Mazais svilpis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mazais svilpis
Carpodacus erythrinus (Pallas, 1770)
Tēviņš
Tēviņš
Mātīte
Mātīte
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaŽubīšu dzimta (Fringillidae)
ApakšdzimtaDadzīšu apakšdzimta (Carduelinae)
ĢintsSarkanie svilpji (Carpodacus)
SugaMazais svilpis (Carpodacus erythrinus)
Sinonīmi
  • Erythrina erythrina
Izplatība
Common Rosefinch Distribution.png
Mazais svilpis Vikikrātuvē

Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.[1] Izdala 5 pasugas.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais svilpis ziemo Dienvidāzijā, attēlā mātīte
Latvijā mazais svilpis ir parasts un izplatīts ligzdotājs

Mazajam svilpim ir ļoti plašs izplatības areāls, kas aptver Eiropas austrumu daļu un turpinās tālāk pāri Sibīrijai līdz Čukotkai, Kamčatkai un Sahalīnas ziemeļiem. Eiropā uz rietumiem sasniedz Vācijas ziemeļus un Norvēģijas dienvidus.

Kazahstānas austrumdaļā areāls sazarojas: uz dienvidiem pāri Kirgizstānai un tālāk rietumu virzienā līdz Turcijai (ietverot Turkmenistānu, Irānas ziemeļus un Aizkaukāzu), bet dienvidvirzienā līdz Pakistānai; dienvidaustrumvirzienā areāls stiepjas pāri Himalajiem līdz Tibetai un Ķīnas dienvidiem.[3]

Ziemo Indijā, Birmā, Taizemē, Indoķīnas ziemeļos un Ķīnas dienvidos.[3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais svilpis Latvijā ir parasts un izplatīts ligzdotājs. Caurceļošana nav izteikta un migrāciju laikā neuzkrītošs, sevišķi rudenī, jo samērā agri aizceļo dienvidaustrumu virzienā.[3] Latvijā sastopama nominālpasuga C. e. erythrinus.[3]

Lai raksturotu lauksaimniecības platību vides kvalitāti, tiek izmantoti dažādu lauku putnu populāciju indeksi. Mazais svilpis, lai arī Eiropas indeksa veidošanā netiek izmantots, Latvijas indeksā ir iekļauts, jo ir Latvijas lauku ainavas tipiska suga.[4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazā svilpja tēviņu var viegli atpazīt pēc tā sarkanās galvas

Mazais svilpis ir vidēji liels dziedātājputns ar masīvu, īsu knābi un pakāpveida asti. Ķermeņa garums 13—15 cm, spārnu plētums 24—28 cm, svars 19—33 g.[5][6][7]

raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņiem ir koši sarkana galva, kakls, krūtis un muguras lejas daļa. Muguras plecu daļa un spārni brūni, vēders gaišs (atkarībā no pasugas var būt balts vai gaiši sārts).

Mātītes brūnas vai pelēkbrūnas ar tumšāk brūnām svītrām, vēders gaiši brūns vai balts. Uz spārniem divas šauras, pelēkas svītras. Acis abiem dzimumiem mazas un tumši brūnas. Kājas un knābis brūni, spārnu apakšas gaiši pelēkas vai baltas.

Jaunie putni (līdz gada vecumam) līdzīgi mātītei, bet apspalvojums kopumā tumšāks un raibumotāks, pelēkās svītras uz spārniem pamanāmākas. Toties knābis un kājas gaišākas. Jaunajiem tēviņiem sarkanais tonis pilnībā attīstās trešajā dzīves gadā.[6][7][8]

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunajiem tēviņiem sarkanais tonis pilnībā attīstās trešajā dzīves gadā
Mazā svilpja olas

Mātītes un jaunos putnus var viegli sajaukt ar mājas zvirbuli vai lielo stērsti.[9] Visvieglāk atšķirt pēc masīvākā knābja un pelēkajām svītrām uz spārniem.[6]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais svilpis ir gājputns vai daļēji migrējošs. Mājo zemieņu un kalnu mitrajos mežos (līdz 2800 m virs jūras līmeņa[10]), kalnu stepē un krūmājos (piemēram, kārklu, melnalkšņu, papeļu, tamarisku un bērzu), arī upju krastos, niedrājos, krūmainās pļavās, dārzos, parkos un lauksaimniecības tīrumu krūmainajās malās.[1][8]

Migrācijas pārlidojumu veic nelielos baros, kuros ir 10—20 īpatņi (retumis 100—200).[10] Mazā svilpja lidojums spēcīgs un taisns. Pa zemi pārvietojas ar nelieliem lēcieniem. Kokā, lai arī ir veikls un spēj lodāt pa biezu lapotni, ir samērā mazkustīgs, tādēļ pat dziedošu tēviņu ir grūti pamanīt.[7]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais svilpis galvenokārt barojas ar sēklām, pumpuriem, asniem, spurdzēm, lapām un ogām, arī ar nektāru, kukaiņiem un to kāpuriem, kā arī ar citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem.[1][7]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezona ilgst no maija līdz augustam. Mazie svilpji veido monogāmus pārus, kas ligzdo viens no otra apmēram 15—60 m attālumā. Ligzdu būvē tikai mātīte. Tā ir vaļīga, savstarpēji nesavītu žagariņu, zāļu stiebru, ziedu, augu pūku, sūnu, ķērpju un dzīvnieku vilnas kausveida krāvums. Atrodas zemākajos krūmu, kadiķu, egļu vai vītolu zaros, cieši pie stumbra (apmēram 0,5—4 m augstumā no zemes). Reizēm uz zemes.[1][10]

Sezonā viens perējums. Dējumā 3—6 gaiši zilizaļas olas ar tumši brūniem, melniem un violetiem raibumiņiem.[1][7][8] Inkubācijas periods ilgst 11—14 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu atstāj 10—17 dienu vecumā.[6][10]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazajam svilpim ir 5 pasugas:[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]