Pāriet uz saturu

Vaļveidīgie

Labot saites
Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Vaļveidīgo kārta)
Vaļveidīgie
Cetacea (Brisson, 1762)
Kuprvalis (Megaptera novaeangliae)
Kuprvalis (Megaptera novaeangliae)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseČetrkājaiņi (Tetrapoda)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
ApakšklaseDzemdētājzīdītāji (Theria)
InfraklasePlacentāļi (Eutheria)
Augstākā kārtaZiemeļu placentāļi (Boreoeutheria)
VirskārtaLaurāzijas placentāļi (Laurasiatheria)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
ApakškārtaVaļi un nīlzirgi (Whippomorpha)
InfrakārtaVaļveidīgie (Cetacea)
Iedalījums

Plātņvaļi (Mysticeti)
Zobvaļi (Odontoceti)
Vaļveidīgie Vikikrātuvē

Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta. Nesenā pagātnē šī grupa tika izdalīta kā vaļveidīgo kārta. Vaļveidīgo infrakārtā ir apvienotas ne tikai dažādās vaļu sugas, bet arī kašaloti, delfīni un cūkdelfīni, apvienojot apmēram 90 sugas, no kurām gandrīz visas dzīvo jūrā un okeānos, izņemot 4 saldūdens upesdelfīnu sugas. Vaļveidīgo tuvākie dzīvojošie radinieki ir nīlzirgi.[1]

Vaļveidīgo infrakārta sadalās divās sīkkārtās: plātņvaļos (Mysticeti) un zobvaļos (Odontoceti), kas apvieno delfīnus, kašalotus un cūkdelfīnus. Zobvaļiem mutē ir zobi, bet plātņvaļiem zobu vietā ir keratīna plāksnes, caur kurām valis filtrē ūdeni, barībai paliekot iesprostotai mutes dobumā. Cetus gan latīņu, gan sengrieķu valodās nozīmē "liels jūras dzīvnieks jeb briesmonis".

Ģenētiskie pētījumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem klasifikācijā ik pa laikam tiek ieviestas izmaiņas. Pirms dažiem gadiem vaļveidīgos klasificēja kā atsevišķu kārtu, bet saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem vaļveidīgie dzīvnieki pēc būtības pieder pārnadžu kārtai, un to tuvākie radinieki ir nīlzirgi, ar kuriem pirms 60 miljoniem gadu tiem bija kopīgs priekštecis.[2][3] Bet pirms 54 miljoniem gadu šī dzīvnieku grupa sadalījās divās daļās: protovaļveidīgajos un nīlzirgos.[4] Zinātnieki uzskata, ka vaļveidīgie dzīvnieki kļuva par jūras dzīvniekiem pirms 52 miljoniem gadu.[5] Vaļveidīgo kārtai piederošās dzimtas jaunajā sistemātikā tiek pārvietotas ģenētikai atbilstošā vietā, tām kļūstot par vaļu un nīlzirgu apakškārtas (Whippomorpha) dzimtām, kas ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārtām.[6] Jaunā sistemātika saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem tika izveidota 2009. gadā.[7]

Klasifikācija atbilstoši ģenētiskiem pētījumiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Maoru delfīns (Cephalorhynchus hectori maui') ir mazākais no visiem vaļiem

Vaļveidīgo infrakārtas dzīvnieki ir zīdītāji, kas ir vislabāk piemērojušies dzīvei ūdenī. To ķermeņiem ir vārpstas forma, priekškājas ir pārveidojušās par peldspurām. Nelielās un smalkās pakaļkājas ir rudimentāras; tās nav piestiprinātas pie mugurkaula un slēpjas ķermenī. Aste ir izveidojusies līdzīga zivs astei, tikai astes peldspura atrodas horizontālā plaknē atšķirībā no zivīm, kurām astes ir vertikālā plaknē. Vaļi asti kustina uz augšu un leju, bet zivis uz sāniem; pa labi un kreisi. Vaļu mugurkauls lokās līdzīgi cilvēka mugurkaulam. Kā visi zīdītāji vaļi ir siltasiņu dzīvnieki, tie elpo gaisu ar plaušām, mazuļi nāk pasaulē piedzimstot un pirmajos mēnešos zīž mātes pienu. Vaļi ir gandrīz bez apspalvojuma, un ķermeņa siltums tiek saglabāts, pateicoties biezajam zemādas tauku slānim. Visiem vaļu kārtas dzīvniekiem ir raksturīga augsta inteliģence.

Vaļiem ir ļoti dažādi auguma izmēri. Mazākais ir maoru delfīns (Cephalorhynchus hectori maui),[8] kas ir mazāks par cilvēku, bet lielākais ir zilais valis (Balaenoptera musculus), kas ir vislielākais dzīvnieks šobrīd pasaulē.

Elpošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kuprvalis izpūš gaisu no plaušām

Kā jau visi zīdītāji arī vaļi elpo gaisu. Tādēļ vaļi ik pa laikam iznirst no ūdens, lai izpūstu ogļskābo gāzi un ielpotu svaigu gaisu, kas bagātināts ar skābekli. Niršanas laikā elpošanas atveres ir cieši noslēgtas. Tās atveras tikai tad, kad valis ir virs ūdens virsmas.

Elpošanas atveres vaļiem atrodas galvas augšpusē, tādējādi pabāžot laukā no ūdens tikai pakausi, jau ir iespējams elpot. Gaiss, ko valis izpūš no plaušām, ir ķermeņa sasildīts, tādēļ saskaroties ar auksto atmosfēras gaisu, tas kondensējas, veidojot ūdens strūklu. Katrai vaļa sugai ir atšķirīgas formas, izmēra un dažādu leņķu strūklas, tādēļ, pazīstot dažādu vaļu strūklu raksturu, tos var atpazīt neredzot vali kopumā, kā arī no liela attāluma.

Vaļi spēj ienirt zem ūdens visilgāk no visiem zīdītājiem. Ilgums dažādām sugām ir ļoti dažāds, bet, jo lielāki ir dzīvnieki, jo tie spēj ilgāk ienirt zem ūdens.

Redze, dzirde un eholokācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vaļu acis ir mazas un novietotas galvas sānu plaknēs un iespējami tālu uz aizmuguri. Tas nozīmē, ka vaļiem ar gariem, smailiem deguniem kā, piemēram, delfīniem ir laba binokulārā redze, bet vaļi ar apaļiem purniem kā kašaloti redz tikai uz sāniem, tie neredz sev tieši priekšā vai aizmugurē. Asaru dziedzeri izdala eļļainas asaras, kas pasargā acis no sālsūdens. Vaļu acu linzas ir gandrīz sfēriskas, kas nodrošina to, ka vaļi dziļi zem ūdens spēj safokusēt redzi uz visniecīgāko gaismas avotu. Kopumā vaļiem redze ir vāja, izņemot delfīnus.

Vaļu acis ir novietotas galvas sānu plaknēs un iespējami tālu uz aizmuguri. Līdz ar to delfīni ar saviem smailajiem purniem redz ļoti labi, bet vaļiem ar apaļajiem purniem redze ir ierobežota

Tāpat kā acis arī ausis vaļiem ir mazas. Vaļiem nav ārējās auss gliemežnīcas, kuras funkcija sauszemes dzīvniekiem ir uztvert skaņas viļņus un tos pastiprināt. Bet tā kā ūdens ir labāks skaņas vadītājs kā gaiss, vaļi ir laika gaitā zaudējuši auss gliemežnīcu. Ausis ir nelielas atveres galvā uzreiz aiz acīm. Iekšējās ausis vaļiem ir tik labi attīstītas, ka spēj uztvert skaņas ne tikai kilometriem tālu, bet arī noteikt no kuras vietas nāk skaņa.

Dažām zobvaļu sugām piemīt eholokācijas spējas, kā delfīniem un cūkdelfīniem. Tajā pašā laikā daudzi zobvaļi imitē klikšķināšanu līdzīgi vaļiem ar eholokācijas spējām, tomēr nav novērots, ka tiem patiešām būtu eholokācijas spējas. Plātņvaļiem eholokācija nav nepieciešama, jo tie medī nelielas zivis un vēžveidīgos. Vaļi eholokāciju lieto līdzīgi sikspārņiem; tiek izdota klikšķoša skaņa, kas atsitas pret objektu un atgriežas pie vaļa. Pēc atbalss rakstura valis spēj noteikt objekta izmēru, formu, virsmas raksturu, objekta kustības virzienu, kā arī to, cik tālu atrodas objekts. Ar eholokācijas palīdzību vaļi spēj medīt lielā ātrumā pilnīgā tumsā. Šī spēja ir tik attīstīta, ka vaļi spēj atšķirt dzīvu objektu no nedzīva.

Lai komunicētu, vaļi lieto arī balsi. Tās var būt dažādas skaņas: vaidēšana, nopūta, svilpieni, klikšķi vai kompleksa "dziedāšana", kas ietver dažādas skaņas, piemēram, kuprvalim.

Barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katra no apakškārtām barojas atšķirīgi. Zobvaļiem parasti ir daudz zobu. Tie medī ar zobiem, saķerot zivis, kalmārus vai citus jūras dzīvniekus. Zobvaļi barību nesakošļā, bet norij to veselu. Izņēmums ir zobenvalis, kas medī arī roņus. Upurim tiek izrauti palieli miesas gabali, kas tiek norīti veseli.

Plātņvaļiem nav zobu, zobu vietā tiem ir keratīna plātnes, kas karājas no augšžokļa. Plātnes strādā kā milzu filtrs, izfiltrējot no jūras ūdens planktonu, sīkās zivtiņas vai vēžveidīgos. Dažādām sugām ir dažāda ēdienkarte.

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Novērošana

† Izmirušie dzīvnieki

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ New Fossils Suggest Whales And Hippos Are Close Kin
  2. ↑ ^ "Scientists find missing link between the dolphin, whale and its closest relative, the hippo". Science News Daily. 2005-01-25.
  3. ↑ More DNA support for a Cetacea/Hippopotamidae clade: the blood-clotting protein gene gamma-fibrinogen
  4. ↑ More DNA support for a Cetacea/Hippopotamidae clade
  5. ↑ The position of Hippopotamidae within Cetartiodactyla
  6. ↑ Towards Resolving the Interordinal Relationships of Placental Mammals
  7. ↑ Relationships of Cetacea (Artiodactyla) Among Mammals
  8. ↑ Maui's Dolphins, World's Smallest Dolphin Species
  9. ↑ «Mammal Species of the World - Browse: CETACEA». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 9. februārī. Skatīts: 2009. gada 4. decembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vaļveidīgie&oldid=4105441"