Veltas Līnes lomas
Šajā sarakstā hronoloģiskā secībā uzskaitītas latviešu aktrises Veltas Līnes lomas teātrī un kino.[1]
Teātris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tautas teātris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1943
- Mijuki P.Apela "Zelta duncis"
1944
- Galma dāma Annas Brigaderes "Sprīdītis"
Latvijas Nacionālais teātris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1945-1949: Rīgas Dramatiskais teātris
- 1949-1971: LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris
- 1971-1988: Andreja Upīša Latvijas PSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris
1945
- Skaidrīte Arvīda Griguļa "Uz kuru ostu?"
- Meitene Murzaveckas muižā Aleksandra Ostrovska "Vilki un avis"
1946
- Alise Andreja Upīša "Peldētāja Zuzanna"
- Ļubova Maksima Gorkija "Pēdējie"
- Nastja Kožina Viktora Ardova "Pelnrušķīte"
1947
- Maša Nikolaja Pogodina "Kremļa kuranti"
- Kaiva Atvasara Arvīda Griguļa "Māls un porcelāns"
1948
- Ņegina Aleksandra Ostrovska "Talanti un pielūdzēji"
- Kristīne Rūdolfa Blaumaņa "Ugunī"
- Larisa Aleksandra Ostrovska "Līgava bez pūra"
1949
- Amaranta Džona Flečera "Spāniešu priesteris"
- Zenta Viļa Lāča "Zvejnieka dēls"
- Kira Reičele Nikolaja Virtas " Kaut kur Eiropā"
- Katerina Aleksandra Korneičuka "Ukrainas stepēs"
1950
- Nora Henrika Ibsena "Leļļu nams"
- Bērziņu Liena Andreja Upīša "Zaļā zeme"
- Sofija Aleksandra Gribojedova "Gudra cilvēka nelaime"
- Nadežda Aleksandra Korneičuka "Irbenāju birztala"
- Saulrieta Arvīda Griguļa "Kramā ir uguns"
1951
- Ludmila Sergeja Mihalkova "Zaudētā māja"
- Eiženija Grandē Onorē de Balzaka "Eiženija Grandē"
- Katarina Viljama Šekspīra "Spītnieces savaldīšana"
- Natalija Petrovna Ivana Turgeņeva "Mēnesis uz laukiem"
1952
- Norma Fansija Jaroslava Galana "Zem zelta ērgļa"
- Donja Inese Tirso de Molinas "Dons Hils Zaļbiksis"
- Dezdemona Viljama Šekspīra "Otello"
- Maša Ļeva Tolstoja "Dzīvais mironis"
1953
- Taņa Alekseja Arbuzova "Taņa"
- Mirandolīna Karlo Goldoni "Viesnīcniece"
- Šarlota Ivanovna Antona Čehova "Ķiršu dārzs"
1954
- Zinočka Zjolkina Kondrāta Krapivas "Kas smejas pēdējais"
- Anna Paceple Viļa Lāča "Uz jauno krastu"
- Helena Viljama Šekspīra "Sapnis vasaras naktī"
- Olga Alekseja Arbuzova "Klejojuma gadi"
1955
- Zāra Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos"
- Nastja Maksima Gorkija "Dibenā"
1956
- Dina Jāņa Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi"
- Līna Ābelīte Voldemāra Sauleskalna "Ābelīte"
- Varvara Vasiļjevna Samuila Aļošina "Viena pati"
- Nezināmā Mihaja Sebastianu "Nezināmā zvaigzne"
1957
- Henrijs Kendels Mārtiņa Zīverta "Āksts"
- Margerita Gotjē Aleksandra Dimā "Kamēliju dāma"
- Rahila Kacina Arvīda Griguļa "Baltijas jūra šalc"
1958 Nastja Nikolaja Pogodina "Trešā, patētiskā" Annele A.Līvesa "Jaungada naktī" 1959
- Ofēlija Viljama Šekspīra "Hamlets, dāņu princis"
1960
- Ņina Zarečnaja Antona Čehova "Kaija"
- Judīte Karla Guckova "Uriels Akosta"
- Katjuša Maslova Ļeva Tolstoja "Augšāmcelšanās"
1961
- Lida Dagnijas Zigmontes "Jūras vārti"
- Helēna Mikropola A.Hellana "Viņš teica-nē"
- Bērziņu Liena Andreja Upīša "Plaisa mākoņos"
1962
- Roze Pētera Pētersona "Man trīsdesmit gadu"
- Sieviete bez vārda Veras Panovas "Kā tev klājas, zēn?"
- Žanna d'Arka Andreja Upīša "Žanna d'Arka "
- Matilde Rūdolfa Blaumaņa "Pazudušais dēls"
1963
- Laura Aleksandra Puškina "Mazās traģēdijas"
- Adela Federiko Garsija Lorka "Bernardas Albas māja"
1964
- Margarita Ksirgu Žaņa Grīvas "Noziegums Granādā"
- Viola Viljama Šekspīra "Divpadsmitā nakts"
- Luška Mihaila Šolohova "Plēsums"
1965
- Ivonna Grigorija Kanoviča "Lai viņš iet prom"
- Ada Daņila Graņina "Eju pretī negaisam"
- Janīna Arvīda Griguļa"Savu lodi nedzird"
1966
- Dziedātāja restorānā Konstantīna Treņeva "Ļubova Jarovaja"
- Onurina Marsela Paņola "Mariuss"
1967
- Anna Kareņina Ļeva Tolstoja "Anna Kareņina "
1968
- Svešā Laimoņa Pura "Redzēt jūru"
- Misis Čivlija Oskara Vailda "Ideāls vīrs"
- Hrizotemīda Sofokla "Elektra"
1969
- Kņaziene Oboļenska Laimoņa Pura "Tas brīvestības zelta rīts"
- Viktorija Fjodorovna Vladimira Tokareva "Dienas kārtībā-mīlestība"
- Antonija Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos"
1970
- Nadežda Seveļova Eldara Rjazanova "Reiz Jaungada naktī"
- Caune Viļa Lāča "Piecstāvu pilsēta"
1971
- Caune Viļa Lāča "Putni bez spārniem"
- Pamāte Jevgēnija Švarca "Pelnrušķīte"
1972
- Varvara Mihailovna Maksima Gorkija "Vasarnieki"
1973
- Marija Soderīni Alfreda de Misē "Lorencačo"
- Velta Raudiņa Harija Gulbja "Silta, jauka ausainīte"
- Paula Ištvāna Erkēņa "Kaķu spēle"
1974
- Bučiņa Romēna Rolāna "Kolā Briņons"
1975
- Zelma Harija Gulbja "Cīrulīši"
- Konstansa Takermane Lilianas Helmanes "Rudens dārzs"
- Pindacīša Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos"
1977
- Laima Annas Brigaderes "Maija un Paija"
- Marta Grieze Jāņa Jurkāna "Pulkstenis ar dzeguzi"
- Lauķiene Andreja Upīša "Laikmeta griežos "
1978
- Ārijas Elksnes, Jāņa Grota "Vēstules tālajai zvaigznei"- dzejas kompozīcija
- Končeta Eduardo Skarpetas "Skrandaiņi un augstmaņi"
1979
- Mara māte Paula Putniņa "Naktssargs un veļas mazgātāja"
1980
- Oļiņiete Brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki"
- Rozālija Jemens Jāņa Jurkāna "Kolibri"
1981
- Eleonora Īva Žamiaka "Hamilkara kungs"
1982
- Vešeriene Rūdolfa Blaumaņa "Ugunī"
- Ona Marģera Zariņa "Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi"
1984
- Amēlija S.Kristovas "Atbrīvotā"
- Olga Ostahova Daņila Graņina "Glezna"
1988
- Indrānu māte Rūdolfa Blaumaņa "Indrāni"
1990
- Zuzanna Anšlava Eglīša "Bezkaunīgie veči"
1995
- Etele E. Tompsona "Pie Zelta ezera"
1997
- Mamurē Ž. Sarmāna "Mamurē"
2002
- Faina Raņevskas Aleksandra Obrazcova "Divas sirdis"
2004
- Skaidrītes Kociņas kundze Edvarda Vulfa "Sensācija"
Kino
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Biruta Aže "Mājup ar uzvaru"; Rīgas Kinostudija; Režisors Aleksandrs Ivanovs (1947)
- Ilze Līduma "Uz jauno krastu"; Rīgas Kinostudija; Režisors Leonīds Lukovs (1955)
- Elza Lange "Vēstures mācība"; Kinostudija "Mosfiļm" un Bulgārija;Režisors Leo Arnštams(1956)
- Kamerera kundze "Rita"; Rīgas Kinostudija; Režisore Ada Neretniece (1957)
- Māsa Beatrise "Pieviltie"; Rīgas Kinostudija; Režisore Ada Neretniece, Māris Rudzītis (1961)
- Herta "Diena bez vakara"; Rīgas Kinostudija; Režisors Māris Rudzītis (1962)
- Evakuētā latviete "Gaitu sākot"; Kinostudija "Mosfiļm"; Režisors Igors Talankins (1962)
- Krāmera kundze ""Ciklons" sāksies naktī"; Rīgas Kinostudija; Režisore Ada Neretniece (1966)
- Anna "Ceļa zīmes"; Rīgas Kinostudija; Režisors Oļģerts Dunkers (1968)
- Kalpone no laukiem "Pie bagātās kundzes"; Rīgas Kinostudija; Režisors Leonīds Leimanis (1969)
- Laubes kundze "Viņš nebija viens"; "Uzbekfiļm"; Režisors Zagids Sabitovs(1970)
- Jankas māte "Vārnu ielas republika"; Rīgas Kinostudija; Režisore Ada Neretniece (1970)
- Ilze "Klāvs - Mārtiņa dēls"; Rīgas Kinostudija; Režisors Oļģerts Dunkers (1970)
- Juze "Tauriņdeja"; Rīgas Kinostudija;Režisors Oļģerts Dunkers (1971)
- Oļega māte "Oļegs un Aina"; Rīgas Kinostudija; Režisors Aleksandrs Leimanis (1973)
- Purvīša sieva "Sirdsapziņa" (5 sērijas); Radošā apvienība "Ekran";Režisors Jurijs Kavtaradze (1974)
- Karlsona māte "Uzbrukums slepenpolicijai"; Rīgas Kinostudija; Režisors Oļģerts Dunkers (1974)
- Cara Nikolaja II sieva Aleksandra Fjodorovna "Agonija" (2 sērijas); Kinostudija "Mosfiļm"; Režisors Elems Kļimovs (1974)
- Zelma "Cīrulīši"; Rīgas Kinostudija; Režisors Oļģerts Dunkers (1980)
- Maiga "Ilgais ceļš kāpās"; Rīgas Kinostudija; Režisors Aloizs Brenčs (1981)
- Lauķiene "Laikmetu griežos"; Rīgas Kinostudija;Režisors Gunārs Piesis (1981)
- Veikalvede "Lietus blūzs"; Rīgas Kinostudija ;Režisors Oļģerts Dunkers (1982)
- Radu saimniece "Aija"; Rīgas Kinostudija ;Režisors Varis Brasla (1987)
- Dārta "Dzīvīte"; Rīgas Kinostudija ;Režisors Aivars Freimanis (1989)
- Indrānu māte "Indrāni"; Studija Trīs ;Režisors Gunārs Cilinskis (1991)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Viktors Hausmanis. Velta Līne. Rīga:Liesma, 1986.