Pēters Brūveris
| |||||||||||||
|
Pēters Brūveris (1957. gada 24. aprīlis — 2011. gada 16. jūlijs) bija latviešu dzejnieks un atdzejotājs, Baltijas Asamblejas balvas laureāts.
Dzīves gājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1957. gada 24. aprīlī Rīgā. 1975. gadā beidza Rīgas 49. vidusskolu un 1980. gadā Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Kultūrizglītības darbinieku nodaļu. Pirmā dzejas publikācija bija 1977. gadā. Kopš 1988. gada Latvijas Rakstnieku savienības biedrs. 10 dzejoļu krājumu autors.
Atdzejoja un tulkoja no azerbaidžāņu, turku, vācu, lietuviešu, krievu un citām valodām, pievērsās arī bijušās PSRS mazo tautu literatūrai (gagauzu, osetīnu, Krimas tatāru, mordviešu, Tuvas šamaņu rituālie teksti). Rakstīja dziesmu tekstus muzikālām izrādēm un grāmatas bērniem. Bija literārais konsultants laikrakstā "Latvijas Jaunatne" un literārās nodaļas vadītājs laikrakstā "Literatūra un Māksla".
Atdzejoja un sastādīja turku dzejas izlasi "Baložu pilni pagalmi" (1988, kopā ar Uldi Bērziņu), atdzejoja lietuviešu dzejnieku Kornēlija Plateļa, Sigita Gedas, Henrika Radauska, Toma Venclovas un daudzu citu dzeju, tulkojis un atdzejoja arī no azerbaidžāņu, Krimas tatāru, mordviešu, gagauzu, krievu, vācu un prūšu valodas.
Rakstīja dziesmu tekstus teātra izrādēm. Populāras kļuvušas Valta Pūces dziesmas ar Brūvera vārdiem no teātra izrādes “Šveiks” (Dailes teātris, 1998). Kopā ar mūziķi Aigaru Voitišķi ierakstīja albumu "Stikla laivas" (2009). Teksta autors animācijas filmai “Neparastie rīdzinieki” (2001). Iesaistījās ambientās mūzikas un vides zinātnes kopprojektā “Dabas koncertzāle”, kurā piedalījās kā dabas dzejnieks ar sacerētajām dzejas rindām par “Dabas koncertzāles” varoņiem – praulgrauzi, čunčiņu, ūdens maksteni un ķērpi.
Miris 2011. gada 16. jūlijā Ventspilī.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saņēmis Klāva Elsberga prēmiju (1987), A/s "Preses nams" oriģinālliteratūras konkursa balvu (2000, 2001), Dzejas dienu balvu (2001, 2005), Baltijas Asamblejas balvu (2004), Literatūras gada balvu (2006) un Pastariņa prēmiju (2011). Saņēmis Lietuvas Republikas Bruņinieka krustu.[1]
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzejoļu krājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Melnais strazds, sarkanie ķirši (Liesma, 1987)
- Dzintara galvaskausi (Liesma, 1991)
- Sēdēju parkā uz sola (Preses nams, 1994)
- Sirdī melnajam putnam lizda (SolVita, 1995)
- Ziedi zaudētājiem! (Atēna, 1999)
- Mīl mani Dievs (Preses nams, 2000)
- Tetraloģija Valodas ainava:
- Valodas ainava (Neputns, 2004)
- Aiz stikla (Zvaigzne ABC, 2006)
- Divpadsmit metieni (Mansards, 2009)
- Mācos rakstīt (Mansards, 2014)
Grāmatas bērniem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kā Lauku pele pie Pilsētas peles brauca [pasakas]. Rīga: Liesma, 1986.
- Gliemezis un cīrulīte. Rīga: Sprīdītis, 1995.
- Katrs savu dzīvi dzīvo. Rīga: Daugava, 1997.
- Sīli, vai tu mani mīli? Rīga: Enigma, 2000.
- Katram mazam putniņam. Rīga: Preses nams, 2002.
- Labas uzvedības ābece. Rīga: Zvaigzne ABC, 2006.
- Brīnumdzejoļi. Rīga: Zvaigzne ABC, 2006.
- Raibajā pasaulē. Rīga: Zvaigzne ABC, 2010.
- Mēs te ap eglīti. Rīga: Zvaigzne ABC, 2010.
- Grāmata Gundegai. Rīga: Zvaigzne ABC, 2015.
- Brūveri brūvē [kopā ar meitām Zani un Indru]. Rīga: Pētergailis, 2018.
Nozīmīgākie atdzejojumi un tulkojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Baložu pilni pagalmi [turku mūsdienu dzejas izlase, kopā ar U. Bērziņu un M. Čaklo]. Rīga: Liesma, 1988.
- Draudzības noslēpums [azarbaidžāņu tautas pasakas]. Rīga: Liesma, 1989.
- Nēlteka: evenu tautas pasaka. Rīga: Egmont Latvija, 1995.
- Skomants. Atmaksas bulta [no lietuviešu val.]. Rīga: Nordik, 1999.
- Pasaku tilti [armēņu, azeru un gruzīnu pasakas]. Viļņa: UNESCO Lietuvas Nacionālā komisija, 2005 (līdzautors).
- Georgs Trākls. Sebastiāns sapnī. Rīga: Jaunā Daugava, 2006 (līdzautors).
- Josifs Brodskis. Dzejas izlase. Rīga: Neputns, 2009 (līdzautors).
- Marcēlijs Martinaitis. K.B. u.c.. Rīga: Latvijas Rakstnieku savienība, 2021 (līdzautors).
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ieva Kalniņa. "Pēters Brūveris". Grāmatā Latviešu rakstnieku portreti, 70. - 90. gadi. Zvaigzne ABC, 1998.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ “Mēs katrs sevī nesam mūžību.” Pieminēs dzejnieku Pēteru Brūveri. http://www.la.lv/mes-katrs-sevi-nesam-muzibu-piemines-dzejnieku-peteru-bruveri/
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|