Tabores pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām uz austrumiem no Daugavpils , novada Augšzemes daļā. Robežojas ar sava novada Naujenes , Vecsalienas , Skrudalienas un Laucesas pagastiem, kā arī Daugavpils pilsētu.
Daugava , Logovka , Marjanovka , Tabore , Molčanovka . Pagasta teritorijas daļa 530 ha platībā iekļaujas dabas parkā Daugavas loki .
Adamovas dīķis .
Katoļu (agrāk luterāņu) baznīca Elernē (celta 1650).
1889. gadā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novadā izveidoja Skrudalienas pagastu (Skrudalina ), apvienojot 7 muižu pagastus. Skrudalienas pagasta platība bija 107,45 km² un tajā dzīvoja 3335 iedzīvotāji.[ 4]
Pēc 1920. gada zemes reformas Skrudalienes pagasta Bruņas muiža (Brunnen ) tika sadalīta 44 vienībās 670 ha kopplatībā, Elkšņu muiža (Ellern ) 29 vienībās 528 ha kopplatībā, Liellašu muiža (Groß-Lassen ) 26 vienībās 394 ha kopplatībā, Tābaras muiža (Tabor ) 21 vienībās 360 ha kopplatībā, Māres muiža (Marienhof ) 25 vienībās 290 ha kopplatībā, Šteinfeldes muiža 6 vienībās 149 ha kopplatībā. Grīvas pareizticīgo draudzes zemi sadalīja 6 vienībās 147 ha kopplatībā, bet Skrudalienes ciemu 61 vienībā 53 ha platībā.[ 5]
1945. gadā Ilūkstes apriņķa Skrudalienas pagastā izveidoja Tabores ciema padomi . Tabores ciems ietilpis Grīvas (1949-1955), Ilūkstes (1955-1956) un Daugavpils (1956-1990) rajonos. 1954. gadā Tabores ciemam pievienoja likvidēto Adamovas ciemu , bet 1980. gadā daļu pagasta teritorijas pievienoja Daugavpils pilsētai.[ 6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Tabores pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Daugavpils novadā . 2021. gadā Daugavpils novadu kopā ar Ilūkstes novadu iekļāva jaunajā Augšdaugavas novadā .
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[ 8]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% g.p. 1935 2 220 — 1959 1 788 −0.90% 1969 1 614 −1.02%
Gads Iedz. ±% g.p. 1979 1 511 −0.66% 1989 1 207 −2.22% 2000 1 110 −0.76%
Gads Iedz. ±% g.p. 2011 893 −1.96% 2021 653 −3.08%
Lielākās apdzīvotās vietas ir Tabore (pagasta centrs), Arhipiški , Budiški , Cibuļovka , Elerne , Elkšņi , Gorovatki , Kalaniški , Kalniški , Kovališki , Lasenberga , Māre , Medvecki , Osinovka , Prudiniški , Sadnieki , Saviški , Svikliški .
↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024 .
↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)» . Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024 .
↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija . Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0 .
↑ Latviešu konversācijas vārdnīca . XX. sējums . Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 39 213. sleja.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts [novecojusi saite ]
↑ OSP
Vēsturiskā administratīvā piederība
Pilsētas Novads Pagasti Teritoriālās vienības