Vējš

Pasaules lokālo vēju sistēma

Pieter Kluyver (1816–1900)

Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma. Uz Zemes vējš veido lielāko daļu gaisa kustības, kas pārvietojas attiecībā pret Zemes virsmu ar ātrumu vismaz 0,6 m/s. Kosmosā galvenais gāzu un uzlādēto daļiņu virzītājs prom no Saules ir tā saucamais Saules vējš, kamēr planetārais vējš ir kādas planētas atmosfēras neliels vieglu gāzu zudums kosmosā. Vējš parasti tiek klasificēts pēc to telpiskā mēroga, tā ātruma, tipa, spēka, kas izraisa to, reģiona, kuros tas notiek, un to ietekmes. Spēcīgākais novērotais vējš uz planētām mūsu Saules sistēmā notiek uz Neptūna un Saturna.

Meteoroloģijā vējš parasti tiek raksturots saistībā ar to stiprumu un virzienu, no kura tas pūš. Īslaicīga vēja pastiprināšanās (angļu: gust), kā arī ievērojama vēja pastiprināšanās vienas minūtes ietvaros (angļu: squall) latviski tiek dēvētas par vēja brāzmām. Ilgstošam stipram vējam ir dažādi nosaukumi, kas saistīti ar to vidējās spēku un novērošanas reģionu, piemēram taifūns, tropiskais ciklons, viesuļvētra, orkāns un citi. Vējš var rasties, sākot no lokāliem negaisiem, kas var ilgt vairākus desmitus minūšu, brīzēm, kas rodas sauszemes un ūdens atšķirīgo temperatūru rezultātā, un ilgst vairākas stundas, līdz pat globāla mēroga vējiem, kas rodas no saules enerģijas absorbcijas atšķirībām starp dažādām klimatiskajām zonām uz Zemes. Tiek izšķirti divi galvenie iemesli liela mēroga atmosfēras cirkulācijai uz Zemes — temperatūras atšķirība starp ekvatoru un Zemes poliem (Ziemeļpolu un Dienvidpolu), kā arī planētas rotācija (Koriolisa spēks).

Raksturojums un iemesls

Uz jebkuru atmosfēras gaisa masu no augšas uz apakšu darbojas atmosfēras spiediena spēks. Ja dotās gaisa masas perifērijā atmosfēras spiediens vienāds ar centrālo, atmosfēras spiediena spēka vektors būs novirzīts pa vertikāli uz leju un gaisa masa paliks neizkustināta; ja spiediens centrā būs lielāks, atmosfēras spiediena spēka vektors būs novirzīts no vertikāles pazeminātā spiediena virzienā. Parādījusies atmosfēras spiediena spēka vektora horizontālā komponente — bāriskais gradients ne ar ko netiek līdzsvarots un liek izvēlētajai gaisa masai kustēties mazākā atmosfēras spiediena virzienā. Uz gaisa masu kustoties darbojas Zemes griešanās novirzošais spēks — Koriolisa spēks. Šī spēka darbības dēļ gaisa masa novirzās no bāriskā gradienta virziena pa labi ziemeļu puslodē un pa kreisi dienvidu puslodē. Tādā veidā parādās gaisa horizontālā kustība, ko sauc par vēju. Šeit rodas apvienojoša sakarība starp atmosfēras spiediena sadalījumu un vēja plūsmām. Iemesli, kuri uztur atmosfēras spiediena nevienmērīgu sadalījumu, ir:

• Gaisa nevienmērīga sasilšana un atdzišana virs dažādiem zemeslodes rajoniem, kura nodrošina nevienmērīgu gaisa blīvumu dotajā līmenī;
• Dažāda gaisa temperatūra un mitrums;
• Lejupejošas gaisa strāvas virs atbilstošiem zemeslodes rajoniem, saistītas ar kopējo atmosfēras cirkulāciju.

Ģeogrāfiskais sadalījums

Vēju sadalījums uz zemeslodes ir tieši saistīts ar atmosfēras spiediena sadalījumu. Starp 30°Z.p. platumu un ekvatoru, spiediena gradients virzīts no ziemeļiem uz dienvidiem, bet starp 30°D.p. un ekvatoru — uz ziemeļiem. Tā kā dotie apgabali ir pastāvīgi, tad arī vējiem ar vienu virzienu jābūt novērojamiem pastāvīgi visu gadu. Šādus vējus sauc par pasātiem. Tie ir vēji, kuri pūš ar pastāvīgu spēku 3—4 balles, to virziens nav pastāvīgs, bet izmainās zināmās robežās ziemeļu puslodē — ap ZA ziemeļaustrumu ceturksnī, bet dienvidu — dienvidaustrumu ceturksnī. Pasātu rajoniem ir raksturīgs galvenokārt skaidrs laiks un neliels nokrišņu daudzums.

Bezvēja josla — raksturīgs bezvējš. To dažreiz pārtrauc vājš, mainīga virziena vējš, bet dažreiz stipras brāzmas un viesuļvētras.

Valdošo rietumu vēju apgabali atdalīti no pasātu apgabaliem ar platām augsta spiediena joslām 30—35° platumos. Šajās joslās novēro vājus mainīga virziena vējus. Valdošo vēju apgabalos rietumu vējus novēro biežāk un tiem ir lielāks spēks. Pazemināta spiediena apgabaliem 60° platumos īpaši dienvidu puslodē raksturīgi stipri vēji, biežas vētras.

Apgabalos ar pretēju spiedienu, parasti ap kontinentiem, novēro musonus. Indijas okeānā vasaras un ziemas musoni nav vienāda stipruma. Musoni parasti ir 2 līdz 5 balles stipri, bet dažreiz sasniedz vētras spēku. Ziemā musoni pūš no ZA—ZR, vasarā — DR—D — DA.

Musonu maiņas laikā Indijas okeāna ziemeļu daļā bieži novēro tropiskos (viesuļvētru) ciklonus.

Ziemas musoni, pūšot no kontinentiem, nes sev līdzi sausu un skaidru laiku, bet vasaras, pūšot no okeāna — mākoņainu un lietainu. Musonu raksturs ir vējiem, kas pūš gar Austrumāzijas krastiem. Klusā okeāna dienvidu daļā musoni aptver apgabalus, kuri pieguļ pie Austrālijas un Polinēzijas. Atlantijas okeānā musonus novēro Āfrikas rietumu krastos Gvinejas līcī.

Vējus, kuri rodas no vietējiem iemesliem un, kuri aptver nelielas teritorijas, sauc par vietējiem vējiem.

Dienā no jūras uz krastu pūš jūras brīze, bet no krasta jūrā — krasta brīze. Brīzes parast izplatās 40—50 km kontinentā un nedaudz tālāk jūrā. Brīzes parādīšanās pamata iemesls ir nevienmērīgā piekrastes zemes virsmas un jūras sasilšana, kā rezultātā parādās vietējā gaisa cirkulācija.

Aukstu, stipru vēju ar virzienu no piekrastes augstienes uz jūru sauc par boru. Krievijā šādu parādību novēro Novorosijskas un Novaja Zemļa rajonos, kur vēja ātrums sasniedz 50—60 m/sek. Bora sastopama arī Adrijas jūras piekrastē (Fiume, Triest), bet vēja ātrums šajā rajonā ievērojami mazāks.

Ziemeļrietumu vēju, kas pūš uz Baikāla ezera rietumu krastu ar ātrumu līdz 40 m/sek, sauc par sarmu.

Vēju, līdzīgu borai, novērojamu Provansā, sauc par mistrālu.

Daudz kopēja ar mistrālu ir bakinskas ziemelim. Tas parasti ir stiprs, sauss, auksts ziemeļu vējš, kas sasniedz ātrumu 20—40 m/sek.

Neparasti silts un mitrs vējš no horizonta dienvidu ceturkšņiem, kurš pūš pa Vidusjūras centrālo daļu, Itāliju un Dalmāciju un, kuru pavada ievērojama mākoņainība un nokrišņi, tiek saukts par siroko.

Pēc izcelšanās analoģiskus siroko, ļoti karstus dienvidu vējus, Spānijā sauc levešs, Alžīrā, Tunisā — samum, Ēģiptē — šamsin, Arābijā, Palestīnā un Mezopotāmijā — tāpat siroko.

Vēja ātruma novērtēšanas skala

Boforta skala
Balles	Vēja ātrums (m/s) *	Vēja nosaukums	Apraksts
0	0—0,2	bezvējš	Dūmi ceļas gaisā stāvus vai gandrīz stāvus. Koku lapas nekustas. Ūdens virsma spoguļgluda.
1	0,3—1,5	vēja vēsma	Dūmi ceļas uz augšu ieslīpi. Var noteikt vēja virzienu. Uz ūdens virsmas nelieli zvīņveida vilnīši.
2	1,6—3,3	viegls vējš	Vēja kustību jūt uz sejas. Čaukst koku lapas. Uz ūdens īsi, stāvi viļņi.
3	3,4—5,4	lēns vējš	Kustas lapas un sīkie zariņi. Sāk kustēties garāka zāle un labība. Viļņu virsotnes plīst bez putām.
4	5,5—7,9	mērens vējš	Lokās tievie koku zari. Gaisā ceļas putekļi. Viļņojas zāle un labība. Jūrā viļņi kļūst garāki, virsotnēm plīstot, rodas baltas putas.
5	8,0—10,7	mēreni stiprs vējš	Lokās koku gali un tievākie stumbri. Sāk veidoties viļņu grēdas, jūra balti "zied", krastā dzirdama šalkoņa.
6	10,8—13,8	stiprs vējš	Lokās resni koku zari, šalc mežs. Zāle un labība brīžam liecas līdz zemei. Dūc telegrāfa vadi. Viļņi jūrā sāk plīst, bangojuma šalkoņa pāriet dunoņā.
7	13,9—17,1	ļoti stiprs vējš	Lokās koku stumbri, liecas lieli zari. Cilvēks, ejot pret vēju, izjūt pretestību. Dzirdama vēja svilpšana gar ēkām, nekustīgiem priekšmetiem. Viļņi kraujas augstumā un bieži plīst.
8	17,2—20,7	vētrains	Liecas lieli koki, lūst tievi zari. Cilvēka gaita pret vēju ievērojami apgrūtināta. Tālu no krasta dzirdama ūdeņu bangojuma dunoņa.
9	20,8—24,4	vētra	Vējš lauž resnos koku zarus, nodara nelielus bojājumus ēkām, izkustina no vietas vieglus priekšmetus. Jūrā ir garas, plīstošas putu klātas viļņu grēdas. Tikai vietām — viļņu ieplakās — ūdens brīvs no putām.
10	24,5—28,4	stipra vētra	Vējš lauž atsevišķus kokus, nodara citus postījumus. Jūra ir baltās putās, vēja uzrautās šļakatas pilda gaisu un samazina redzamību.
11	28,5—32,6	ļoti stipra vētra (Auka)	Vējš lauž resnu koku stumbrus, plēš jumtus un nodara citus ievērojamus postījumus. Jūras virsma blīvi pārklāta ar putām, horizontālā redzamība jūras virzienā minimāla.
12	32,7 un vairāk	Orkāns	Ļoti lieli postījumi. Vējš izrauj kokus ar visām saknēm.
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra

* Piezīme: Tiek noteikts vidējais vēja ātrums 10 minūšu laika posmā metros sekundē.

Skatīt arī

• Orkāns (vēja ātrums)
• Rietenis
• Brīze

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vējš.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)