Mazais ķeģis
| Mazais ķeģis Acanthis cabaret (Statius Müller, 1776) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Žubīšu dzimta (Fringillidae) |
| Apakšdzimta | Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae) |
| Ģints | Ķeģi (Acanthis) |
| Suga | Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 Ligzdošanas areāls
Nometnieku areāls
Ziemošanas areāls
| |
 Mazais ķeģis Vikikrātuvē | |
Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā. Introducēts Jaunzēlandē. Ģeogrāfisko variāciju nav.[1]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_(13667838704)_crop.jpg)
Mazais ķeģis ligzdo Rietumeiropā un Centrāleiropā — Britu salās, Norvēģijas dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidos, Dānijā, Francijas ziemeļos, Beļģijas dienvidos, Nīderlandē, Vācijas ziemeļos un centrālajā daļā, Alpos (no Francijas dienvidaustrumiem līdz Austrijai) un Karpatos (Čehijas dienvidaustrumos, Slovākijā un Polijas dienvidos).[2]
Ziemo ligzdošanas areālā un klejo ārpus tā visā centrālajā, kā arī dienvidu Eiropā. Iespējams, ka mazā ķeģa novērojumi arvien biežāk Austrumeiropas ziemeļos liecina par ligzdošanas areāla ekspansiju uz austrumiem gar Baltijas jūras dienvidu piekrasti.[2] 19. gadsimta vidū (1862. un 1875. gados) no Lielbritānijas introducēts Jaunzēlandē, kur iedzīvojies un mūsdienās sastopams bieži.[3] No Jaunzēlandes mazais ķegis izplatījies uz Makvorija salu un retumis novērojams Lorda Hava un Kermadeka salās.[4][5]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mazais ķeģis Latvijā pirmo reizi konstatēts 1990. gada oktobrī Papē. Arī daži turpmākie labi pierādītie novērojumi iegūti Papes putnu stacijā. Kopš 21. gadsimta sākuma mazais ķeģis Latvijā novērots katru gadu un ne tikai Papē. Tas sastopams regulāri vismaz rudens migrācijas laikā, kā arī ziemā, pavasarī un pat vasarā. Pirmā un pagaidām vienīgā ligzda atrasta 2014. gada augustā Papes ezera rietumu krastā.[2]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mazais ķeģis ir neliels dziedātājputns ar īsu, konisku, asu knābi un viegli šķeltu asti. Apmēram vienā augumā ar zilzīlīti. Ķermeņa garums 11,5—12,5 cm, spārnu plētums 20—22,5 cm, svars 9—12 g.[3][6]
Raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņa apspalvojums galvenokārt brūns ar tumšāk brūnām svītrām. Sāni gaiši brūni ar tumšākām svītrām, spārnu apakšas un vēders balti. Piere koši sarkana, pazode melna un ligzdošanas sezonas laikā uz krūtīm un vaigiem ir koši sarkans tonējums. Sārto krūšu centrs balts. Uz spārniem divas gaišas šķērssvītras. Knābis gaiši dzeltens ar tumšu galu. Mātīte līdzīga tēviņam, bet tai nav sārtā toņa uz krūtīm un vaigiem, kā arī tās sāni mazāk svītroti. Jaunajiem putniem ir gaišas galvas un nav sarkanās pieres, kā arī pazode nav tik koši melna.[5][7]
Līdzīgas sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mazais ķeģis ir tumšākais no visiem ķeģiem. Parastais ķeģis ir lielāks un gaišāks, tā pavēdere kopumā ir baltāka, bet mugurpuse gaišāk brūna. Toties gaišais ķeģis ir vēl lielāks un vēl gaišāks nekā parastais ķeģis. Mātītes visām trim sugām ir praktiski neatšķiramas. Ir sistemātiķi, kas visas šīs trīs sugas sistematizē kā vienas sugas pasugas.[7] Tomēr pēdējos gados noskaidrots, ka, lai arī dažādo ķeģu izplatība pārklājas, starp šīm grupām praktiski nenotiek hibridizēšanās.[8]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
_(8066789210).jpg)
Mazais ķeģis veic īsu distanču migrācijas, lielai daļai populācijas ziemojot ligzdošanas areālā. Alpu populācijas pārlido no augstkalniem uz zemieni. Mājo atklātos mežos, krūmājos, lauksaimniecības zemēs, pilsētu apstādījumos (parkos un dārzos).[5] Tā kā mazais ķeģis galvenokārt uzturas jaunos mežos, tad to izplatību veicina skujkoku jaunie stādījumi.[9]
Ligzdošanas sezonā barojas pa vienam, pa pāriem vai nelielās grupās. Ārpus vairošanās sezonas bari veidojas ļoti lieli, kuros ir vairāki simti vai tūkstoši īpatņu. Reizēm var novērot ļoti lielus barus, kuros ir vairāk nekā 100 000 putnu. Mazais ķeģis uzturas arī jauktu sugu baros, piemēram, uzturēties žubīšu barā.[5] Ārpus vairošanās sezonas ķeģu baros dominē tēviņi, toties ligzdošanas sezonā dominē mātītes.[7]
Barošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mazais ķeģis galvenokārt barojas ar dažādām nelielām sēklām, piemēram, alkšņu un bērzu vai graudzāļu sēklām, ar pumpuriem, asniem, lapām, ogām un jaunajiem dzinumiem. Ligzdošanas sezonā barojas ar kukaiņiem un to kāpuriem, piemēram, blaktīm, mušām, odiem, tauriņiem, vabolēm un arī ar zirnekļiem.[5][7]
Barojas uz zemes vai zemos augos, kā arī krūmu un koku vaiņagos. Ķeģis ir ļoti izveicīgs un spēj karāties zarā ar galvu uz leju.[5]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mazais ķeģis veido monogāmus pārus uz sezonu. Ap ligzdu ir neliela ligzdošanas teritorija, kuru tēviņš aizsargā no citiem ķeģiem. Mātīte būvē kausveida ligzdu, izmantojot smalkus zāļu stiebriņus, zariņus, dzīvnieku vilnu un spalvas.[5] Atrodas kokā vai krūmā.
Sezonā divi perējumi. Dējumā 3—6 gaiši zilizaļas olas ar tumšiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 10—13 dienas, perē tikai mātīte. Tēviņš to tikmēr baro. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Putnēni galvenokārt tiek baroti ar sēklām. Jaunie putni izlido 10—15 dienu vecumā, bet vecāki turpina par tiem rūpēties papildu divas nedāļas.[5][7] Tipisks dzīves ilgums 2 gadi, bet var sasniegt 6 gadu vecumu.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ World Bird List: Finches, euphonias, longspurs, Thrush-tanager, 2018
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Ornitofaunistika: Mazais ķeģis Acanthis cabaret». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 31. augustā. Skatīts: 2018. gada 21. martā.
- ↑ 3,0 3,1 NewZealand: Lesser Redpoll (Acanthis cabaret)
- ↑ Best 100 Birdwatching Sites in Australia
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 New Zealand Birds Online: Common redpoll
- ↑ Alive: Lesser Redpoll (Carduelis cabaret)
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 «Oiseaux-birds: Common Redpoll». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 15. februārī. Skatīts: 2018. gada 25. martā.
- ↑ Sangster, George; Knox, Alan G.; Helbig, Andreas J.; Parkin, David T. (2002). "Taxonomic recommendations for European birds". Ibis. 144 (1): 153–159. doi:10.1046/j.0019-1019.2001.00026.x
- ↑ 9,0 9,1 BTO: Lesser Redpolls