Pāriet uz saturu

Mūrnieku iela (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Mūrnieku iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Mūrnieku iela
Mūrnieku iela
Karte
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Latgales priekšpilsēta
Apkaime Avoti
Garums 211 m[1]
Joslu skaits 2
Segums bruģis
Mūrnieku iela Vikikrātuvē

Mūrnieku iela ir Rīgas iela Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimē. Mūrnieku iela sākas pie Matīsa ielas krustojuma un beidzas pie Lienes ielas. Ielas kopējais garums ir 211 metri.[1]

Nosaukums "Mūrnieku iela" piešķirts 1881. gada 31. decembrī, līdzīgi kā citām apkārtnes ielām, kuri doti pēc profesiju nosaukumiem.

Ielā saglabājušās 19. gadsimtā celtās strādnieku koka mājas. Pārsvarā tās ir divstāvu ēkas. Saglabājies arī ielas bruģis un pagalmu izvietojums. Iela atrodas Valsts nozīmes kultūras pieminekļa "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā, UNESCO Pasaules mantojuma aizsardzības buferzonā. Daļai ēku šobrīd ir veikti atjaunošanas darbi. 1920. un 1930. gados ielā darbojās piecas amatnieku darbnīcas (galdnieku, metālapstrādes, zemkopības rīku izgatavošanas) un uzņēmumi, kas nodarbojās ar svina cauruļu un emaljēto preču ražošanu.[2]

2001. gadā tika uzsākta plaša programma vēsturiskās apbūves atjaunošanā, zaļās zonas un dzīves kvalitātes uzturēšanā Grīziņkalna un Mūrnieku ielas iedzīvotājiem. Iela tika vizuāli un tehniski atjaunota, Mūrnieku un Matīsa ielas krustojumā izveidoja skvēru.[3]

Kopā ielā atrodas 11 ēkas, no kurām 8 ir koka.[2]

Ielu savienojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūrnieku iela ir savienota ar šādām ielām:

Mūrnieku un Matīsa ielas stūrī atrodas 2007. gadā atklāta skulptūra "Skursteņslauķis un mūrnieks". Tās autori ir tēlnieki Kārlis Īle un Ģirts Burvis, bet par tēlu prototipiem izvēlēti apkaimes skursteņslauķis Varis Vilcāns un aktieris Kārlis Sebris.[4] Piemineklis tika uzcelts par Rietumu bankas finansējumu.[3]