Pāriet uz saturu

Roņi

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par dzīviekiem. Par citām jēdziena Ronis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Roņi
Phocidae (Gray, 1825)
Krabjēdājronis (Lobodon carcinophagus)
Krabjēdājronis (Lobodon carcinophagus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaSuņveidīgie (Caniformia)
VirsdzimtaAirkāji (Pinnipedia)
DzimtaRoņi (Phocidae)
Roņi Vikikrātuvē

Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia). Roņu dzimtas dzīvniekus mēdz saukt arī par īstajiem roņiem, lai nodalītu no ausroņiem. Roņu dzimtā ir 2 apakšdzimtas un 4 ciltis, kurās ir 18 mūsdienās dzīvojošas jūras zīdītāju sugas.[1]

Roņi galvenokārt uzturas jūrās un okeānos, izņemot Baikāla roni (Phoca sibirica), kas dzīvo saldūdens Baikāla ezerā, divas pogainā roņa pasugas (Lādogas pogainais ronis (Pusa hispida ladogensis) dzīvo Lādogas ezerā un Saimā pogainais ronis (Pusa hispida saimensis) Saimā ezerā) un viena plankumainā roņa pasuga — Ungavas ronis (Phoca vitulina mellonae), kas dzīvo saldūdens ezeros Kanādas austrumos.

Baltijas jūrā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas — pelēkais ronis (Halichoerus grypus), pogainais ronis (Pusa hispida) un plankumainais ronis (Pusa vitulina). Plankumainais ronis uzturas galvenokārt Baltijas jūras rietumu daļā, un Latvijas piekrastē konstatēts tikai divas reizes. Pie Latvijas krastiem parasti sastopamas abas pārējās Baltijas jūras roņu sugas.[2]

Izskats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dienvidu ziloņronis (Mirounga leonina)

Roņiem ir gludi, pludlīniju formās veidoti ķermeņi, kas tos padara par lieliskiem peldētājiem. Ronim nav neviena ārēja dziedzera vai orgāna, tā piena dziedzeri un sēklinieki ir iekšēji. Tā priekšējās peldpleznas zem ūdens kalpo stūrēšanai, bet pakaļkāju sāņus kustības piedod peldējumam spēku un ātrumu.[3] Atšķirībā no citiem airkājiem pakaļkājas ronim ir pievienotas tādā veidā, ka tās nav iespējams pabīdīt zem ķermeņa, līdz ar to uz sauszemes ronis ir ļoti lempīgs un lēns, bet zem ūdens tas ir daudz ātrāks par citiem airkājiem. Pa sauszemi tas pārvietojas tikai ar priekšējo peldpleznu palīdzību.

Roņu dzimtas dzīvnieki ir ļoti dažādi savos izmēros. Mazākais ir pogainais ronis (Pusa hispida), kas var būt 85 cm garš un 45 kg smags, bet dienvidu ziloņronis (Mirounga leonina) sasniedz 6 m un var svērt 4000 kg.[4][5]

Ieradumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Roņi ir lieli ceļotāji un migrējot pavada lielāko daļu dzīves. Roņu pamatbarība ir zivis, bet nebrīvē tie ēd arī presētas zivis, taču ilgi bez taukainās jūras barības iztikt nevar. Taukainās zivis ir nepieciešamas siltumizolācijai — tās ēdot, tiek uzkrāts un veidots zemādas tauku slānis, kas ir ļoti svarīgi roņu izdzīvošanai, tā kā tie pamatā ir auksto ūdeņu cienītāji. Tauku slāņa biezums var sasniegt 8 centimetrus. Biezā āda (roņiem tā ir viena ceturtdaļa no visa svara) vietām ir pavisam plāna — tā saucamajos siltuma caurumos.

Roņi ir ļoti labi peldētāji un nirēji, jo tā ķermenis ir ļoti labi piemērots peldēšanai, pateicoties roņa plūdlīniju formām. Vedela roņi (Leptonychotes weddellii) spēj ienirt pēc zivīm dziļumā līdz 600 metriem. Un zem ūdens bez ieelpas roņi spēj pavadīt vairāk kā 15 minūtes. Līdzšinējais novērotais rekords ir 43 minūtes un 20 sekundes. Vajadzības gadījumā roņi spēj arī ilgstoši badoties — apmēram četrus mēnešus.

Maija pirmajās dienās visu roņu koloniju pāņem satraukums. Ziema ir beigusies, un roņiem jāsāk pārcelties uz ziemeļiem. Nelielās grupās - apmēram pa 10 roņiem katrā, dzīvnieki dodas ledus atkāpšanās virzienā. Tur roņi paliek visu vasaru — līdz rudens sākumam, pārsvarā dzīvojot un barojoties ūdenī, reizēm atpūšoties uz ledus, pa vasaru tiek uzkrāti tauki. Ar pirmo aukstumu roņi sāk pārvietoties uz dienvidiem, atkāpjoties no ledus, kurš sāk blīvēties. Roņi atgriežas iepriekšējās dzīves vietās. Roņu lielākais ienaidnieks ir cilvēks, tad seko zobenvaļi un leduslāči. Jaunam ronim briesmas var sagādāt arī lielākās zivis.

Barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ronis mielojas ar zivīm, vēžveidīgajiem, dažādiem gliemjiem. Ronis ēd daudz, dienā apēdot aptuveni 10 kilogramus — vienu spaini zivju. Ronis ir ļoti izvēlīgs, tas izmeklē lašus, mencas, siļķes un butes, turpretī noniecina tās zivju sugas, kurām ir daudz asaku.

Vairošanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Grenlandes roņa (Pagophilus groenlandicus) mazulis

No janvāra līdz aprīlim, visbiežāk 8—9 nedēļā no gada sākuma, roņiem ir pienācis dzemdību laiks. Šajā periodā mātītes meklē visattālākos ledus laukus vai grūti pieejamas vietas ar lieliem ledus blāķiem, kas varētu kalpot par patvērumu mazuļiem.

Dzimumbriedumu roņi sasniedz 4—7 gadu vecumā. Katru gadu dzimst viens, retāk — divi mazuļi. Grūsnības periods ilgst 12 mēnešus. Mazuļi pasaulē ierodas pilnībā attīstījušies, klāti ar baltu, biezu, maigu vilnu. Mazuļu apspalvojums nav piemērots nedz peldēšanai, nedz niršanai, jo pirmās 2—3 nedēļas mazais ronēns pavada uz ledus, kamēr tie paaugas. Kad 3 nedēļu vecumā nomainās vilna, ronis spēj peldēt. Ja mazie roņi peldēšanu izmēģina pirms laika (kad vēl ir klāti ar vilnu), tad tie visbiežāk aiziet bojā. Pirmās nedēļas mazais ronis ēd mātes pienu, kas ir tik trekns kā sviests. Roņiem nav speciālu zīdekļu, mazie pienu nolaiza no mātes vēdera, to pamasējot. Māte mazuli baro tikai uz sauszemes.

Ieradies pasaulē, mazulis sver vidēji 12 kg, bet tā garums ir aptuveni 70—80 cm. Mātes piens satur 42% tauku un 11% olbaltumvielu. To dzerot, ronis aug ātri, un pēc divām nedēļām mazuļa svars ir palielinājies jau divas reizes. Toties mātes svars šajā laikā nokrītas apmēram par 25 kg. Pirmajā nedēļā māte pastāvīgi atrodas blakus savam mazulim, taču otrajā nedēļā pamazām sāk doties medībās, lai izkustētos un remdētu izsalkumu. Mātes un mazuļa attiecības ir ļoti sirsnīgas, un jau pirmajā nedēļā viņi iepazīst viens otru un iemācas saprasties gan ar skaņu palīdzību, gan trinot degunu. Sākumā vienīgās mazuļa rūpes ir ēšana, gulēšana un pieņemšanās svarā. Blīvās kažoka spalviņas viņu labi pasargā no aukstuma. Šajā periodā viņš mācās staigāt, pārmaiņus pagriezties pa labi vai pa kreisi un virzīties uz priekšu.

Pēc pirmajām 20 mazuļa dzīves dienām tēviņi sāk apciemot mātītes, kas vairs īpaši nerūpējās par mazuli. Līdz šim brīdim barošana ar pienu ir pakāpeniski pārtraukta — tagad tauku rezerves ir pietiekamas, lai ar tām iztiktu līdz mazulis pats iemācīsies sev sagādāt barību. Tā kažoka matojums kļūst līdzīgs pieauguša roņa kažokam un ronis var sākt peldēt. Jaunais ronis ļoti ātri iemanās orientēties zem ūdens un apgūt peldēšanas iemaņas. Viņš mācās pazīt un izsekot medījumu. Redze ir izcila pat lielā dziļumā. Arī dzirdei ir liela nozīme. Līdz ar to pat akli roņi nekad nesastopas ar grūtībām barības meklējumos. Roņi dzīvo apmēram 30 gadus.

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Havaju mūku ronis (Monachus schauinslandi)
Jūras leopards (Hydrurga leptonyx)
Rosa ronis (Ommatophoca rossi)
Bārdainais ronis (Erignathus barbatus)
Pelēkie roņi (Halichoerus grypus)
Plankumainais ronis (Phoca vitulina)

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Mammal Species of the World - Browse: Phocidae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. maijā. Skatīts: 2009. gada 27. aprīlī.
  2. ↑ «Airkāji (roņi)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 26. aprīlī.
  3. ↑ McLaren, Ian (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 270–275. ISBN 0-87196-871-1.
  4. ↑ Parks and Recreation: Elephant Seals
  5. ↑ MSN Encarta: Elephant Seal

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Roņi&oldid=3399869"