Rīgas vietniecība

Rigische Statthalterschaft Рижское наместничество Riia asehaldurkond Rīgas vietniecība 1783 – 1796 Location of atkarīga teritorija Rēveles un Rīgas vietniecības (1783). Pārvaldes centrs Rīga Valoda(s) Vācu, krievu, latviešu, igauņu Reliģija Luterānisms Valdība Atkarīga teritorija Valdnieki ģenerālbubernatori, gubernatori Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki  - Dibināta 1783  - Likvidēta 1796  - Krievijas ķeizars Pāvils I 28.11.1796. parakstīja rīkojumu, ar kuru Rīgas vietniecības teritorijā tika izveidota Vidzemes guberņa. Iedzīvotāju skaits  - 1785. gadā 507 150

Rīgas vietniecība (vācu: Rigasche Statthalterschaft, krievu: Рижское наместничество) bija administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā (1783–1796), kurā ietilpa Latvijas Vidzemes kultūrvēsturiskais novads un Igaunijas dienvidi. Civilās pārvaldes augstākā vara bija Rīgas ģenerālgubernatoram jeb vietvaldim (Statthalter von Riga, правитель Рижского наместничества).

Vēsture

Krievijas ķeizariene Katrīna II 03.07.1783. izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota Rīgas vietniecība. To pārvaldīja ķeizarienes iecelts ģenerālgubernators, kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Līdz 1786. gadam kā padomdevēja organizācija vēl darbojās landrātu kolēģija. Pēc 1787. gada Rīgas rātes vietā bija vēlēts Rīgas pilsētas galva un pilsētas Dome. Lielās ģildes vietā tika izveidotas trīs tirgotāju ģildes. Katrā apriņķī tika izveidota zemes tiesa, kurā no pieciem piesēdētājiem divi bija zemnieki.

Pēc Katrīnas II nāves viņas dēls Pāvils I 28.11.1796. parakstīja rīkojumu, ar kuru Rīgas vietniecības teritorijā tika izveidota Vidzemes guberņa.

Administratīvais iedalījums

• Rīgas apriņķis (Rigische Kreis; Рижский уезд) – pilsētas Rīga, Daugavgrīva un Sloka, 25 draudžu pagasti,
• Cēsu apriņķis (Wendensche Kreis; Венденский уезд) – pilsēta Cēsis, 16 draudžu pagasti,
• Valmieras apriņķis (Wolmarsche Kreis; Вольмарский уезд) – pilsētas Valmiera, Limbaži, 13 draudžu pagasti,
• Valkas apriņķis (Walksche Kreis; Валкский уезд) – pilsēta Valka, 11 draudžu pagasti,
• Veravas apriņķis (Werrosche Kreis; Верроский уезд) – pilsēta Verava, 8 draudžu pagasti,
• Tērbatas apriņķis (Dörptsche Kreis; Юрьевский (Дерптский) уезд) – pilsēta Tērbata, 14 draudžu pagasti,
• Vīlandes apriņķis (Fellinsche Kreis; Феллинский уезд) – pilsēta Vīlande, 8 draudžu pagasti,
• Pērnavas apriņķis (Pernausche Kreis; Перновский уезд) – pilsēta Pērnava, 13 draudžu pagasti,
• Ārensburgas apriņķis (Arenburgische Kreis; Эзельский (Аренсбургский) уезд) – pilsēta Kuresāre, 16 draudžu pagasti.

Pārvalde

Rīgas ģenerālgubernatori

Attēls:George Browne.jpg

Džordžs Brauns - Rīgas un Livonijas ģenerālgubernators (1762–1792).

• 1762–1791 Džordžs Brauns (George Browne)
• 1792–1798 Nikolajs Repņins (ru:Николай Васильевич Репнин), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators

Rīgas gubernatori

(правители Рижского наместничества)

• 1783 Nikolajs Naumovs
• 1783–1790 Aleksandrs Beklešovs (ru:Беклешов, Александр Андреевич, 1745–1808),
• 1790–1792 Johans fon Reks (Johann von Reck ru:Рек, Иван Григорьевич),
• 1792–1795 Pēteris fon der Pālens (Peter Ludwig von der Pahlen, 1745–1826)
• 1795–1797 Kazimirs fon Meijendorfs (Gerhard Konrad Kasimir von Meyendorff, 1749–1813)

Literatūra

• Wilhelm Christian Friebe (1794: Physisch: ökonomisch, und statistische Bermerkungen von Lief- und Ehstland: oder von den beiden Statthalterschaften Riga und Reval. Erste Abteilung: Die Rigische Statthalterschaft, Riga: bey Johann Friedrich Hartknoch, Google books: