Pāriet uz saturu

Baldones draudzes novads

Vikipēdijas lapa

Baldones draudzes novads 1859. gada kartē.

Baldones draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854).

Baldones draudzes novads jeb Baldones ķiršpēle^[1] (vācu: Kirchspiel Baldohn) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Tagad bijušā Baldones draudzes novada teritorija ietilpst Ķekavas novadā.

Mācītājmuižas (pastorāti) Baldones draudzes novadā (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baldones luterāņu draudzes baznīca un mācītājmuiža ar filiāli Tomē (Thomsdorf).

Baldones baznīca (2011)
Tomes baznīca (pēc 1916)

Muižas Baldones draudzes novadā (1841)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauce:^[1]

Kroņa muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baldones muiža (Baldohn) ar Lafontaine un Charlottenhof pusmuižu,

Tomes muiža (Thomsdorf) ar Annenhof pusmuižu,

Bramberģes muiža (Brambergshof).

Privātās muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līves muiža (Dünhof) ar Birtensee pusmuižu,

Mercendarbes muiža (Merzendorf),

Kalna muiža (Berghof).

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mercendarbes muiža (2000)
Baldones kūrorts 18. gadsimta beigās
Baldones, Iecavas un Vecumnieku draudžu novadi (1798)
Baldones, Iecavas un Vecumnieku draudžu novadi (1770)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2020. gada 20. novembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte — Baldone no [1] (bijušā Baldones draudzes novada muižu nosaukumi latviski)
Latvijas armijas štāba ģeodēzijas topogrāfijas daļas karte — Rīga (bijušā Baldones draudzes novada ziemeļu daļa)

s d l Kurzemes un Zemgales hercogistes administratīvais iedalījums (pēc 1617. gada)

Galvenās hercogu rezidences¹	Sēlpils Jelgavas pils Kuldīgas pils²

Pilsētas	Jelgava (galvaspilsēta) Kuldīga (agrākā galvaspilsēta 1596—1616) Ventspils Bauska Liepāja Jēkabpils Jaunjelgava Grobiņa Sēlpils (1621—1705) Subate (1680—18. gs)

Miesti	Durbe Kandava Sabile Talsi Tukums

Jelgavas virspilskunga iecirknis Bauskas, Dobeles pilskunga iecirkņi	Jelgavas draudzes novads Bauskas draudzes novads Vecumnieku draudzes novads Iecavas draudzes novads Baldones draudzes novads Sodu draudzes novads Meža draudzes novads Dobeles draudzes novads Jaunpils draudzes novads

Kuldīgas virspilskunga iecirknis Grobiņas, Ventspils pilskunga iecirkņi	Kuldīgas draudzes novads Ventspils draudzes novads Alsungas draudzes novads Grobiņas draudzes novads Durbes draudzes novads Gramzdas draudzes novads Saldus draudzes novads Ezeres draudzes novads

Tukuma virspilskunga iecirknis Talsu pilskunga iecirknis	Tukuma draudzes novads Kandavas draudzes novads Sabiles draudzes novads Vānes draudzes novads Talsu draudzes novads Auces draudzes novads

Sēlpils virspilskunga iecirknis	Sēlpils draudzes novads Aizkraukles draudzes novads Neretas draudzes novads Daugavpils draudzes novads Aizlauces draudzes novads

Piezīmes	¹sākotnēji hercogs Gothards kā Livonijas vietvaldis un gubernators rezidēja Rīgas pilī (1562—1566), savā testamentā viņš 1587. gadā norādīja, ka hercogu rezidences būs Sēlpils un Kuldīga, vēlāk Jelgava ² Kurzemes hercoga Vilhelma rezidence (1596—1616)

Kurzemes guberņas administratīvais iedalījums (1819-1864)

Galvaspilsēta

Pilsētas

Miesti⁴

Jelgavas virspilskunga iecirknis

Bauskas pilskunga iecirknis	Bauskas draudzes novads Iecavas draudzes novads Vecumnieku draudzes novads Baldones draudzes novads

Dobeles pilskunga iecirknis	Dobeles draudzes novads Jelgavas draudzes novads Sesavas draudzes novads Mežmuižas draudzes novads

Kuldīgas virspilskunga iecirknis

Kuldīgas pilskunga iecirknis	Kuldīgas draudzes novads Saldus draudzes novads

Ventspils pilskunga iecirknis	Ventspils draudzes novads Piltenes draudzes novads Dundagas draudzes novads

Tukuma virspilskunga iecirknis

Tukuma pilskunga iecirknis	Tukuma draudzes novads Jaunpils draudzes novads Auces draudzes novads

Talsu pilskunga iecirknis	Talsu draudzes novads Kandavas draudzes novads Sabiles draudzes novads Ārlavas draudzes novads

Sēlpils virspilskunga iecirknis

Jaunjelgavas pilskunga iecirknis	Sēlpils draudzes novads Neretas draudzes novads Aizkraukles draudzes novads

Ilūkstes pilskunga iecirknis	Daugavpils draudzes novads Aizlauces draudzes novads

Aizputes virspilskunga iecirknis

Aizputes pilskunga iecirknis	Aizputes draudzes novads Alsungas draudzes novads Piltenes-Aizputes draudzes novads Sakas draudzes novads Valtaiķu draudzes novads Embūtes draudzes novads Gramzdas draudzes novads

Grobiņas pilskunga iecirknis	Grobiņas draudzes novads Durbes draudzes novads

¹Palangas apvidu Kurzemes guberņai pievienoja 1819. gadā; ²Durbe pilsētas tiesības ieguva 1893. gadā; ³Grīva pilsētas tiesības ieguva 1912. gadā; ⁴visiem minētajiem miestiem pilsētu tiesības piešķīra 1917. gadā.

s d l Bauskas apriņķa draudžu novadi (1819–1866)

Baldones draudzes novads Bauskas draudzes novads Iecavas draudzes novads Vecumnieku draudzes novads

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Baldones_draudzes_novads&oldid=3563214"