Ansis Rudevics

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ansis Rudevics
Ansis Rudevics.png
Latvijas tautas labklājības ministrs
Amatā
1926. gada 19. decembris — 1928. gada 23. janvāris
Prezidents Jānis Čakste
Gustavs Zemgals
Premjerministrs Marģers Skujenieks
Priekštecis Vladislavs Rubulis
Pēctecis Vladislavs Rubulis

Dzimšanas dati 1890. gada 18. janvārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Raņķu pagasts, Kuldīgas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1974. gada 30. jūnijā (84 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Latvijas Komunistiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Milda Rudevica

Ansis Rudevics (1890. gada 18. janvāris1974. gada 30. jūnijs) bija Latvijas sabiedriskais darbinieks. Bija Tautas padomes, Satversmes sapulces, 1., 2., 3., 4. un Tautas Saeimas deputāts, kā arī Latvijas tautas labklājības ministrs (1926—1928).

PSRS specdienestu plānotās kolaboracionistu valdības vadītājs Latvijas okupācijas gatavošanas laikā.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1890. gada 18. janvārī Raņķu pagasta Dūru "Jaunzemos", mežsarga mājās (tagad Vārmes pagasts).[2][3] Revolucionāra gaitas sācis 1907. gadā. Vairrākkārt bijis apcietināts. 1913. gadā bijis trimdā Oleņecas guberņā. No 1915. līdz 1917. gadam strādājis Pēterburgā. Pēc Latvijas Republikas dibināšanas kļuvis par Tautas padomes locekli, vēlāk ievēlēts LR Satversmes sapulcē. Darbojies arī 1., 2., 3. un 4. Saeimā. Bijis laikrakstu "Sociāldemokrāts" un "Strādnieku Avīzes" redaktors.[4]

No 1923. līdz 1929. gadam bija LSDSP priekšsēdētājs. 1926. gada decembrī kļuvis par tautas labklājības ministru Marģera Skujenieka vadītajā valdībā, amatā bijis līdz valdības maiņai 1928. gada janvārī. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā Rudevics bija viens no vadošajiem LSDSP biedriem, kurš netika uzreiz apcietināts. Kopā ar citiem brīvībā palikušajiem sociāldemokrātiem izveidojis pagrīdes organizāciju Latviešu Sociāldemokrātiskā Strādnieku Zemnieku partija (LSSZP), tomēr drīz pēc tam Rudevicu apcietināja un ievietoja Liepājas koncentrācijas nometnē. 1935. gadā pēc atbrīvošanas atkal pievienojies LSSZP, bijis tās priekšsēdētājs. 1938. gadā izraidīts no Latvijas, pārcēlies uz Zviedriju, kur rediģējis LKP ārzemju izdevumu "Brīvība". Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā atgriezies Latvijā, kļuvis par Tautas Saeimas deputātu, strādājis laikraksta "Cīņa" redakcijā.[4]

1941. gadā evakuējies uz Kirovas apgabalu. 1945. gadā atgriezies Latvijā un līdz 1955. gadam strādājis Rīgā Latvijas Valsts izdevniecībā un Arodbiedrību Centrālajā padomē. Miris Rīgā 1974. gadā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads), 62. lp.
  2. «Literāts: Rudevics Ansis». Kuldīgas Galvenā bibliotēka. Skatīts: 2012.12.27.
  3. R. Treijs. Latvijas valsts un tās vīri: Latvijas republikas valdības. Ministri savos darbos : 1918.-1940. R., 1998. - 387.-389.lpp.
  4. 4,0 4,1 4,2 «Ansis Rudevics». Nekropole. Skatīts: 2012.12.27.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vladislavs Rubulis
Latvijas tautas labklājības ministrs
1926. gada 19. decembris1928. gada 23. janvāris
Pēctecis:
Vladislavs Rubulis