Mākoņkalna pagasts
| Mākoņkalna pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Rēzeknes novads |
| Centrs: | Lipuški |
| Kopējā platība:[1] | 163,4 km2 |
| • Sauszeme: | 137,7 km2 |
| • Ūdens: | 25,7 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 439 |
| Blīvums (2024): | 3,2 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
 Mākoņkalna pagasts Vikikrātuvē
| |
Mākoņkalna pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidos. Robežojas ziemeļos ar Maltas, Lūznavas un Čornajas pagastiem, austrumos ar Kaunatas pagastu, dienvidos ar Krāslavas novada Andzeļu un Andrupenes pagastiem, rietumos ar Pušas pagastu. Pagasta centrs atrodas Lipuškos.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atrodas Latgales augstienē. Lielāko daļu pagasta aizņem Rāznavas pauguraine — Latgales augstienes augstākā daļa. Dienvidrietumu daļā atrodas Maltas pazeminājums. Augstākā vieta pagastā - atsevišķais, ainaviskais Mākoņkalns — 247,4 m vjl. Virs apkārtnes Mākoņkalns paceļas par 60 metriem un līdz ar to ir viens no Latvijā iespaidīgākajiem pauguriem. Lielākā pagasta daļa atrodas Rāznas nacionālā parka teritorijā.[4]
Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā ir sešas upes:[5]
- Bebrinka
- Kazupe
- Malta - iztek no Salāja ezera
- Malukštas upe
- Peikstuļu upīte
- Šļakotu upe
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagasta teritorijā ir divdesmit divi ezeri.[6] Lielākie no tiem:
- Boltais ezers (26,0 ha)
- Ilzas ezers (40,2 ha)
- Kaugurs (52,1 ha)
- Krāku ezers (18,7 ha)
- daļa no Rāznas ezera (17,8 km² liela daļa), ezera krastā iecienītā Malukštas pludmale.
- Salājs (175 ha)
- Stibraiša ezers (45 ha)
- Virauds (124 ha)
Pagasta teritorijā ir viena mākslīgi izveidota (uzstādināta) ūdenstilpe — Maltečkas dzirnavezers.[7]
Purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rukmonu purvs (latgaliešu: Valna pūrs;[8] 102 ha)
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viduslaikos Mākoņkalnā atradās Volkenbergas pils, kuras drupas vēl saglabājušās. Tas bija vissenākais krustnešu cietoksnis Lotigolas zemē, kuru Livonijas ordenis ieguva pēc Jersikas pēdējās dalīšanas 1239. gadā. Ir ziņas, ka jau 1236. gadā šeit bijusi koka pils.
1945. gadā Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā izveidoja Zosnas ciema padomi. Zosnas ciems ietilpis Maltas (1949-1959) un Rēzeknes (pēc 1959. gada) rajonos. 1957. gadā Zosnas ciemam pievienoja likvidētā Dorotpoles ciema kolhoza «Sarkanais karogs» teritoriju, 1959. gadā — daļu likvidētā Lipušķu ciema, 1963. gadā — Pušas ciema kolhoza «8. marts» teritoriju. 1971. gadā padomju saimniecības «Malta» teritoriju pievienoja Špēļu ciemam, bet ciemu pārdēvēja par Mākoņkalna ciemu.[9] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Mākoņkalna pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.
Kultūras pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā atrodas piecpadsmit valsts nozīmes un četri vietējās nozīmes kultūras pieminekļi[10]
Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi:
- Zeļonku senkapi (Kapu kalns)
- Zeļenopoles Karātavu kalns (Viseļņica) - pilskalns
- Vecstašuļu senkapi
- Stikutu senkapi (Zviedru, Kara kapi)
- Padebešu kalna (Mākoņkalna, Volkenbergas) viduslaiku pils
- Balbīte — pilskalns
- Milkas pilskalns
- Malūkstu senkapi
- Jaunstašuļu Velna pēdas akmens — kulta vieta
- Jaunstašuļu senkapi (Kapu kalns)
- Giņēviču senkapi
- Škrabu senkapi I, II
- Smaganu pilskalns
- Bondaru pilskalns ar apmetni
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - Volkenbergas (Mākoņkalna) pilsdrupas.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[11]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Lielākās apdzīvotās vietas pagastā: Lipuški (pagasta centrs), Dvarči, Škrjabi, Rukmoni.
Ievērojami novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Viktors Skudra (1943-2011) — jurists, bijis LR tieslietu ministrs
- Olga Afanasjeva (Olga Ors) — dzejniece, Rēzeknes pilsētas Goda pilsone[12]
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Veidne:Pmlp2020
- ↑ «Rāznas nacionālais parks». daba.gov.lv. Skatīts: 2020. gada 18. decembrī.
- ↑ «Mākoņkalna pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 18. decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Mākoņkalna pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 18. decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Maltečkas dzirnavezers». ezeri.lv. Skatīts: 2020. gada 21. decembrī.
- ↑ «Valna pūrs». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020. gada 18. decembrī.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Mākoņkalna pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 18. Maijs. Skatīts: 2020. gada 18. decembrī.
- ↑ CSP
- ↑ «Izcili rēzeknieši. Olga Afanasjeva». rezeknesbiblioteka.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. novembrī. Skatīts: 2020. gada 18. decembrī.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
