Aizpute

Aizpute
	Bijusī Aizputes pilsētas domes ēka, tagadējā mākslas skola.
Karogs	Ģerbonis
	; Aizpute
Koordinātas: 56°43′18″N 21°36′01″E / 56.72167, 21.60028 Koordinātas: 56°43′18″N 21°36′01″E / 56.72167, 21.60028
Novads	Aizputes novads
Platība	6,88 km²
Iedzīvotāji (2010)	4983
Blīvums	724.3 iedz./km²
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Hasenpoth
Pilsētas tiesības	no 1378. gada
Pasta indekss	LV-3456
Mājaslapa	www.aizpute.lv

Aizpute ir sena pilsēta Latvijā, Aizputes novada administratīvais centrs. Atrodas paugurainās Rietumkurzemes augstienes rietumu malā, Tebras krastos, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Liepājas. Aizputē dzīvo nedaudz mazāk par 5000 iedzīvotājiem (2012). Ievērojama ar to, ka tā ir bijusi Kurzemes bīskapijas domkapitula mītnes vieta, autonomā Piltenes apgabala galvaspilsēta, apriņķa pilsēta.

Nosaukuma cilme [izmainīt šo sadaļu]

Senākās kuršu vietvārda formas bija Asimputte, Acciputten, Asenputt (kuršu valodā Āspute - "vieta aiz kāpas"), kas vāciskotajā variantā kļuvis par Hasenpoth.

Ģerbonis [izmainīt šo sadaļu]

Senākais Aizputes ģerbonis nāk no 14. gadsimta zīmoga, kurā attēlots garīdznieks (iespējams mūks) ar biķeri rokā. Aizputes ģerbonī 1845. gadā redzams tas pats vīrs ar biķeri rokā uz rūtaina fona. No iepriekšējiem pavisam atšķirīgs ir 1850. gada ģerbonis. Tajā attēlota mūra siena ar torni un vārtiem, virs kura Cariskās Krievijas karogs, virs vārtiem - Kurzemes guberņas ģerbonis, bet logu ailēs gadu skaitļi - 1378. un 1799. Pašreizējais ģerbonis ir saglabājis līdzību tieši šim variantam.^[2]

Ģerbonis 14. gadsimtā
Ģerbonis 1845. gadā
Ģerbonis 1850. gadā

Vēsture [izmainīt šo sadaļu]

9. gadsimtā tagadējās Aizputes vietā kurši uzcēla Beidas pili, no kuras tika pārvaldīts Aizputes pilsnovads.
13. gadsimtā Aizpute atradās kuršu zemes Bandavas sastāvā, kuru pakļāva Livonijas ordenis un jau 1248. (vai 1249.) gadā ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens lika celt Aizputes mūra pili. Tāpēc par Aizputes pilsētas dibināšanas gadu pieņemts uzskatīt 1249. gadu. 1253. gadā, pēc Kurzemes sadalīšanas, Aizpute (Hasenpotten) nonāca Kurzemes bīskapijas sastāvā. Pilsētas tiesības Aizputei piešķīra Kurzemes bīskaps Otto 1378. gada 17. martā.

16. gadsimta 2. pusē sākās Aizputes uzplaukums, jo Sakas upes grīvā tika izveidota tirdzniecības osta, no kurienes preces līdz Aizputei tika piegādātas pa Tebru. Pēc Poļu-zviedru kara Sakas osta tika slēgta, un tas iedragāja pilsētas saimniecības pamatus.

1795. gadā Aizpute kopā ar Piltenes apgabalu tika pievienota Krievijai. Aizputē, kā Piltenes apgabala galvaspilsētā atradās augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa.

1905. gada revolūcijas laikā Aizputē notika kauja, kurā tika sakauts cara karaspēks (skat. Aizputes karš).

Skats uz Pasta ielu Aizputē (1910. gada pastkarte).

Padomju laikā Aizpute zaudēja savu agrāko administratīvo nozīmi, no apriņķa centra (1819 - 1949) uz neilgu brīdi kļūstot par Aizputes rajona centru (1950 - 1962), bet tad par vienkāršu mazpilsētu Liepājas rajonā.

Iedzīvotāji [izmainīt šo sadaļu]

gads	1797	1863	1881	1897	1920	1925	1930	1935	1941	1959	1970	1979	2000	2011
Iedzīvotāju skaits	1015	3090	3690	3340	2680	3346	3435	3418	2706	4441	5551	5979	5799	4550

Apskates objekti [izmainīt šo sadaļu]

Livonijas ordeņa pilsdrupas [izmainīt šo sadaļu]

Livonijas ordeņa pils būvniecību 1249. gadā uzsāka ordeņmestrs Dītrihs fon Groningens. Pils vairākkārt paplašināta. Līdz pat 20.gs. 70. gadu vidum tā bija apdzīvota. Kopš 1998. gada pils ir valsts vēstures piemineklis.

Aizputes Novadpētniecības muzejs un tūrisma informācijas centrs [izmainīt šo sadaļu]

Muzejs Aizputē ar pārtraukumiem pastāv kopš 1935. gada. Šajā laikā tas ir vairākkārt mainījis savu atrašanās vietu. Kopš 1999. gada muzejs atrodas kādreizējā Pilsmuižas kungu mājā, kas celta 18.gs. beigās. Muzejā skatāmas 5 pastāvīgās ekspozīcijas un tā izstāžu zālē regulāri tiek eksponētas mākslas izstādes.

Akmens tilts [izmainīt šo sadaļu]

Aizputes pilsētas senākais tilts ir akmens tilts pār Tebras upi. Tas būvēts 1907. gadā un ir viens no pēdējiem celtiem mūra tiltiem Latvijā. To projektējis inženieris Karro un cēlis uzņēmējs Folksdorfs. Tilta akmens margu centrālajā daļā iekalts Manteifeļu ģerbonis un uzraksts par celšanas gadu.

Ūdensdzirnavas [izmainīt šo sadaļu]

Ūdensdzirnavas celtas 18.gs. beigās 19.gs. sākumā. Pie tām skatāms Tebras upes ūdenskritums.

Muižas alus darītava [izmainīt šo sadaļu]

Muižas alus darītava atrodas turpat līdzās ūdensdzirnavām. Celta 19.gs. beigās, apvienojot divas vecākas Pilsmuižas saimniecības ēkas.

Pils krogs [izmainīt šo sadaļu]

Celts 19.gs. vidū.

Baznīcakalns un baznīca [izmainīt šo sadaļu]

Baznīca celta pēc 1260. gada kuršu sacelšanās apspiešanas vietā, kur pirms tam atradās Aizputes kuršu pils. Baznīca vairākkārt pārbūvēta un pašreizējo izskatu ieguvusi 1860. gadā. Aizputes baznīca ir viena senākajām baznīcām Kurzemē. Kopš 1998. gada baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz 16.gs. tajā sludināja katoļticību. Vēlāk ēka pārgāja evaņģēliski luteriskās draudzes valdījumā. Šodien tā ir Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīca.

Lindenbergas kartonāžas fabrikas ēka [izmainīt šo sadaļu]

Fabrikas ēka celta 20.gs. sākumā. Lūdz Pirmajam pasaules karam fabrikā gatavoja iesaiņojamo materiālu aptieku zālēm, darbojās kartonāžas, dzirnavu, zīmogu, etiķešu, tipogrāfijas, papīra preču, atslēdzniecības, zāģētavas un drēbju krāsotavas ražošanas nozares. Tas bija lielākais pirmskara laika uzņēmums pilsētā. Pēc 1945. gada uz fabrikas bāzes tika izveidots rūpkombināts, vēlāk MFR "Kurzeme" un A/S "Kurzemes atslēga - 1", kas specializējas atslēgu un būvapkalumu ražošanā.

Vecpilsēta [izmainīt šo sadaļu]

Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīcu, Aizputes Romas katoļu baznīcu un Atmodas ielu. Koka apbūve saglabājusies no 19.gs. otrās puses un 20.gs. sākuma pārbūves laika. Vecpilsētas apbūve iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā.

Misiņkalna dabas parks [izmainīt šo sadaļu]

Parks sākts veidot 20.gs. 30. gados. Tas aizņem apm. 28 ha lielu platību. Misiņkalns ir Aizputes pilsētas augstākā vieta - 95,4 m virs jūras līmeņa. Parka stādījumu atjaunošana un sakopšana uzsākta 1992. gadā. Šodien parku caurvij gājēju celiņi, tā teritorijā atrodas mototrase, kurā norisinās Latvijas mēroga sacensības motokrosā.

Represēto piemiņas aleja un piemiņas akmens [izmainīt šo sadaļu]

Tā ir liepu un ozolu aleja, ko 1942. gadā izveidoja to 50 aizputnieku piemiņai, kuri tika deportēti uz Sibīriju. Aleja atjaunota 1989. gadā, kad tur uzstādīja arī piemiņas akmeni.