzes pienākumus Daugavmalā.

Pēc ienākšanas Rīgā rota pārmaiņus pildīja sardzes dienestu pilsētā un Tīreļpurva pozīcijās. Aptuveni desmit vecākos rotas karavīrus nosūtīja uz Kara skolu.

Bermontiādes laikā rota cīnījās pie Beberbeķiem, vēlāk pie Jumpravmuižas un Katlakalnā, kur krita vairāki rotas karavīri. Vēlāk rota piedalījās kaujās pie Baložu stacijas, Jumpravmuižas, Švarcmuižas, Ķekavas un Kaparāmura. 21. novembrī rota iegāja Jelgavā. Pēc Jelgavas ieņemšanas rotu kopā ar Cēsu kājnieku pulku pārvietoja uz Latgales fronti.

1920. gadā rotā iedalīja arī dažus mobilizētos.

Pēc Latvijas-Krievijas miera līguma noslēgšanas jaunākos rotas karavīrus demobilizēja izglītības turpināšanai. Cēsu pulkam pārejot uz miera laiku sastāvu 1921. gada 1. aprīlī, rota tika izformēta un karavīri iedalīti citās rotās.

Rotu komandēja virsleitnants Gustavs Grīns, vēlāk virsleitnants J.Cīrulis un kapteinis E.Ramats-Lejgalietis.

Brīvības cīņu laikā rota zaudēja 9 kritušos un mirušos, aptuveni 25 karavīri tika ievainoti.

Piemiņa

Pirmais rotas kritušais Edgars Krieviņš pēc nāves tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Ar LKO apbalvots arī pirmais rotas virsseržants A.Lukstiņš. Apbalvošanai ar LKO tika izvirzīti virkne citu rotas karavīru, taču ievērojot to, ka ordeņa piešķiršanas tika pārtraukta, 77 rotas karavīri par nopelniem Brīvības cīņās tika apbalvoti ar Triju zvaigžņu ordeni.

1929. gada 20. februārī bijušie rotas karavīri nodibināja savu biedrību. 1929. gadā biedrības biedri Rīgas Brāļu kapos uzstādīja piemiņas zīmi Ziemeļlatvijas brigādes pavēlniekam Jorģim Zemitānam. 1930. gada maijā pēc bijušā rotas dalībnieka K.Dzirkaļa meta tika uzcelts piemineklis rotas pirmo kauju vietu atcerei pie Līvu pagasta nama, un 29. maijā pie Valmieras reālskolas nama atklāta piemiņas plāksne kritušo Valmieras skolnieku piemiņai. 1938. gadā pie Cēsu pilsētas valdes nama rotas karavīru piemiņai pēc E.Āboliņa un J.Rozenberga meta uzcēla pieminekli — karavīra figūru ar pūci pie kājām. 1939. gadā pie Valmieras reālskolas atklāja piemiņas plāksni rotas 20 gadu atcerei.

Kritušie rotas karavīri

• Voldemārs Atslēga
• Jānis Biedrītis
• Verners Ciguzis
• Leonards Freimanis
• Osvalds Krastiņš
• Edgars Krieviņš
• Jūlijs Pulehts
• Kārlis Putniņš
• Vilis Zeltiņš

Informācijas avoti

• Cēsu pulka skolnieku rota, Historia.lv