Turkmēņu valoda

Turkmēņu valoda türkmen dili түркмен дили تورکمن ﺗﻴلی
Valodu lieto:	Turkmenistāna, Irāna, Afganistāna, Krievija ( Stavropoles novads)
Reģions:	Centrālāzija
Pratēju skaits:	6,56 miljoni
Valodu saime:	Altajiešu (strīdīgi)  Tjurku   Oguzu    Austrumoguzu     Turkmēņu valoda
Rakstība:	latīņu alfabēts, kirilica, arābu rakstība
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Turkmenistāna
Regulators:	nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1:	tk
ISO 639-2:	tuk
ISO 639-3:	tuk

Turkmēņu valoda (türkmen dili) ir altajiešu valodu saimes tjurku valodu atzara oguzu apakšgrupas valoda. Tā ir oficiālā valoda Turkmenistānā. Visradniecīgākās valodas ir turku un azerbaidžāņu valodas.

Turkmēņu valodas pratēju skaits tiek lēsts ap 6,56 miljoniem. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 4,3 miljoniem cilvēku Turkmenistānā (kur tā ir oficiālā valoda), vēl 719 000 cilvēku runā Irānas ziemeļaustrumos un 1,5 miljoniem cilvēku Afganistānas ziemeļrietumos, kur tai nav oficiālas valodas statusa.

Turkmēņu valodas standartizētā forma (ko lieto Turkmenistānā) ir balstīta uz ''Teke'' dialekta, savukārt Irānas turkmēņi pārsvarā lieto ''Yomud'' dialektu, bet Afganistānas turkmēņi — ''Ärsary'' dialektu. Irākas un Sīrijas turkmēņi runā dialektos, kas veido dialektu kontinuumu starp turku un azerbaidžāņu valodu, abos gadījumos tos spēcīgi ietekmē arābu valoda.

Vēsture

Mūsu ēras 6.-7. gadsimtā Āzijas dienvidrietumos parādījās pirmās tjurkvalodīgās ciltis. Jau 8.-9 gadsimtā teritorijā starp Urālu kalniem un Arāla jūru bija apmetušās oguzu ciltis. Līdz 14.-15. gadsimtam Turkmenistānā dzīvojošās oguzu ciltis bija apvienojušās tiktāl, ka tās bija iespējams uzskatīt par vienu tautu. Lai gan tām bija kopīgas tradīcijas, dažādās ciltīs pastāvēja spēcīgas nesaskaņas (klanu apziņa Turkmenistānā saglabājusies līdz pat mūsdienām).

Turkmēņu valoda izveidojās rietumu oguzu cilšu vidū, proti, tajā to cilšu daļā, kas ietilpa Seldžuku cilšu savienībā. Hronoloģiski turkmēņu valodas veidošanās pieder 8.-11. gadsimta periodam, bet ģenētiski tās izcelsme ir saistīta ar agrāku periodu, proti, ar Tjurku kaganāta laikā 6.-7. gadsimtā pastāvošo valodu.

20. gadsimta sākumā sāka veidoties literārā turkmēņu valoda. 1913. gadā tika publicēta pirmā "Krievu-turkmēņu vārdnīca" un 1915. gadā "Turkmēņu valodas gramatika". Svarīgu ieguldījumu turkmēņu valodas izpētē padomju gados deva A. Samoilovičs, A. Pocelujevskis un citi pētnieki.

Pēc 1940. gada un oficiālās dokumentācijas, augstākās izglītības un zinātnes pārejas uz krievu valodu daudzi runātāji sāka atteikties no turkmēņu valodas lietošanas. Laikposmā no 1940. līdz 1991. gadam turkmēņu valoda pārņēma ļoti daudz vārdu no krievu valodas, daudzi Turkmenistānas PSR pilsētās dzīvojošie turkmēņi, kuri mācījās krievu valodas skolās, jau agrā bērnībā apguva krievu valodu kā otru dzimto valodu, kas veicināja bilingvisma attīstību. Krievu valodas spiediens bija tik liels, ka līdz 1991. gadam daži pilsētās dzīvojošie turkmēņi nerunāja turkmēņu valodā.

Pēc Turkmenistānas neatkarības iegūšanas turkmēņu valoda kļuva par valsts valodu. Pašlaik oficiālā dokumentācija un visas citas lingvistiskās darbības Turkmenistānā tiek veiktas galvenokārt turkmēņu valodā. 2016. gadā pirmo reizi kopš Turkmenistānas neatkarības iegūšanas tika izdota "Turkmēņu valodas skaidrojošā vārdnīca" (aptuveni 50 tūkstoši vārdu) un "Turkmēņu valodas ortogrāfiskā vārdnīca" (aptuveni 110 tūkstoši vārdu).