Šķēpa mešana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šķēpa mešana

Šķēpa mešana ir vieglatlētikas mešanas disciplīna, kurā dalībniekiem pēc iespējas tālāk jāaizmet aptuveni 2,5 metrus garš šķēps. Šķēpa mešana ir viena no vīriešu desmitcīņas un sieviešu septiņcīņas disciplīnām.

Pasaules rekords šķēpa mešanā vīriešiem ir 98,48 m un pieder Janam Železnijam no Čehijas, uzstādīts 1996. gada 25. maijā Jēnā. Pasaules rekords šķēpa mešanā sievietēm ir 72,28 m un arī pieder Čehijas sportistei Barborai Špotākovai, uzstādīts Štutgartē 2008. gada 13. septembrī.

Latvijas rekords šķēpa mešanā vīriešiem ir 90,73 m, un to 2007. gada 22. jūlijā Tallinā uzstādīja Vadims Vasiļevskis. Ar šo rezultātu viņš ir visu laiku labāko šķēpmetēju desmitniekā pasaulē. Latvijas rekords šķēpa mešanā sievietēm ir 66,15 m, un tas pieder Madarai Palameikai, uzstādīts Jelgavā 2014. gada 26. jūnijā.

Kopš 2011. gada 20. marta pasaules junioru rekords vīriešiem pieder Latvijas sportistam Zigismundam Sirmajam, un tas ir 84,69 m.[1] Sacensībās Sofijā 2011. gada martā viņš laboja titulētā Norvēģijas sportista Andreasa Tūrkildsena 2001. gadā uzstādīto rekordu par 60 cm, sev piederošo pasaules rekordu uzlaboja vēlāk jūnijā līdz 84,69 m.

Noteikumi un sacensības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķēpa izmēru, formu, minimālo svaru un gravitācijas centru nosaka IAAF noteikumi. Starptautiskās sacensībās vīrieši met šķēpu, kura garums ir starp 2,6 un 2,7 metriem un svars vismaz 800 grami. Sievietēm šķēpa garums ir starp 2,2 un 2,3 metriem un svars vismaz 600 grami. Šķēpam ir jābūt satvēriena joslai vismaz 150 milimetru platumā, kura veidota no auklas un tai jāatrodas šķēpa gravitācijas centrā (0,9 līdz 1,06 metri vai 0,8 līdz 0,92 metri no šķēpa smailes attiecīgi vīriešu un sieviešu šķēpiem).

Atšķirībā no citām mešanas disciplīnām (lodes grūšana, diska mešana un vesera mešana), šķēpa mešanas tehniku nosaka IAAF noteikumi un nestandarta tehnika nav pieļaujama. Šķēpu ir jātur tā satvēriena joslā un tas jāmet pāri sportista plecam vai augšējai rokai. Papildus tam, sportistam ir aizliegts pilnībā apgriezties ap savu asi tā, ka viņa mugura atrodas pret metiena virzienu. Praksē tas neļauj sportistiem mēģināt iegriezties un mest šķēpu sāniski, līdzīgi metot disku. Sportisti nav ierobežoti ar apli, bet var izmantot 4 metrus platu un vismaz 30 metrus garu skrejceļu, kas noslēdzas pie mešanas sektora izliektas arkas formā, no kuras notiek metiena mērīšana. Ieskrējiena celiņš parasti tiek izmantots, lai iegūtu papildus inerci. Tāpat kā citos mešanas veidos, dalībnieks nedrīkst atstāt mešanas zonu (skrejceļu) pirms šķēps ir piezemējies. Nepieciešamība apstāties pirms mešanas arkas ierobežo to, cik tuvu sportists var pienākt līnijai pirms metiena, kā arī izmešanas brīdī sasniegto maksimālo ātrumu.

Šķēps tiek mests virzienā pret mešanas sektoru, kas paplašinās 29 grādu leņķī no skrejceļa gala. Metiens tiek ieskaitīts tikai tad, ja šķēpa uzgalis piezemējas sektorā un smaile pieskaras zemei pirms citas šķēpa daļas. Metiena attālums tiek mērīts no metiena arkas līdz punktam, kurā piezemējās šķēpa smaile, noapaļojot līdz tuvākajam centimetram.

Sacensību noteikumi ir līdzīgi citiem mešanas disciplīnu veidiem: kārta sastāv no viena mēģinājuma katram dalībniekam un dalībnieki parasti sacenšas no trīs līdz sešām kārtām. Dalībnieks ar tālāko ieskaitīto metienu no visām kārtām tiek pasludināts par uzvarētāju. Neizšķirta gadījumā tiek salīdzināti dalībnieku otrie labākie rezultāti. Sacensības, kurās piedalās liels sportistu skaits, reizēm izmanto priekšsacīkšu principu: visi dalībnieki piedalās pirmajās trīs kārtās, bet tikai dalībnieki, kuri pēc trīs kārtām ir pirmajās astoņās vietās vai ir sasnieguši kādu minimālo attālumu, var mēģināt uzlabot savu rezultātu papildus kārtās (parasti trīs).

Izmaiņas šķēpa konstrukcijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1986. gada 1. aprīlī IAAF tehniskā komisija veica izmaiņas 800 gramu smagā vīriešu sacensību šķēpa konstrukcijā. Izmaiņas tika veiktas, jo arvien biežāk sacensībās mestie šķēpi piezemējās horizontāli un radās diskusijas un protesti par tiesnešu lēmumiem šādus metienus ieskaitīt vai nē. Šķēpā tika veiktas izmaiņas, lai tā smaguma centrs tiktu pārvietots 4 centimetrus uz priekšu no spiediena centra (punkts kurā darbojas aerodinamiskais cēlējspēks un vilcējspēks), tā, lai metiena trajektorijai piemistu progresējoša lejupejoša līkne. Tas šķēpa galam liek ātrāk piezemēties, samazinot lidojuma distanci par aptuveni 10%, bet šķēps daudz biežāk ieduras zemē. 1999. gadā līdzīgas izmaiņas tika veiktas 600 gramu smagajā sieviešu sacensību šķēpā.

1991. gadā tika aizliegtas ražotāju veiktās izmaiņas, lai atgūtu daļu no zaudētās distances. Ražotāji mēģināja palielināt šķēpa astes berzi, izmantojot caurumus, dobumus un raupju krāsojumu. Šādi sasniegtie rezultāti tika svītroti no rekordu grāmatām.

Desmit tālākie metieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīrieši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieta Rezultāts Sportists Vieta Datums
1. 98,48 Flag of the Czech Republic.svg Jans Železnijs (Čehija) Jēna 1996. gada 25. maijs
2. 93,09 Flag of Finland.svg Aki Parviainens (Somija) Kuortane 1999. gada 26. jūnijs
3. 92,61 Flag of Russia.svg Sergejs Makarovs (Krievija) Šefīlda 2002. gada 30. jūnijs
4. 92,60 Flag of Germany.svg Raimonds Hehts (Vācija) Oslo 1995. gada 21. jūlijs
5. 91,69 Flag of Greece.svg Konstadinošs Gatsioudis (Grieķija) Kuortane 2000. gada 24. jūnijs
6. 91,59 Flag of Norway.svg Andrēass Tūrkildsens (Norvēģija) Oslo 2006. gada 2. jūnijs
7. 91,53 Flag of Finland.svg Tero Pitkemeki (Somija) Kuortane 2005. gada 26. jūnijs
8. 91,46 Flag of the United Kingdom.svg Stīvs Beklijs (Lielbritānija) Oklenda 1992. gada 21. jūnijs
9. 91,29 Flag of the United States.svg Bro Grīrs (ASV) Indianapolisa 2007. gada 21. jūnijs
10. 90,73 Flag of Latvia.svg Vadims Vasiļevskis (Latvija) Tallina 2007. gada 22. jūlijs
Atsauce: [2]

Sievietes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieta Rezultāts Sportiste Vieta Datums
1. 72,28 Flag of the Czech Republic.svg Barbora Špotākova (Čehija) Štutgarte 2008. gada 13. septembris
2. 71,99 Flag of Russia.svg Marija Abakumova (Krievija) Tegu 2011. gada 2. septembris
3. 71,70 Flag of Cuba.svg Osleidisa Menendesa (Kuba) Helsinki 2005. gada 14. augusts
4. 70,70 Flag of Germany.svg Kristīna Obergfella (Vācija) Minhene 2007. gada 23. jūnijs
5. 69,48 Flag of Norway.svg Trīne Hatestata (Norvēģija) Oslo 2000. gada 28. jūlijs
6. 69,35 Flag of South Africa.svg Sunete Viljoena (Dienvidāfrika) Ņujorka 2012. gada 9. jūnijs
7. 68,34 Flag of Germany.svg Štefi Neriusa (Vācija) Elstāle 2008. gada 31. augusts
8. 67,67 Flag of Cuba.svg Sonija Biseta (Kuba) Salamanka 2005. gada 6. jūlijs
9. 67,51 Flag of Greece.svg Mirela Manjani (Grieķija) Sidneja 2000. gada 30. septembris
10. 67,20 Flag of Russia.svg Tatjana Šikolenko (Krievija) Monako 2000. gada 18. augusts
Atsauce: [3]

Sezonu labākie rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīrieši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Rezultāts Sportists Vieta
1971 90,68 Valsts karogs: Padomju Savienība Jānis Lūsis (PSRS) Helsinki
1972 93,80 Valsts karogs: Padomju Savienība Jānis Lūsis (PSRS) Stokholma
1973 94,08 Valsts karogs: Rietumvācija Klauss Volfermans (Rietumvācija) Leverkūzena
1974 89,58 Valsts karogs: Somija Hannu Sītonens (Somija) Roma
1975 91,38 Valsts karogs: Ungārija Miklošs Nēmets (Ungārija) Budapešta
1976 94,58 Valsts karogs: Ungārija Miklošs Nēmets (Ungārija) Monreāla
1977 94,10 Valsts karogs: Ungārija Miklošs Nēmets (Ungārija) Stokholma
1978 94,22 Valsts karogs: Rietumvācija Mihaels Vesings (Rietumvācija) Oslo
1979 93,84 Valsts karogs: Somija Penti Sisensāri (Somija) Oklenda
1980 96,72 Valsts karogs: Ungārija Ferencs Paragi (Ungārija) Tata
1981 92,48 Valsts karogs: Vācijas Demokrātiskā Republika Detlefs Mihels (Austrumvācija) Berlīne
1982 95,80 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Bobs Rogijs (ASV) Štutgarte
1983 99,72 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Toms Petranofs (ASV) Vestvuda
1984 104,80 Valsts karogs: Vācijas Demokrātiskā Republika Ūve Hons (Austrumvācija) Berlīne
1985 96,96 Valsts karogs: Vācijas Demokrātiskā Republika Ūve Hons (Austrumvācija) Kanbera
Ar jaunā tipa šķēpu (kopš 1986. gada)
Gads Rezultāts Sportists Vieta
1986 85,74 Valsts karogs: Rietumvācija Klauss Tafelmeijers (Rietumvācija) Koma
1987 87,66 Valsts karogs: Čehoslovākija Jans Železnijs (Čehoslovākija) Nitra
1988 86,88 Valsts karogs: Čehoslovākija Jans Železnijs (Čehoslovākija) Leverkūzena
1989 87,60 Valsts karogs: Japāna Kadzuhiro Midzoguči (Japāna) Sanhosē
1990 89,58 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Stīvs Beklijs (Lielbritānija) Stokholma
1991 89,16 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Toms Petranofs (ASV) Počestroma
1992 91,46 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Stīvs Beklijs (Lielbritānija) Oklande
1993 95,66 Valsts karogs: Čehija Jans Železnijs (Čehija) Šēfilda
1994 91,82 Valsts karogs: Čehija Jans Železnijs (Čehija) Šēfilda
1995 92,60 Valsts karogs: Vācija Raimonds Hekts (Vācija) Oslo
1996 98,48 (WR) Valsts karogs: Čehija Jans Železnijs (Čehija) Jēna
1997 94,02 Valsts karogs: Čehija Jans Železnijs (Čehija) Štellenbosa
1998 90,88 Valsts karogs: Somija Aki Parviainens (Somija) Tartu
1999 93,09 Valsts karogs: Somija Aki Parviainens (Somija) Kuortane
2000 91,69 Valsts karogs: Grieķija Konstadinoss Gaciudis (Grieķija) Kuortane
2001 92,80 Valsts karogs: Čehija Jans Železnijs (Čehija) Edmontona
2002 92,61 Valsts karogs: Krievija Sergejs Makarovs (Krievija) Šēfilda
2003 90,11 Valsts karogs: Krievija Sergejs Makarovs (Krievija) Desava
2004 87,73 Valsts karogs: Krievija Aleksandrs Ivanovs (Krievija) Ostrava
2005 91,53 Valsts karogs: Somija Tero Pitkemeki (Somija) Kuortane
2006 91,59 Valsts karogs: Norvēģija Andrēass Tūrkildsens (Norvēģija) Oslo
2007 91,29 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Bro Grīrs (ASV) Indianpolisa
2008 90,57 (OR) Valsts karogs: Norvēģija Andrēass Tūrkildsens (Norvēģija) Pekina
2009 91,28 Valsts karogs: Norvēģija Andrēass Tūrkildsens (Norvēģija) Cīrihe
2010 90,37 Valsts karogs: Norvēģija Andrēass Tūrkildsens (Norvēģija) Flore
2011 90,61 Valsts karogs: Norvēģija Andrēass Tūrkildsens (Norvēģija) Birkjelo

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kārlis Evertovskis (2011. gada 22. jūnijā). Sirmajam jauns pasaules junioru rekords - 84.69, Vasiļevskim - 87 metri. sportacentrs.com. Atjaunināts: 2011. gada 25. jūnijā. (latviski)
  2. Javelin Throw — men — All time best. IAAF. Atjaunināts: 2013. gada 12. aprīlī.
  3. Javelin Throw — women — All time best. IAAF. Atjaunināts: 2013. gada 12. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]