Pušas pagasts
Pušas pagasts | |
---|---|
Novads: | Rēzeknes novads |
Centrs: | Puša |
Kopējā platība:[1] | 80,9 km2 |
• Sauszeme: | 75,3 km2 |
• Ūdens: | 5,6 km2 |
Iedzīvotāji (2024):[2] | 326 |
Blīvums (2024): | 4,3 iedz./km2 |
Izveidots: | 1945. gadā |
Pušas pagasts Vikikrātuvē |
Pušas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidos. Robežojas ziemeļos ar Maltas pagastu, austrumos ar Mākoņkalna pagastu, dienvidos ar Krāslavas novada Andrupenes un Kastuļinas pagastiem, rietumos ar Feimaņu pagastu. Pagasta centrs atrodas Pušā.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākā pagasta teritorijas daļa atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē. Pagasta ziemeļu un dienvidaustrumu daļā nedaudz iestiepjas Maltas pazeminājums. Augstākā vieta pagastā - 200,0 m vjl. - pagasta austrumu daļā.
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā ir četras upes:[4]
Ezeri un ūdenskrātuves
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasts bagāts ar ezeriem:[5]
- Pušas ezers (241,4 ha)
- Svātovas ezers (133 ha)
- Umaņu ezers (56,2 ha)
- Ošaura ezers (22 ha)
- Ižoru ezers (21,7 ha)
- Žierkleits (20,3 ha)
- Purišs (9,9 ha)
- Krudzineits (1 ha)
- Meža Krudzineits (1 ha)
Dienvidrietumu daļā atrodas Mušas dīķi,[6] dienvidrietumu daļā robežojas ar Rušonu.
Purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā ir divi purvi: Kozu pūrs, Teireļs.[7]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1945. gadā Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā izveidoja Pušas ciema padomi. Pušas ciems ietilpis Maltas (1949-1959) un Rēzeknes (pēc 1959. gada) rajonos. Pušas ciemam 1957. gadā pievienoja likvidētā Dorotpoles ciema kolhoza «Varonis» teritoriju, 1962. gadā — Andrupenes ciema kolhoza «8. marts» teritoriju. 1963. gadā kolhoza «8. marts» teritoriju pievienoja Zosnas ciemam. 1977. gadā Pušas ciemam pievienoja daļu Maltas lauku teritorijas.[8] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Pušas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[9]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās (pēc iedzīvotāju skaita) apdzīvotās vietas pagastā ir Puša (pagasta centrs), Peirāgi, Zambari, Liuki, Virbuli, Žierkļi.
Novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ādams Kāpostiņš (1905-1987), podnieks, Tautas daiļamata meistars[10][11]
- Vitālijs Kalvāns (1909_1965), mākslinieks-gleznotājs[12]
Šī sadaļa jāpapildina. |
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pušas pagastā darbojas tautas nams,[13] bibliotēka,[14] katoļu baznīca. Skolas vecuma bērnu trūkuma dēļ no 2006. gada 1. septembra slēgta Pušas pamatskola.[15]
Kultūras pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā atrodas vienpadsmit valsts nozīmes un septiņi vietējās nozīmes kultūras pieminekļi.[16]
Valsts nozīmes kultūras pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mākslas pieminekļi:
- Pušas katoļu baznīcas altāris ar gleznu
- sānu altāri
- ērģeles
Arhitektūras pieminekļi:
- Pušas katoļu baznīca
- Pušas muižas parks
Arheoloģiskie pieminekļi:
- Pušas pilskalns I
- Pušas pilskalns II
- Babru senkapi (Kara kapi)
- Ošuru senkapi
- Patmaļnieku senkapi
- Silgaļu senkapi (Kara kapi)
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ https://www.pmlp.gov.lv/lv/iedzivotaju-registra-statistika-2020-gada
- ↑ «Pušas pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021. gada 13. janvārī.[novecojusi saite]
- ↑ «Pušas pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021. gada 13. janvārī.[novecojusi saite]
- ↑ «Mušas dīķi». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021. gada 13. janvārī.
- ↑ «Pušas pagasta purvi». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2021. gada 13. janvārī.[novecojusi saite]
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ CSP
- ↑ «Ādams Kāpostiņš». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021. gada 13. janvārī.
- ↑ Solvita Brūvere. «Latgales keramiķa Ādama Kāpostiņa podiņu krāsns». memorialiemuzeji.lv, 2017. gada 21. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 15. janvārī. Skatīts: 2021. gada 13. janvārī. Norādīts vairāk nekā
|archiveurl=
un|archive-url=
vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā|archivedate=
un|archive-date=
vajadzīgs - ↑ «Vitālijs Kalvāns». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021. gada 3. martā.
- ↑ «Pušas pagasta tautas nams». kulturasdati.lv. Skatīts: 2021. gada 13. janvārī.
- ↑ «Pušas pagasta bibliotēka». kulturasdati.lv. Skatīts: 2021. gada 13. janvārī.
- ↑ «Pušas pagasts». rezeknesnovads.lv. Skatīts: 2021. gada 13. janvārī.
- ↑ «Pušas pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 15. janvārī. Skatīts: 2021. gada 13. janvārī.
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|