Rasmuss Megi
.jpg) Rasmuss Megi 2015. gadā | |||||||||||
| Personas dati | |||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimis |
1992. gada 4. maijā Tartu, Igaunija | ||||||||||
| Pārstāvētā valsts |
Igaunija | ||||||||||
| Augums | 188 cm | ||||||||||
| Svars | 74 kg | ||||||||||
| Profesionālā informācija | |||||||||||
| Sporta veids | vieglatlētika | ||||||||||
| Disciplīna | 400 m/b | ||||||||||
| Dalība sacensībās | |||||||||||
| Dalība OS | 4 (2012, 2016, 2020, 2024) | ||||||||||
| Personiskie rekordi | |||||||||||
| 400 m/b | 47,82 (2022; Turku) NR | ||||||||||
| 400 m | 45,35 (2022; Tallina) NR | ||||||||||
| Sasniegumi un apbalvojumi | |||||||||||
|
Igaunijas gada sportists: 2014, 2016, 2021 | |||||||||||
|
Medaļas
| |||||||||||
Rasmuss Megi (igauņu: Rasmus Mägi; dzimis 1992. gada 4. maijā Tartu) ir Igaunijas vieglatlēts, startē 400 m barjerskriešanas sacensībās, 2014. gada Eiropas čempionāta sudraba medaļas ieguvējs, četru olimpisko spēļu dalībnieks. Trīs reizes atzīts par Igaunijas gada sportistu (2014, 2016, 2021).[1]
Karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmo reizi piedaloties Eiropas čempionātā, 2012. gadā Helsinkos iekļuva finālā un ieņēma 5. vietu. 2012. gadā Londonā debitēja arī vasaras olimpiskajās spēlēs. Priekšskrējienā distanci veica 50,05 sekundēs, bet pusfinālam nekvalificējās.
2013. gada Eiropas U-23 čempionātā Tamperē izcīnīja bronzas medaļu. Tajā pašā gadā Maskavā pirmo reizi piedalījās Pasaules čempionātā pieaugušajiem, iekļuva pusfinālā un ierindojās 16. vietā. 2014. gada Eiropas čempionātā Cīrihē izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai Karīmam Huseinam no Šveices.
2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro iekļuva finālā un ar jaunu Igaunijas rekordu (48,40) ieņēma sesto vietu. 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kas risinājās 2021. gadā Tokijā, atkal iekļuva finālā un ieguva septīto vietu, arī labojot Igaunijas rekordu (48.11).
2022. gada 14. jūnijā Turku pirmo reizi 400 m/b distanci veica ātrāk par 48 sekundēm, sev piederošo Igaunijas rekordu uzlabojot līdz 47,82 s.[2] 2022. gadā Jūdžīnā pirmo reizi iekļuva Pasaules čempionāta finālā, tajā finišēja astotajā vietā. 2023. gada Eiropas spēlēs ieguva sudraba medaļu. 2023. gada Pasaules čempionātā Budapeštā iekļuva finālā un ieņēma 7. vietu.
2024. gada Eiropas čempionātā Romā ar rezultātu 48,13 s ieņēma ceturto vietu. Arī 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē iekļuva finālā, kur piedzīvoja kritienu, bet finišēja septītajā vietā.[3]
Sasniegumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Sacensības | Norises vieta | Vieta | Disciplīna | Rezultāts |
|---|---|---|---|---|---|
| 2009 | Pasaules čempionāts jauniešiem |  Bresanona, Itālija
|
13. | 400 m/b (84 cm) | 53,97 |
| 2010 | Pasaules čempionāts junioriem |  Monktona, Kanāda
|
36. | 400 m/b | 53,86 |
| 2011 | Eiropas čempionāts telpās | .svg){kind=small} Parīze, Francija
|
22. | 400 m | 48,49 |
| Eiropas čempionāts junioriem | Tallina, Igaunija
|
4. | 400 m/b | 50,63 | |
| Universiāde |  Šeņdžeņa, Ķīna
|
9. | 400 m/b | 50,14 | |
| 2012 | Eiropas čempionāts |  Helsinki, Somija
|
5. | 400 m/b | 50,01 |
| Olimpiskās spēles | .svg){kind=small} Londona, Apvienotā Karaliste
|
27. | 400 m/b | 50,05 | |
| 2013 | Eiropas U-23 čempionāts | Tampere, Somija
|
3. | 400 m/b | 49,19 |
| Pasaules čempionāts |  Maskava, Krievija
|
16. | 400 m/b | 49,42 | |
| 2014 | Eiropas čempionāts |  Cīrihe, Šveice
|
2. | 400 m/b | 49,06 |
| 2015 | Pasaules čempionāts | Pekina, Ķīna
|
13. | 400 m/b | 48,76 |
| 2016 | Eiropas čempionāts |  Amsterdama, Nīderlande
|
10. | 400 m/b | 49,50 |
| Olimpiskās spēles |  Riodežaneiro, Brazīlija
|
6. | 400 m/b | 48,40 | |
| 2018 | Eiropas čempionāts |  Berlīne, Vācija
|
6. | 400 m/b | 48,75 |
| 2019 | Pasaules čempionāts |  Doha, Katara
|
9. | 400 m/b | 48,93 |
| 2021 | Olimpiskās spēles |  Tokija, Japāna
|
7. | 400 m/b | 48,11 |
| 2022 | Pasaules čempionāts |  Jūdžīna, ASV
|
8. | 400 m/b | 48,92 |
| 2023 | Eiropas spēles |  Hožova, Polija
|
2. | 400 m/b | 48,63 |
| Pasaules čempionāts |  Budapešta, Ungārija
|
7. | 400 m/b | 48,33 | |
| 2024 | Eiropas čempionāts | Roma, Itālija
|
4. | 400 m/b | 48,13 |
| Olimpiskās spēles | Parīze, Francija
|
7. | 400 m/b | 52,53 |
Privātā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viņa abi vecāki Anne un Taivo Megi arī ir nodarbojušies ar vieglatlētiku, vēlāk kļuvuši par vieglatlētikas treneriem. Rasmusa Megi māsa Marisa arī bijusi vieglatlēte, specializējās 400 metru distancē, vairākas reizies pārstāvējusi Igauniju Eiropas čempionātā un citās starptautiskās sacensībās. Viņa pusmāsa Kadri Juka ir vingrotāja.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Varasemad aastad». aastasportlane.eok.ee (igauņu). Skatīts: 2023. gada 16. augustā.
- ↑ «Rasmus Mägi sets new Estonian record in 400m hurdles». err.ee (angļu). 2022. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2023. gada 16. augustā.
- ↑ «Rasmus Mägi falls at last 400-meter hurdle, finishes seventh in Paris final». err.ee (angļu). 2024. gada 10. augustā. Skatīts: 2024. gada 14. septembrī.
- ↑ «ESBL:Rasmus Mägi». esbl.ee (igauņu). Skatīts: 2023. gada 16. augustā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rasmuss Megi.
- Olympedia profils (angliski)
- World Athletics profils (angliski)
- Trach and Field vieglatlēta profils (angliski)
- Dimanta līgas profils (angliski)