1912. gada Vasaras Olimpiskās spēles bija piektās Vasaras Olimpiskās spēles. Tās no 1912. gada 5. maija līdz 22. jūlijam notika Zviedrijas pilsētā Stokholmā. Oficiāli spēles atklāja Zviedrijas karalis Gustavs V. Šīs bija pirmās Olimpiskās spēles, kurās piedalās visu piecu apdzīvoto kontinentu pārstāvji, tā simbolizējot kontinentu vienotību. Tāpat kā pirmajās Olimpiskajās spēlēs 1896. gadā Atēnās, visas vieglatlētikas disciplīnas norisinājās viena mēneša ietvaros, lai arī atklāšanas ceremonija notika daudz agrāk. Šīs bija pēdējās Olimpiskās spēles, kad disciplīnu uzvarētājiem tika dotas medaļas no īsta zelta, jo vēlāk (arī pašlaik) tās uzvarētājiem pasniedz apzeltītas sudraba medaļas.
Stokholmas Olimpiskajās spēlēs piedalījās 28 valstis, kuras pārstāvēja 2407 sportisti. Kopumā tika sadalīti 102 medaļu komplekti 14 sporta veidos. Pirmoreiz Olimpiskajās spēlēs startēja Latvijas sportisti (šoreiz Krievijas impērijas sastāvā), Haralds Blaus izcīnīja bronzas medaļu māla baložu šaušanā.
- Stokholmā pirmo reizi izmantoja elektrisko hronometru.
- no 1912.g. peldēšanas sacensībās piedalījās arī sievietes.
- 1912.g. pēdējo reizi notika sacensības abrocīgā diska un šķēpa mešānā, kā arī lodes grūšanā.
- Bokss Stokholmā tika svītrots no spēļu prgrammas, jo skatītāju interese bija ļoti zema.
Stokholma, Zviedrija
Zelts
Sudrabs
Bronza
ASV
Apvienotā Karaliste
Somija
Francija
Vācija
Dienvidāfrika
Norvēģija
Kanāda
Ungārija
