Aizpute

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aizpute
—  pilsēta  —
Bijusī Aizputes pilsētas domes ēka, tagadējā mākslas skola.
Bijusī Aizputes pilsētas domes ēka, tagadējā mākslas skola.
Flag of Aizpute
Karogs
Aizpute
Ģerbonis
Aizpute
Red pog.png
Aizpute
Koordinātas: 56°43′18″N 21°36′01″E / 56.72167°N 21.60028°E / 56.72167; 21.60028Koordinātas: 56°43′18″N 21°36′01″E / 56.72167°N 21.60028°E / 56.72167; 21.60028
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Aizputes novads
Pilsētas tiesības kopš 1378. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Hasenpoth
Platība
 - Kopējā 6,88 km²
Iedzīvotāji (01.07.2014.)[1]
 - kopā 4 803
 - blīvums 698,1/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3456
Mājaslapa: www.aizpute.lv

Aizpute ir sena pilsēta Latvijā, Aizputes novada administratīvais centrs. Atrodas paugurainās Rietumkurzemes augstienes rietumu malā, Tebras krastos, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Liepājas. Aizputē 2014. gada 1. jūlijā bija 4 803 iedzīvotāji.[1] Ievērojama ar to, ka tā ir bijusi Kurzemes bīskapijas domkapitula mītnes vieta, autonomā Piltenes apgabala galvaspilsēta, apriņķa pilsēta.

Nosaukuma cilme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākās kuršu vietvārda formas bija Asimputte, Acciputten, Asenputt (kuršu valodā Āspute - "vieta aiz kāpas"), kas vāciskotajā variantā kļuvis par Hasenpoth.

Ģerbonis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākais Aizputes ģerbonis nāk no 14. gadsimta zīmoga, kurā attēlots garīdznieks (iespējams mūks) ar biķeri rokā. Aizputes ģerbonī 1845. gadā redzams tas pats vīrs ar biķeri rokā uz rūtaina fona. No iepriekšējiem pavisam atšķirīgs ir 1850. gada ģerbonis. Tajā attēlota mūra siena ar torni un vārtiem, virs kura Cariskās Krievijas karogs, virs vārtiem - Kurzemes guberņas ģerbonis, bet logu ailēs gadu skaitļi - 1378. un 1799. Pašreizējais ģerbonis ir saglabājis līdzību tieši šim variantam.[2]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

9. gadsimtā tagadējās Aizputes vietā kurši uzcēla Beidas pili, no kuras tika pārvaldīts Aizputes pilsnovads.
13. gadsimtā Aizpute atradās kuršu zemes Bandavas sastāvā, kuru pakļāva Livonijas ordenis un jau 1248. (vai 1249.) gadā ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens lika celt Aizputes mūra pili. Tāpēc par Aizputes pilsētas dibināšanas gadu pieņemts uzskatīt 1249. gadu. 1253. gadā, pēc Kurzemes sadalīšanas, Aizpute (Hasenpotten) nonāca Kurzemes bīskapijas sastāvā. Pilsētas tiesības Aizputei piešķīra Kurzemes bīskaps Otto 1378. gada 17. martā.

16. gadsimta 2. pusē sākās Aizputes uzplaukums, jo Sakas upes grīvā tika izveidota tirdzniecības osta, no kurienes preces līdz Aizputei tika piegādātas pa Tebru. Pēc Poļu-zviedru kara Sakas osta tika slēgta, un tas iedragāja pilsētas saimniecības pamatus.

1795. gadā Aizpute kopā ar Piltenes apgabalu tika iekļauta Krievijas impērijas Kurzemes guberņas sastāvā. Aizputē, kā bijušajā Piltenes apgabala galvaspilsētā līdz pat 1818. gadam atradās tā augstākās pārvaldes iestādes - landrātu kolēģija un tiesa.

1905. gada revolūcijas laikā Aizputē notika kauja, kurā tika sakauta krievu soda ekspedīcijas karaspēka vienība (skat. Aizputes karš).

Aizputes dzelzceļa stacija (1917. gada pastkarte).
Skats uz Pasta ielu Aizputē (1910. gada pastkarte).

Padomju laikā Aizpute zaudēja savu agrāko administratīvo nozīmi, no apriņķa centra (1819 - 1949) uz neilgu brīdi kļūstot par Aizputes rajona centru (1950 - 1962), bet tad par vienkāršu mazpilsētu Liepājas rajonā.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

gads 1797 1863 1881 1897 1920 1925 1930 1935 1941 1959 1970 1979 2000 2011
Iedzīvotāju skaits 1015 3090 3690 3340 2680 3346 3435 3418 2706 4441 5551 5979 5799 4550

Apskates objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas ordeņa pilsdrupas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas ordeņa pils būvniecību 1249. gadā uzsāka ordeņmestrs Dītrihs fon Groningens. Pils vairākkārt paplašināta. Līdz pat 20.gs. 70. gadu vidum tā bija apdzīvota. Kopš 1998. gada pils ir valsts vēstures piemineklis.

Aizputes Novadpētniecības muzejs un tūrisma informācijas centrs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzejs Aizputē ar pārtraukumiem pastāv kopš 1935. gada. Šajā laikā tas ir vairākkārt mainījis savu atrašanās vietu. Kopš 1999. gada muzejs atrodas kādreizējā Pilsmuižas kungu mājā, kas celta 18.gs. beigās. Muzejā skatāmas 5 pastāvīgās ekspozīcijas un tā izstāžu zālē regulāri tiek eksponētas mākslas izstādes.

Akmens tilts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizputes pilsētas senākais tilts ir akmens tilts pār Tebras upi. Tas būvēts 1907. gadā un ir viens no pēdējiem celtiem mūra tiltiem Latvijā. To projektējis inženieris Karro un cēlis uzņēmējs Folksdorfs. Tilta akmens margu centrālajā daļā iekalts Manteifeļu ģerbonis un uzraksts par celšanas gadu.

Ūdensdzirnavas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdensdzirnavas celtas 18.gs. beigās 19.gs. sākumā. Pie tām skatāms Tebras upes ūdenskritums.

Muižas alus darītava[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muižas alus darītava atrodas turpat līdzās ūdensdzirnavām. Celta 19.gs. beigās, apvienojot divas vecākas Pilsmuižas saimniecības ēkas.

Pils krogs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Celts 19.gs. vidū. Par kroga kungu strādāja Ģirts Martinsens.

Baznīcakalns un baznīca[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca celta pēc 1260. gada kuršu sacelšanās apspiešanas vietā, kur pirms tam atradās Aizputes kuršu pils. Baznīca vairākkārt pārbūvēta un pašreizējo izskatu ieguvusi 1860. gadā. Aizputes baznīca ir viena senākajām baznīcām Kurzemē. Kopš 1998. gada baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz 16.gs. tajā sludināja katoļticību. Vēlāk ēka pārgāja evaņģēliski luteriskās draudzes valdījumā. Šodien tā ir Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīca.

Lindenbergas kartonāžas fabrikas ēka[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fabrikas ēka celta 20.gs. sākumā. Lūdz Pirmajam pasaules karam fabrikā gatavoja iesaiņojamo materiālu aptieku zālēm, darbojās kartonāžas, dzirnavu, zīmogu, etiķešu, tipogrāfijas, papīra preču, atslēdzniecības, zāģētavas un drēbju krāsotavas ražošanas nozares. Tas bija lielākais pirmskara laika uzņēmums pilsētā. Pēc 1945. gada uz fabrikas bāzes tika izveidots rūpkombināts, vēlāk MFR "Kurzeme" un A/S "Kurzemes atslēga - 1", kas specializējas atslēgu un būvapkalumu ražošanā.

Vecpilsēta[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīcu, Aizputes Romas katoļu baznīcu un Atmodas ielu. Koka apbūve saglabājusies no 19.gs. otrās puses un 20.gs. sākuma pārbūves laika. Vecpilsētas apbūve iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā.

Misiņkalna dabas parks[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parks sākts veidot 20.gs. 30. gados. Tas aizņem apm. 28 ha lielu platību. Misiņkalns ir Aizputes pilsētas augstākā vieta - 95,4 m virs jūras līmeņa. Parka stādījumu atjaunošana un sakopšana uzsākta 1992. gadā. Šodien parku caurvij gājēju celiņi, tā teritorijā atrodas mototrase, kurā norisinās Latvijas mēroga sacensības motokrosā.

Represēto piemiņas aleja un piemiņas akmens[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir liepu un ozolu aleja, ko 1942. gadā izveidoja to 50 aizputnieku piemiņai, kuri tika deportēti uz Sibīriju. Aleja atjaunota 1989. gadā, kad tur uzstādīja arī piemiņas akmeni.

Sinagoga[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēka celta 19.gs. otrā pusē. Kā sinagoga tā darbojās līdz Otrā pasaules kara beigām. 1955. gadā to pārveidoja par kultūras namu.

V.Jēriņas leļļu kolekcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopā kolekcijā ir 300 dažādi tērptu leļļu.

Ievērojamas personības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas personības, kas dzimušas vai augušas Aizputē:

Attēlu galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. jūlijā).
  2. Iltnere, A. Placēns, U. 1999. Latvijas pilsētas. Rīga, Preses nams.

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]