Ilūkste

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Ilūkste nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ilūkste
Raiņa piemineklis Ilūkstē Raiņa piemineklis Ilūkstē
Ilūkstes ģerbonis
Ģerbonis
Ilūkste (Latvija)
Ilūkste
Ilūkste
Koordinātas: 55°58′40″N 26°17′51″E / 55.97778°N 26.29750°E / 55.97778; 26.29750Koordinātas: 55°58′40″N 26°17′51″E / 55.97778°N 26.29750°E / 55.97778; 26.29750
Novads Ilūkstes novads
Platība 9 km²
Iedzīvotāji (01.07.2014.) 2 696[1]
Blīvums 299,6 iedz./km²
Vēsturiskie nosaukumi vācu: Illoxen (1702), Illuxt
Pilsētas tiesības no 1917. gada
Pasta indekss LV-5447
Mājaslapa www.ilukste.lv

Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Ilūkstes novada centrs, agrākais Ilūkstes apriņķa centrs. Izvietojusies Ilūkstes upes abos krastos autoceļu P70, P71 un P72 krustojumā 204 kilometru attālumā no Rīgas.

Ilūkstē ir vairākas izglītības iestādes, sporta un mūzikas skola, darbojas kultūras centrs, bibliotēkas, bērnu un jauniešu centrs. Tajā ir gan interešu pulciņi, gan novadpētniecības muzejs, darbojas 232. Ilūkstes mazpulku organizācija. Atzīmējama vēl viena nevalstiska organizācija — dienas centrs “Fēnikss” cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Ilūkstes vēsturiskajā centrā atrodas triju konfesiju dievnami — katoļu, pareizticīgo un atjaunotā luterāņu baznīca (padomju laikā tajā atradās sporta skola).

Kopš 2003. gada Ilūkste ir Ilūkstes novada centrs. Novadā apvienojās Ilūkstes pilsēta un Pilskalnes, Šēderes, Bebrenes pagasti, kuriem 2009. gadā pievienoja Subates pilsētu ar lauku teritoriju un Dvietes un Eglaines pagastus.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ilūkste pirms sagraušanas 1915. gadā.

Tiek uzskatīts, ka Ilūkstes apkārtnē atradies 1251. gadā minētais Alektenes pilsnovads. [2] Kā apdzīvota vieta tā sākusi veidoties 16. gadsimta sākumā Livonijas ordeņa Daugavpils komturejai piederošajā Sēlijas daļā no iedzīvotājiem, kas uz šejieni pārcēlās pēc lietuviešu iebrukumā izpostītā Pobežas miesta. Rakstos pirmoreiz minēta 1559. gadā[3] kā mazs miestiņš Ilūkstes upes labajā krastā, kas pēc ordeņa likvidācijas pārgāja bruņinieka Kaspara Zīberga īpašumā un ietilpa Pilskalnes (Šlosbergas) muižas teritorijā.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes nodibināšanas 1567. gadā Ilūkstē uzcēla luterāņu baznīcu un latīņu skolu 1596. gadā. Glābdamies no represijām, no Krievijas ieradās vecticībnieki. Zviedru Vidzemes laikā Ilūkstes muižnieks Bērtulis Zībergs deva patvērumu no Rīgas izraidītiem jezuītiem, kas veica rekatolizāciju abpus Daugavai un 1690. gadā šeit uzcēla koka katoļu baznīcu. Laikā no 1754. līdz 1769. gadam jezuīti uzcēla Ilūkstē baznīcu ar diviem augstiem torņiem, kas tajā laikā bija viena no lielākajām Latvijā.

Pateicoties savai atrašanās vietai ceļu no Sēlijas vidienes, Lietuvas, Baltkrievijas un Daugavpils krustojumā Ilūkste sāka veidoties kā tirdzniecības centrs un pēc pievienošanas Krievijas impērijai 1798. gadā bija Ilūkstes pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Illuxt) centrs. 1816. gadā uzcēla uniātu baznīcu. Pēc 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas tā kļuva par Ilūkstes apriņķa centru. Miestā apmetās daudz ebreju tirgotāju. Katru gadu janvārī un augustā šeit notika gadatirgi, 1840. gadā garām miestam izbūvēja veco PēterburgasVaršavas lielceļu, 1873. gadā dzelzceļa līniju Dinaburga—Tilzīte. 1861. gadā uniātu baznīcu nodeva pareizticīgajiem. 1861.-1865. gadā uzcelta jauna luterāņu baznīca. 1892. gadā Ilūkstes miestam piešķīra ierobežotas pašvaldības tiesības. 1910. gadā atklāts krievu skolotāju institūts, kas Pirmā pasaules kara laikā pārcelts uz Jaroslavļu. Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā Ilūkste ilgāku laiku atradās uz pašas kaujas līnijas, vairākkārt gāja no rokas rokā un tālab te nebij palicis neviena vesela nama. 1917. gadā Ilūkste ieguva pilsētas tiesības, tomēr tā vairs neatguva savu agrāko nozīmi. Sagrautas bij arī visas baznīcas, ieskaitot lielo katoļu baznīcu, kas pēc kara vairs netika atjaunota un 1921. gadā katoļiem piešķīra bijušo uniātu (grieķu katoļu) baznīcu, kas tika pārbūvēta.

Pēc Latvijas Republikas izveidošanas 1927. gadā uzcēla tagadējo Ilūkstes 1. vidusskola, kuras atklāšanā piedalījās toreizējais izglītības ministrs Jānis Pliekšāns. Viņam par godu pie skolas 1990. gadā uzstādīja tēlnieka Folkmaņa veidotu pieminekli.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. jūlijā).
  2. Hanswilhelm Haefs. Polen.
  3. Heinz von Zur Mühlen. Baltisches historisches Ortslexikon, 2. daļa.