Pededze
- Šis raksts ir par Aiviekstes pieteku. Par apdzīvotu vietu skatīt rakstu Pededze (ciems).
- Šis raksts ir par Aiviekstes pieteku. Par Briedes pieteku skatīt rakstu Paktene.
| Pededze | |
|---|---|
| Nosaukums citas valsts teritorijā: | |
 Pedetsi
|
igauņu: Pedetsi jõgi |
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | Kirikumē ezers (Igaunija) 57°40′48″N 27°14′48″E / 57.68000°N 27.24667°E |
| Ieteka | Aiviekste (Vecpededze) 56°56′14″N 26°53′57″E / 56.93722°N 26.89917°EKoordinātas: 56°56′14″N 26°53′57″E / 56.93722°N 26.89917°E |
| Baseina valstis |  Latvija Igaunija Krievija
|
| Garums | 159 km (Latvijā 131 km) |
| Kritums | 108 m |
| Gada notece | 0,44 km³ |
| Baseina platība | 1690,0 km² (Latvijā 1523,3 km²) |
| Galvenās pietekas | Bolupe, Sita |
 Pededze Vikikrātuvē
| |
_ieteka_Aiviekst%C4%93.jpg)
Pededze ir Aiviekstes labā pieteka; sākas Igaunijas Veru apriņķī, kur saucas Pedeci (igauņu: Pedetsi jõgi), 8 kilometrus tek pa Igaunijas un Krievijas robežu,[1] tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadiem, īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un Balvu novadiem. Ietek Aiviekstē pa Jaunpededzes kanālu. Noteka uz Vecpededzi ir aizšķērsota ar dambi,[2] un vecupe barojas no polderu novadītajiem ūdeņiem un pietekas Bolupes, palu laikā lejtece regulāri pārplūst. Garums Latvijā — 131 no kopējiem 159 km, baseina platība Latvijā 1520 no kopējiem 1690 km². Kritums Igaunijā 43 m (1,5 m/km), Latvijā 65 m (0,48 m/km), tai skaitā pēdējos 15,7 km no Daukstes līdz grīvai tikai 0,8 m (0,05 m/km). Caurplūdums grīvā: gada vidējais 12,2 m³/s, maksimālais 131 m³/s, minimālais 2 m³/s.[3]
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pededze sākas Hānjas augstienē no Kirikumē ezera, 13 km uz DA no Lielā Munameģa.[4] Ģeogrāfiski Latvijā tek galvenokārt caur Austrumlatvijas zemieni, tās Lubāna un Meirānu līdzenumiem lejtecē un Atzeles pacēlumu vidustecē. Īss posms pie Igaunijas robežas ietilpst Alūksnes augstienes Malienas paugurainē.[5] Upes labā krasta baseins aizņem daļu Alūksnes augstienes un Gulbenes paugurvaļņa. Baseinā daudz mežu, it īpaši gar pašu Pededzi. Augštecē šaura un mazūdens periodos vietām ļoti sekla, gultne krāčaina un akmeņaina,[6] īpaši Latvijas teritorijā pēc Ponkuļiem, krastos daudz lapu koku (alkšņu, lazdu),[4] vidustecē dažviet saglabājušās ozolu audzes (Stradu pagastā 1977. gadā izveidots botāniskais liegums — Pededzes ozolu audze, kas tagad iekļauts Lubāna mitrāja dabas liegumā). Pie Litenes ~10 km garā posmā Pededze tek galvenokārt pa lauksaimniecības zemēm, un tur gultne ir relatīvi stabila. Lejpus Litenes Pededzes relatīvais kritums ir 0,2 m/km. Šajā ~ 50 km garajā posmā ir daudz meandru un vecupju. Pie Dzelzupes upe kļūst par Vidzemes un Latgales robežu, kur šai rajonā Vidzemes pusē redzama krietni auglīgāka zeme ar tai raksturīgajiem melnalkšņiem un ozoliem, kamēr Latgales pusē aug galvenokārt alkšņi, bērzi un priedes.[4]
Ģeoloģiski Latvijā visā tecējumā un baseinā dominē vidusdevona nogulumi.[5] Ap pusi baseina aizņem meži, lejasdaļā daudz purvu.[7]
Klimats kontinentāls, vidējā temperatūra -7 — -7,5 ° C janvārī, +16 — +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā.[5]
Fauna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upē dzīvo līdakas, plauži, zuši, līņi, asari, raudas, foreles, 1960. gados norādītas arī alatas.[7] Agrāk tajā bijušas arī upespērlenes. Krastu atsegumos bieži putnu alas.[4]
Transporta ceļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pededzi šķērso: Igaunijā šoseja Rīga — Pleskava un vietējais ceļš 25208 Siksele-Kiviora, Latvijā, sākot no augšteces, ceļi V390 Kolberģis — Ponkuļi, P40 Alūksne-Zaiceva, V401 Liepna — Beja, P41 Alūksne — Liepna, Jaunanna — Lēģernieki, pie Litenes P35 Gulbene — Balvi un bijusī dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene, pie Krustalīces ietekas — P36 Gulbene — Rēzekne.
Pietekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]|
Kreisās: Virgulica Krutupe Liepkalnu strauts Igrīve Sita Bebrupe Bolupe (Vecpededzē) |
km 20 9 12 17 41 11 80 |
Labās: Akaviņa Sarkanīte Alūksne Dambīte Ievedne Paparze Mugurupe Mugurve Krustalīce Audīle Tīrogrāvis |
km 22 8 24 12 22 27 2 12 24 18 16 |
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augšpus Litenes kopš 1920. gada darbojas hidrometriskais postenis. 1930. gados tika plānots izveidot uz upes aizsprostus, lai paildzinātu koku pludināšanai derīgo periodu ar augstu ūdens līmeni, tomēr to vietā baseina austrumdaļā uzbūvēja Pakalniešu — Kūdupes dzelzceļa līniju.[4] Pie Litenes 1950. gados uzbūvētā HES sagruva un tika likvidēta.
Tūrisms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upe visu sezonu tiek lietota atpūtas tipa laivošanai, sākot no Litenes, bet augsta ūdens līmeņa laikā — sākot no Vidzemes šosejas Igaunijas teritorijā.[8] Krastos Jaunannas, Sitas un Pededzes palienes. Mugurves pļavu, Lubāna mitrāja dabas liegumi.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Välisministerium. Описание прохождения государственной границы между Эстонской Республикой и Российской Федерацией на сухопутном участке. vm.ee. — Приложение 1 к Договору между Эстонской Республикой и Российской Федерацией об эстонско-российской государственной границе.
- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
- ↑ Laivošana. Pededze
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Eduards Tomāss. Pededze, Lubans, Aiviekste. Valtera un Rapas a/s, Rīga, 1937.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 7. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 608. lpp.
- ↑ 7,0 7,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 758. lpp.
- ↑ «Laivas. Pededze». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 17. janvārī. Skatīts: 2022. gada 16. janvārī.
| ||||||||||