Melnpieres čakste
| Melnpieres čakste Lanius minor (Gmelin, 1788) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Čakstu dzimta (Laniidae) |
| Ģints | Čakstes (Lanius) |
| Suga | Melnpieres čakste (Lanius minor) |
| Izplatība | |
 | |
 Melnpieres čakste Vikikrātuvē | |
Melnpieres čakste (Lanius minor) ir vidēja auguma čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Āzijas centrālās daļas rietumos, ziemo Dienvidāfrikas reģionā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
_croped.jpg)
Melnpieres čakste ligzdo Eiropas dienvidos, centrālajā daļā un austrumos (Francijas dienvidos, Šveicē, Austrijā, Čehijā, Itālijā, Balkānu pussalā, Rumānijā, Bulgārijā, Ukrainā un Krievijas dienvidos), Mazāzijā (areālam sasniedzot Turcijas austrumus, Irānu un Afganistānu), Kaukāzā, Rietumsibīrijā un Vidusāzijā. Ziemo Āfrikas dienvidos.[1][2][3]
Ceļošanas laika reizēm ieklejo Eiropas rietumos un ziemeļos, Lielbritāniju, Dāniju, Zviedriju, Somiju un Baltijas valstis ieskaitot.[1][4] Sastopama kalnos līdz 2000—2200 m virs jūras līmeņa. Migrācijas laikā reizēm novērota augstāk par 3000 m.[5]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Agrāk, 19. gadsimtā, melnpieres čakste Latvijā bijusi sastopama biežāk, bet mūsdienās tā ir ļoti reta ieceļotāja. Kopš Otrā pasaules kara bijuši tikai septiņi novērojumi.[3] Šobrīd ir iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 0. kategorijā.[6]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Melnpieres čakste ir vidēji liels dziedātājputns ar gariem spārniem, noapaļotu asti un masīvu knābi. Ķermeņa garums 19—23 cm, spārnu plētums 32—35 cm, svars 41—61,6 g.[7][8]
Apspalvojums ķermeņa augšpusē pelnu zilpelēks, vēders nedaudz gaišāks, brūngani sārts. Uz sejas plata, melna maska, kas šķērso acis un pieri (līdzīgajai lielajai čakstei piere ir gaiša un melnā maska ir tikai uz acīm). Spārni melni ar platu, baltu šķērsjoslu uz primārajām lidspalvām, arī astes mala balta.[8] Abi dzimumi izskatās vienādi, bet mātītei, salīdzinot ar tēviņu, melnā maska uz sejas var būt nedaudz mazāk izteikta.[9]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vasaras sezonas laikā melnpieres čakste uzturas atklātā lauku ainavā, tīreļos ar dažiem krūmājiem un kokiem, dārzos, mežos un ceļmalu koku stādījumos, priekšroku dodot siltam un sausam klimatam. Ziemas periodā tā ceļo uz Āfrikas dienvidiem, galvenokārt uzturoties krūmājos un akāciju mežos.[9][10] Putni, kas ieklejo Austrumeiropā, seko ceļmalu koku stādījumiem, turklāt šie koki parasti robežojas ar plašām lauksaimniecības zemēm.[9]
Melnpieres čakste ir aktīva dienas laikā. Tā lielāko dienas daļu pavada sēžot uz kāda augstāka koka zara vai staba gala un vērojot zemi, apmēram 6 m augstumā. Līdzko ir pamanīts noderīgs medījums čakste strauji dodas lejup.[8][9] Lielāks medījums tiek uzsprausts uz kāda dzeloņa, lai to būtu vieglāk sadalīt gabaliņos.[9]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Melnpieres čakste galvenokārt barojas ar kukaiņiem, īpaši daudz ar vabolēm. Tā spēj starp augiem saskatīt savus upurus 15 m attālumā. Melnpieres čakste medī arī lidojošos kukaiņus un ļoti retos gadījumos nelielus putniņus (salīdzinoši ar citām čakstēm tā ir mazāk plēsīga).[5][8]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Melnpieres čakstei ligzdošanas sezona atkarībā no izplatības areāla sākas laikā no maija līdz jūlija sākumam.[8] Sezonā viens perējums.[9] Melnpieres čakstes veido monogāmus pārus un ligzdošanas laikā ir teritoriālas, bet ligzdo izkliedētās kolonijās, kurās ir 2—10 pāri.[7][11] Tie apmetas 15—200 m attālumā viens no otra. Ligzdošanai izvēlas vientuļus kokus, kas aug atsevišķi vai mežmalā.[5][11]
Ligzdu vij koka sānu zaru žāklēs, līdz 4 m no koka stumbra. Tā parasti atrodas samērā augstu (3—7 m). Ligzdu būvē pāris kopīgi, apmēram 5—9 dienas.[5][8][11] Tā vīta no zariņiem, zāles, saknītēm un pat metāla stieplēm, no iekšpuses oderēta ar smalkām saknītēm, matiem, spalvām, bieži dekorēta ar ziediem un smaržīgām lapām.[8][11] Dējumā 4—8 olas. Inkubācijas periods ilgst 14—16 dienas. Perē tikai mātīte, bet tēviņš to tikmēr baro. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Tie tiek baroti ar dažādiem kukaiņiem, īpaši iecienīti ir lieli sienāži. Jaunie putni izlido 16—18 dienu vecumā. Kad tie pamet ligzdu, vecāki par tiem turpina rūpēties papildu divas nedēļas.[5][8][11]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 IUC: Lanius minor
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Shrikes, vireos & shrike-babblers, 2020
- ↑ 3,0 3,1 «Ornitofaunistika: Melnpieres čakste Lanius minor». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 17. septembrī. Arhivēts 2017. gada 26. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Coward, T. A. (1941). The Birds of the British Isles and their Eggs. Frederick Warne & Co. p. 150.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 «Lesser Grey Shrike. Чернолобый сорокопут». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 18. maijā. Skatīts: 2017. gada 22. septembrī.
- ↑ N. Kabuce. «Latvijas apdraudētie un aizsargājamie putni». latvijas.daba.lv, 2014. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 26. Jūnijs. Skatīts: 2023. gada 26. jūnijs.
- ↑ 7,0 7,1 Alive: Lesser Grey Shrike (Lanius minor)
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 8,6 8,7 «Planet of Birds: Lesser Grey Shrike (Lanius minor)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 8. maijā. Skatīts: 2017. gada 18. septembrī.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 RSPB Birds of Britain and Europe
- ↑ Witherby, H. F., ed. (1943). Handbook of British Birds, Volume 1: Crows to Firecrest. H. F. and G. Witherby Ltd. pp. 278–280.
- ↑ 11,0 11,1 11,2 11,3 11,4 Habitat selection and reproduction of the Lesser Grey Shrike, Lanius minor