Rīgas 1. pilsētas teātris

Rīgas pilsētas teātra jaunā ēka 19. gadsimta vidū.

Pilsētas Vācu teātra ēka Pirmā pasaules kara laikā

Rīgas 1. pilsētas (vācu) teātris, dibināts kā Rīgas pilsētas teātris (vācu: Rigaer Stadttheater), bija 1782. gadā dibinātais senākais Rīgas pilsētas teātris. Repertuārā bija arī operas izrādes un koncerti. No 1837. gada līdz 1839. gadam teātrī strādāja komponists Rihards Vāgners, koncertēja Ferencs Lists (1842), Klāra Vīka-Šūmane (1844), Antons Rubinšteins (1844) un Ektors Berliozs (1847). Tagad kādreizējās Muses biedrības nams Riharda Vāgnera ielā 4 ir pārbūvēts, bet Rīgas 1. pilsētas vācu teātra jaunajā ēkā no 1919. gada darbojas Latvijas Nacionālā opera.

Vēsture

Rīgas pilsētas teātra pirmsākumi meklējami 1782. gadā, kad atklāja pēc Hāberlanda projekta celto Rīgas pilsētas teātra namu ar 500 skatītāju vietām, tā direktors Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls par saviem līdzekļiem uzturēja 24 mūziķu lielo simfonisko orķestri, kad 1815. gadā ēku nopirka Muses biedrība, ēku sāka dēvēt par Muses namu. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija Rihards Vāgners. 1860.-1863. gadā uzcēla jaunu Rīgas pilsētas teātra ēku ar gandrīz 2000 skatītāju vietām, kuru atklāja ar Frīdriha Šillera "Vallenšteina nometnes" un Ludviga van Bēthovena "Fidelio" iestudējumiem. Ēka celta pēc arhitekta Ludviga Bonšteta (1822—1885) projekta kā helenizēta klasicisma stila celtne, 1882.-1887. gadā pēc pilsētas arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta ugunsgrēkā izdegušo ēku atjaunoja. Pirmā pasaules kara laikā teātri slēdza un kā Pilsētas Vācu teātris (Deutsches Stadttheater) savu darbību tas atsāka tikai pēc vācu karaspēka ienākšanas Rīgā 1917. gadā.

1919. gada 23. janvārī ar LSPR Izglītības komisariāta mākslas departamenta vadītāja Andreja Upīša rīkojumu uz Rīgas pilsētas vācu teātra ēku pārcēlās "Latvju operas" kolektīvs, 9. februārī "Latvju opera" tika pārdēvēta par "Padomju Latvijas operu". No 1919. gada maija līdz augustam Rīgas 1. pilsētas teātra ēkā atkal darbojās Vācu teātra trupa, pēc tam tajā atkal ievācās Latvju opera. 1919. gada 23. septembrī Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē tika pieņemti "Noteikumi par nacionālo operu", bet 2. decembrī Latvijas Nacionālajā operā uzveda Riharda Vāgnera operas "Tanheizers" izrādi, ko pieņemts svinēt kā Latvijas Nacionālās operas izveidošanas dienu. Pēc Latvijas okupācijas to pārdēvēja par "Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātri", bet nacistiskās Vācijas okupācijas laikā (1941—1944) par "Rīgas operteātri", pēc tam atkal atjaunoja iepriekšējo nosaukumu. 1989. gada 24. aprīlī notika jau Latvijas Nacionālās operas 70 gadu jubilejas svinības un atgriešanās pie starpkaru periodā lietotā nosaukuma.

Teātra vadītāji un mākslinieciskie vadītāji

Zināms, ka pirmais Rīgas pilsētas teātra vadītājs 1782.-1788. gadā bija Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls. 1837.-1839. gadā teātra kapelmeistars bija Rihards Vāgners, 1844.—1855. un 1859.—1862. gadā Johans Šrameks (Schramek, Šrámek), 1863.-1865. gadā Ernsts Katenhūzens (Catenhusen), 1865.-1866. gadā Eduards Augusts Molnārs (Molnar), līdz 1893. gadam Oto Loze (Lohse), 1898.-1900. gadā Bruno Valters.

Literatūra

• Dziļleja K. Rīga — teātru pilsēta. / Rīga kā Latvijas galvaspilsēta. — Rīgas pilsētas valdes izdevums: Rīga, 1932.

Ārējās saites

• Ieskats Latvijas Nacionālās operas vēsturē Arhivēts 2007. gada 2. jūnijā, Wayback Machine vietnē.