Šķēpa mešana
Šķēpa mešana ir vieglatlētikas mešans disciplīna, kurā dalībniekiem pēc iespējas tālāk jāaizmet aptuveni 2,5 metrus garš šķēps. Šķēpa mešana ir viena no vīriešu desmitcīņas un sieviešu septiņcīņas disciplīnām.
Pasaules rekords šķēpa mešanā vīriešiem ir 98,48 m un pieder Janam Železnijam no Čehijas, uzstādīts 1996. gada 25. maijā Jēnā. Pasaules rekords šķēpa mešanā sievietēm ir 72,28 m un arī pieder Čehijas sportistei Barborai Špotākovai, uzstādīts Štutgartē 2008. gada 13. septembrī.
Latvijas rekords šķēpa mešanā vīriešiem ir 90,73 m un to 2007. gada 22. jūlijā Tallinā uzstādīja Vadims Vasiļevskis. Ar šo rezultātu viņš ir visu laiku labāko šķēpmetēju desmitniekā pasaulē. Latvijas rekords šķēpa mešanā sievietēm ir 64,51 un tas pieder Madarai Palameikai, uzstādīts Kauņā, 2009. gada 19. jūlijā.
Kopš 2011. gada 20. marta pasaules junioru rekords vīriešiem pieder Latvijas sportistam Zigismundam Sirmajam un tas ir 84,69 m.[1] Sacensībās Sofijā 2011. gada martā viņš laboja titulētā Norvēģijas sportista Andreasa Torkildsena 2001. gadā uzstādīto rekordu par 60 cm, sev piederošo pasaules rekordu uzlaboja vēlāk jūnijā līdz 84,69 m.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Noteikumi un sacensības
Šķēpa izmēru, formu, minimālo svaru un gravitācijas centru nosaka IAAF noteikumi. Starptautiskās sacensībās vīrieši met šķēpu, kura garums ir starp 2,6 un 2,7 metriem un svars vismaz 800 grami. Sievietēm šķēpa garums ir starp 2,2 un 2,3 metriem un svars vismaz 600 grami. Šķēpam ir jābūt satvēriena joslai vismaz 150 milimetru platumā, kura veidota no auklas un tai jāatrodas šķēpa gravitācijas centrā (0,9 līdz 1,06 metri vai 0,8 līdz 0,92 metri no šķēpa smailes attiecīgi vīriešu un sieviešu šķēpiem).
Atšķirībā no citām mešanas disciplīnām (lodes grūšana, diska mešana un vesera mešana), šķēpa mešanas tehniku nosaka IAAF noteikumi un nestandarta tehnika nav pieļaujama. Šķēpu ir jātur tā satvēriena joslā un tas jāmet pāri sportista plecam vai augšējai rokai. Papildus tam, sportistam ir aizliegts pilnība apgriezties ap savu asi tā, ka viņa mugura atrodas pret metiena virzienu. Praksē tas neļauj sportistiem mēģināt iegriezties un mest šķēpu sāniski, līdzīgi metot disku. Sportisti nav ierobežoti ar apli, bet var izmantot 4 metrus platu un vismaz 30 metrus garu skrejceļu, kas noslēdzas pie mešanas sektora izliektas arkas formā, no kuras notiek metiena mērīšana. Ieskrējiena celiņš parasti tiek izmantots, lai iegūtu papildus inerci. Tāpat kā citos mešanas veidos, dalībnieks nedrīkst atstāt mešanas zonu (skrejceļu) pirms šķēps ir piezemējies. Nepieciešamība apstāties pirms mešanas arkas ierobežo to, cik tuvu sportists var pienākt līnijai pirms metiena, kā arī izmešanas brīdī sasniegto maksimālo ātrumu.
Šķēps tiek mests virzienā pret mešanas sektoru, kas paplašinās 29 grādu leņķī no skrejceļa gala. Metiens tiek ieskaitīts tikai tad, ja šķēpa uzgalis piezemējas sektorā un smaile pieskaras zemei pirms citas šķēpa daļas. Metiena attālums tiek mērīts no metiena arkas līdz punktam, kurā piezemējās šķēpa smaile, noapaļojot līdz tuvākajam centimetram.
Sacensību noteikumi ir līdzīgi citiem mešanas disciplīnu veidiem: kārta sastāv no viena mēģinājuma katram dalībniekam un dalībnieki parasti sacenšas no trīs līdz sešām kārtām. Dalībnieks ar tālāko ieskaitīto metienu no visām kārtām tiek pasludināts par uzvarētāju. Neizšķirta gadījumā tiek salīdzināti dalībnieku otrie labākie rezultāti. Sacensības, kurās piedalās liels sportistu skaits, reizēm izmanto priekšsacīkšu principu: visi dalībnieki piedalās pirmajās trīs kārtās, bet tikai dalībnieki, kuri pēc trīs kārtām ir pirmajās astoņās vietās vai ir sasnieguši kādu minimālo attālumu, var mēģināt uzlabot savu rezultātu papildus kārtās (parasti trīs).
[izmainīt šo sadaļu] Izmaiņas šķēpa konstrukcijā
1986. gada 1. aprīlī IAAF tehniskā komisija veica izmaiņas 800 gramu smagā vīriešu sacensību šķēpa konstrukcijā. Izmaiņas tika veiktas, jo arvien biežāk sacensībās mestie šķēpi piezemējās horizontāli un radās diskusijas un protesti par tiesnešu lēmumiem šādus metienus ieskaitīt vai nē. Šķēpā tika veiktas izmaiņas, lai tā smaguma centrs tiktu pārvietos 4 centimetrus uz priekšu no spiediena centra (punkts kurā darbojas aerodinamiskais cēlējspēks un vilcējspēks), tā, lai metiena trajektorijai piemistu progresējoša lejupejoša līkne. Tas šķēpa galam liek ātrāk piezemēties, samazinot lidojuma distanci par aptuveni 10%, bet šķēps daudz biežāk ieduras zemē. 1999. gadā līdzīgas izmaiņas tika veiktas 600 gramu smagajā sieviešu sacensību šķēpā.
1991. gadā tika aizliegtas ražotāju veiktās izmaiņas, lai atgūtu daļu no zaudētās distances. Ražotāji mēģināja palielināt šķēpa astes berzi, izmantojot caurumus, dobumus un raupju krāsojumu. Šādi sasniegtie rezultāti tika svītroti no rekordu grāmatām.
[izmainīt šo sadaļu] Desmit tālākie metieni
[izmainīt šo sadaļu] Vīriešiem
| Vieta | Rezultāts | Sportists | Vieta | Datums |
|---|---|---|---|---|
| 1. | 98,48 |  Jans Železnijs (CZE) |
Jēna | 1996. gada 25. maijs |
| 2. | 93,09 |  Aki Parviainens (FIN) |
Kuortane | 1999. gada 26. jūnijs |
| 3. | 92,61 |  Sergejs Makarovs (RUS) |
Šefīlda | 2002. gada 30. jūnijs |
| 4. | 92,60 |  Raimonds Hekts (GER) |
Oslo | 1995. gada 21. jūlijs |
| 5. | 91,69 |  Konstadinošs Gatsioudis (GRE) |
Kuortane | 2000. gada 24. jūnijs |
| 6. | 91,59 |  Andreass Torkildsens (NOR) |
Oslo | 2006. gada 2. jūnijs |
| 7. | 91,53 | Tero Pitkamaki (FIN) |
Kuortane | 2005. gada 26. jūnijs |
| 8. | 91,46 |  Stīvs Beklijs (GBR) |
Oklenda | 1992. gada 21. jūnijs |
| 9. | 91,29 |  Bro Grīrs (ASV) |
Indianapolisa | 2007. gada 21. jūnijs |
| 10. | 90,73 |  Vadims Vasiļevskis (LAT) |
Tallina | 2007. gada 22. jūlijs |
[izmainīt šo sadaļu] Sievietēm
| Vieta | Rezultāts | Sportists | Vieta | Datums |
|---|---|---|---|---|
| 1. | 72,28 | Barbora Špotākova (CZE) |
Štutgarte | 2008. gada 13. septembris |
| 2. | 71,70 |  Osleidisa Menendesa (CUB) |
Helsinki | 2005. gada 14. augusts |
| 3. | 70,78 | Marija Abakumova (RUS) |
Pekina | 2008. gada 21. augusts |
| 4. | 70,70 | Kristīne Obergfole (GER) |
Minhene | 2007. gada 23. jūnijs |
| 5. | 69,48 | Trīne Hattestada (NOR) |
Oslo | 2000. gada 28. jūlijs |
| 6. | 68,34 | Štefi Neriusa (GER) |
Elstāle | 2008. gada 31. augusts |
| 7. | 67,67 | Soņja Biseta (CUB) |
Salamanka | 2005. gada 6. jūlijs |
| 8. | 67,51 | Mirela Manjani (GRE) |
Sidneja | 2000. gada 30. septembris |
| 9. | 67,20 | Tatjana Šikolenko (RUS) |
Monako | 2000. gada 18. augusts |
| 10. | 66,91 | Taņja Damaske (GER) |
Erfurte | 1999. gada 4. jūlijs |
[izmainīt šo sadaļu] Sezonu labākie rezultāti
[izmainīt šo sadaļu] Vīrieši
| Gads | Rezultāts | Sportists | Vieta |
|---|---|---|---|
| 1971 | 90,68 |  Jānis Lūsis (PSRS) |
Helsinki |
| 1972 | 93,80 | Jānis Lūsis (PSRS) |
Stokholma |
| 1973 | 94,08 | Klauss Volfermans (Rietumvācija) |
Leverkūzena |
| 1974 | 89,58 | Hannu Sītonens (Somija) |
Roma |
| 1975 | 91,38 |  Miklošs Nēmets (Ungārija) |
Budapešta |
| 1976 | 94,58 | Miklošs Nēmets (Ungārija) |
Monreāla |
| 1977 | 94,10 | Miklošs Nēmets (Ungārija) |
Stokholma |
| 1978 | 94,22 | Mihaels Vesings (Rietumvācija) |
Oslo |
| 1979 | 93,84 | Penti Sisensāri (Somija) |
Oklenda |
| 1980 | 96,72 | Ferencs Paragi (Ungārija) |
Tata |
| 1981 | 92,48 |  Detlefs Mihels (Austrumvācija) |
Berlīne |
| 1982 | 95,80 | Bobs Rogijs (ASV) |
Štutgarte |
| 1983 | 99,72 | Toms Petranofs (ASV) |
Vestvuda |
| 1984 | 104,80 | Ūve Hons (Austrumvācija) |
Berlīne |
| 1985 | 96,96 | Ūve Hons (Austrumvācija) |
Kanbera |
- Ar jaunā tipa šķēpu (kopš 1986. gada)
[izmainīt šo sadaļu] Latvijas visu laiku labākie šķēpmetēji
[izmainīt šo sadaļu] Vīrieši (ar pašreizējo 1986. gada modeli)
| Vieta | Rezultāts | Sportists | Vieta | Datums |
|---|---|---|---|---|
| 1. | 90,73 | Vadims Vasiļevskis |  Tallina, Igaunija |
22.07.2007. |
| 2. | 86,64 | Ainārs Kovals |  Pekina, Ķīna (OS) |
23.08.2008. |
| 3. | 86,47 | Ēriks Rags | Londona, Lielbritānija |
22.07.2001. |
| 4. | 84,47 | Zigismunds Sirmais |  Sofija, Bulgārija |
20.03.2011. |
| 5. | 84,19 | Voldemārs Lūsis | Rīga, Latvija |
12.06.2003. |
| 6. | 81,92 | Normunds Pildavs | Rīga, Latvijas PSR, PSRS |
03.09.1988. |
| 7. | 81,80 | Andis Anškins | Rīga, Latvija |
27.05.2005. |
| 8. | 81,78 | Mārcis Štrobinders | Rīga, Latvija |
21.07.1993. |
| 9. | 81,72 | Dainis Kūla | Ventspils, Latvija |
23.09.1990. |
| 10. | 81,64 | Kārlis Alainis | Ventspils, Latvija |
07.06.2009. |
| 11. | 80,87 | Jānis Liepa | Ventspils, Latvija |
30.05.2004. |
[izmainīt šo sadaļu] Sievietes (ar pašreizējo 1999. gada modeli)
| Vieta | Rezultāts | Sportists | Vieta | Datums |
|---|---|---|---|---|
| 1. | 64.51 | Madara Palameika | Kauņa | 2009-07-19 |
| 2. | 60.13 | Sinta Ozoliņa | Pekina | 2008-08-19 |
| 3. | 59.97 | Inga Kožarenoka | Murjāņi | 2005-06-15 |
| 4. | 59.69 | Linda Brīvule | Rīga | 2007-05-12 |
| 5. | 58.74 | Ilze Gribule | Rīga | 2005-05-14 |
| 6. | 55.10 | Ieva Skrastiņa | Valmiera | 2000-07-14 |
| 7. | 54.58 | Kristīne Buša | Kauņa | 2009-07-18 |
| 8. | 52.65 | Iluta Veidemane | Ventspils | 2009-06-07 |
| 9. | 51.70 | Madara Dzalbe | Valmiera | 2005-05-21 |
| 10. | 50.36 | Līna Mūze | Bresanone | 2009-07-11 |
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Kārlis Evertovskis (2011. gada 22. jūnijā). Sirmajam jauns pasaules junioru rekords - 84.69, Vasiļevskim - 87 metri. sportacentrs.com. Atjaunināts: 2011. gada 25. jūnijā. (latviski)
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- IAAF paziņojums par konstrukcijas izmaiņu iemesliem
- Pasaules rekordi vīriešiem
- Pasaules rekordi sievietēm
- Masters Pasaules rangs
- IAAF sacensību noteikumi
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
