Pāriet uz saturu

Pasaules šaha kompozīcijas federācija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no WFCC)
Pasaules šaha kompozīcijas federācija
Priekštecis FIDE šaha kompozīcijas pastāvīgā komisija (PCCC)
Izveidots 2010. gadā
Tips Sporta federācija
Galvenā mītne Šveice
Oficiālās valodas
angļu valoda
Prezidents
Haris Fugjaksis
Tīmekļa vietne wfcc.ch

Pasaules šaha kompozīcijas federācija (angļu: World Federation for Chess Composition (WFCC)) ir starptautiska organizācija, kas apvieno šaha kompozīcijas nacionālās organizācijas.

Tās pastāvēšanas un darba mērķis ir šaha kompozīcijas izplatīšana un veicināšana visā pasaulē.

Pasaules šaha kompozīcijas federācija apvieno 41 valsti, katra no tām kā pārstāvi (komisāru) izvirza vienu delegātu (no 2003. gada 6. augusta). Organizācijas vadītājs ir prezidents. Viņam palīdz konsultants un trīs viceprezidenti. Viņu vēlēšanas notiek reizi četros gados.

Federācijai ir astoņas komitejas, kas katra atbild par konkrētu darba virzienu. Šie virzieni ir (no 2005. gada 13. oktobra):

Pasaules šaha kompozīcijas federācijas priekštece bija 1956. gadā Budapeštā dibinātā FIDE šaha kompozīcijas pastāvīgā komisija (angļu: Permanent Commission of the FIDE for Chess Compositions, PCCC). 2009. gadā FIDE pārtrauca atzīt šo komisiju par savu sastāvdaļu.[1] Tajā pašā gadā tika izveidotā pagaidu organizācija "Starptautiskā Šaha kompozīcijas savienība" (angļu: International Chess Composition Union, ICCU)),[2][3] kas 2010. gadā tika pārveidota par Pasaules šaha kompozīcijas federāciju. (angļu: World Federation for Chess Composition, WFCC)[4] ar oficiālu adresi Šveices galvaspilsētā Bernē.

PCCC un WFCC prezidenti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2009. gada WFCC ir pārstāvētas 41 valstis:[8]

WFCC organizētie turnīri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šaha kompozīciju sastādīšanā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šaha kompozīciju risināšanā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

WFCC piešķir šādus titulus:

  • Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 313. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]