Marmatīts
Marmatīts (no vietvārda Marmato Kolumbijā, kur atrod marmatītu), arī kristofīts, ir minerāla sfalerīta paveids, kas satur daudz dzelzs. Ir bijuši mēģinājumi izvirzīt marmatītu atsevišķa minerāla statusam, taču Starptautiskā mineraloģijas asociācija tam nav piekritusi. Marmatīta ķīmiskais sastāvs ir (Zn,Fe)S.
Atšķirībā no sfalerīta, kam raksturīgas gaišas krāsas un caurspīdīgums, marmatīts ir necaurspīdīgs un melns vai gandrīz melns.
Marmatīta kristāliem var būt augsta dekoratīva vērtība — tie ir koši melni un ar dimanta mirdzumu. Šādus kristālus augstu vērtē kolekcionāri.
Atradnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ASV — Arizona, Kalifornija, Kolorādo, Nevada, Oklahoma, Vašingtona, Ziemeļkarolīna
- Austrālija — Jaundienvidvelsa
- Austrija — Karintija
- Čehija — Bohēmija
- Francija — Bretaņa, Overņa, Limuzīna, Lorēna, Lejasnormandija, Provansa
- Indija — Rādžastāna
- Itālija — Trentīno-Alto Adidže
- Kolumbija — Gvajabala, Marmato
- Meksika — Čivava
- Portugāle — Portu
- Serbija — Kosova
- Slovākija — Banska Bistrica un Košice
- Spānija — Katalonija, Larioha, Mursija
- Ukraina — Doneckas apgabals
- Ungārija — divas atradnes
- Vācija — Saksija
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |