Sultāne māte
Sultāne māte (turku valodā: Valide Sultan) bija Osmaņu impērijas valdošā sultāna mātes tituls. Titula nozīme ir tāda pati kā titulam Karaliene māte. Pirmo reizi šis tituls 16. gadsimtā tika izmantots Sultānei Hafsai (mirusi 1534. gadā), Selima I (v. 1512–1520) konsortam un Suleimana Lieliskā (v. 1520–1566) mātei. Parasti šis tituls piederēja valdošā sultāna dzīvajai mātei. Tām mātēm, kuras nomira pirms dēlu kāpšanās tronī, nekad netika piešķirts Sultānes Mātes tituls. Īpašos gadījumos valdošā sultāna vecmāmiņas un pamātes pieņēma titulu „Sultāne Māte”.
Jēdziens
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sultāns (سلطان) ir arābu vārds, kas nozīmē "autoritāte" vai "valdīšana". Sākot ar 16. gadsimta sākumu šis tituls, ko nēsāja gan Osmaņu dinastijas vīrieši, gan sievietes, aizstāja citus titulus, ar kuriem iepriekš bija pazīstami ievērojami imperatora ģimenes pārstāvji (īpaši „Hatuna” sievietēm un „Bejs” vīriešiem). Līdz ar to tituls „Māte Hatuna”( valdošā Osmaņu sultāna dzīvās mātes tituls pirms 16. gadsimta) pārvērtās par „Sultāne Māte”.
Rietumu tradīcijas Osmaņu valdnieku pazīst kā "sultānu", bet paši osmaņi, lai uzrunājot savu valdnieku, lietoja "padišahs" (imperators) vai "pavēlnieks". Imperatora oficiālo titulu veidoja "sultāns" kopā ar "hans" (piemēram, Sultāns Suleimans Hans). Oficiālā uzrunā sultāna bērniem arī bija tituls "sultāns" vai „sultāne”. Piemērs: Princis Sultāns Mehmeds un Sultāne Mihrimaha, Suleimana Lieliskā dēls un meita. Tāpat kā impēriskās princeses, arī dzīvā sultāna māte un galvenā valdošo sultānu favorīte nēsāja šo titulu, piemēram, Sultāne Hafsa, Suleimana māte un pirmā „Sultāne Māte”, un Sultāne Hirrema, Suleimana galvenā favorīte un pirmā „Haseki Sultāne”. Šī titula izmantošanas attīstība atspoguļoja varas maiņu impērijas sieviešu vidū, īpaši starp Sieviešu Sultanātu, tā kā galvenās favorītes stāvoklis 17. gadsimta laikā samazinājās, galvenā favorīte zaudēja titulu "sultāne", kuru aizstāja ar "Kadin" (kundze), nosaukums, kas saistīts ar agrāko "Hatuna". Turpmāk valdošā sultāna māte bija vienīgā persona, kurai nebija imperatora asiņu, un kurai bija tituls "sultāne".
Loma un pozīcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pastāv uzskats, ka šis ir bijis Osmaņu impērijā otrs augstākais tituls pēc paša sultāna. Saskaņā ar islāma tradīcijām („mātes tiesības ir Dieva tiesības”), būdama valdošā sultāna māte, šī titula īpašniece varēja ievērojami ietekmēt impērijai svarīgu lēmumu pieņemšanu. Viņai bija liela vara galmā un savās istabās (vienmēr blakus dēla istabām) un valsts darbinieku vidū. Sultāne Mātei arī tradicionāli bija pieejami ievērojami ekonomiskie resursi, un viņa bieži finansēja nozīmīgus arhitektūras projektus. Jo īpaši 17. gadsimta periodā, kas pazīstams kā "Sieviešu Sultanāts", kad par sultāniem kļuva nekompetenti vai mazgadīgi dēli, viņu mātes ieņēma svarīgu lomu valsts dzīvē un tas šim titulam piešķīra jaunu svarīgumu.[1]
Visvarenākās un pazīstamākās no visām Sultānēm Mātēm Osmaņu impērijas vēsturē bija Sultāne Nurbana, Sultāne Safije, Sultāne Kosema un Sultāne Turhana Hatidža.
Lielākā daļa harēma sieviešu, kuras bija verdzenes, nekad oficiāli nebija precējušās ar sultāniem. Neskatoties uz to, viņu bērni saskaņā ar islāma likumiem tika uzskatīti par pilnīgi likumīgiem, ja tēvs tos atzina. Tomēr ļoti reti harēma sievietes, kas kļuva par Sultānēm Mātēm pēc dēla kāpšanas tronī, patiešām tika atbrīvotas no verdzības un apprecējās ar Osmaņu sultāniem. Šīs sultānes bija Sultāne Nurbana un Perestu kundze.
Sultānes Mātes titula nēsātājas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sarakstā ir „Sultānes Mātes” titula īpašnieces, nav iekļautas visas Osmaņu sultānu mātes. Lielākā daļa, kam bija Sultānes Mātes tituls, bija valdošo sultānu bioloģiskās mātes. Mātes, kas nomira pirms viņu dēlu kāpšanās tronī, nekad neuzņēma Sultānes Mātes titulu, piemēram, Sultāne Hirrema, Sultāne Muazzeza, Sultāne Mihrišaha u.c. Īpašos gadījumos valdošo sultānu vecmāmiņas un pamātes pārņēma „Sultānes Mātes” titulu, piemēram, Sultāne Kosema un Perestu kundze.
| Vārds | Termiņa sākums | Termiņa beigas | Nāve | Sultāns |
|---|---|---|---|---|
| Sultāne Hafsa | 1520. gada 30. decembris | 1534. gada 19. marts | Suleimans I (dēls) | |
| Sultāne Nurbana | 1574. gada 15. decembris | 1583. gada 7. decembris | Murads III (dēls) | |
| Sultāne Safije | 1595. gada 15. janvāris | 1603. gada 22. decembris | 1618. gada 10. novembris | Mehmeds III (dēls) |
| Sultāne Handana | 1603. gada 22. decembris | 1605. gada 9. novembris | Ahmeds I (dēls) | |
| Sultāne Halime | 1617. gada 22. novembris (pirmais termiņš)
1622. gada 19. maijs (otrais termiņš) |
1618. gada 26. februālis(pirmais termiņš)
1623. gada 10. septembris(otrais termiņš) |
1623. gads | Mustafa I (dēls) |
| Sultāne Kosema | 1623. gada 10. septembris | 1651. gada 2. septembris | Murads IV (dēls)
Ibrahims (dēls) Mehmeds IV (mazdēls) | |
| Sultāne Turhana Hatidža | 1651. gada 2. decembris | 1683. gada 4. augusts | Mehmeds IV (dēls) | |
| Sultāne Saliha Dilašuba | 1687. gada 8. novembris | 1689. gada 4. decembris | Suleimans II (dēls) | |
| Sultāne Emetullaha Rabia Gulnuša | 1695. gada 6. februāris | 1715. gada 6. novembris | Mustafa II (dēls)
Ahmeds II (dēls) | |
| Sultāne Saliha | 1730. gada 20. septembris | 1739. gada 21. septembris | Mahmuds I (dēls) | |
| Sultāne Šehsuvara | 1754. gada 13. decembris | 1756. gada aprīlis | Osmans III (dēls) | |
| Sultāne Mihrišaha | 1789. gada 7. aprīlis | 1805. gada 16. oktobris | Selims III (dēls) | |
| Sultāne Sinepervera | 1807. gada 29. maijs | 1808. gada 28.jīlijs | 1828. gada 11. decembris | Mustafa IV (dēls) |
| Sultāne Nakšidila | 1808. gada 28. jūlijs | 1817. gada 22. augusts | Mahmuds II (dēls) | |
| Sultāne Bezmialema | 1839. gada 2. jūlijs | 1853. gada 2. maijs | Abdulmedžids I (dēls) | |
| Sultāne Pertevnijala | 1861. gada 25. jūnijs | 1876. gada 30. maijs | 1883. gada 5. februāris | Abdulazizs I (dēls) |
| Ševkefzas kundze | 1876. gada 30. maijs | 1876. gada 31. augusts | 1889. gada 17. septembris | Murads V (dēls) |
| Perestu kundze | 1876. gada 31. augusts | 1904. gada 11. decembris | Abdulhamids II (padēls) | |
Visu sultānu māšu saraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].svg){kind=small}
|
Osmaņu impērijas valsts iekārta | |
|---|---|---|
| Osmaņu nams (sultāns) | ||
| Lielvezīrs (1320—1922) Divāns (1586—1908) | ||
| Impērijas valdība (1908—1920) | ||
| Skatīt arī: | Administratīvais iedalījums — Millets — Lielā porta | |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Peirce, Leslie P., The Imperial Harem: Women and Sovereignty in the Ottoman Empire, Oxford University Press, 1993, ISBN 0-19-508677-5 (paperback)