Baltu valodas
| Baltu valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība | Ziemeļeiropa |
| Ģenētiskā klasifikācija |
Indoeiropiešu
|
| Atzari | |
| ISO 639-2 | bat |
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis. Mūsdienās pastāv vairs tikai divas baltu valodas — latviešu un lietuviešu. Baltu valodām radniecīgākās indoeiropiešu valodas ir slāvu valodas un attālākās ģermāņu valodas, kas izdalījušās no indoeiropiešu pirmvalodas jaunākajā akmens laikmetā, kad tajā runājošās ciltis izveidoja Auklas keramikas kultūru.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baltu pirmvaloda pastāvējusi apmēram no 1500. gada līdz 500. gadam p.m.ē. Ap 500. gadu p.m.ē. rietumbalti nošķīrušies no austrumbaltiem.[1] Senbaltu teritorijas pirms Lielās tautu staigāšanas (5.—9.gs.) bija uz dienvidaustrumiem un austrumiem no Baltijas jūras (tagadējās Polijas piekraste, Kaļiņingradas apgabals (Krievija) — t.s. bijusī Prūsija, Lietuva un daļa Latvijas), tālāk šīs teritorijas sniedzās līdz apmēram Vislas upei (Polijā). Uz austrumiem baltu ciltis apdzīvoja teritorijas jaukto koku mežu un krūmāju zonā līdz pat tagadējai Maskavai.
Par pirmo baltu valodu rakstisko liecību tiek uzskatīta ap 1350. gadu sarakstītā Elbingas prūšu vārdnīca (Elbing-Preussisches Wörterbuch). Būtiski baltu valodu dzīves telpu ietekmēja Ziemeļu krusta kari 13.—14. gadsimtā, kuros daudzas baltu ciltis tika pakļautas vai izzuda vispār, piemēram, pakāpeniski asimilētie prūši. Kā īpašs izņēmums jāmin lietuvieši, kas saglabāja neatkarību un piedzīvoja pat uzplaukumu, jo jau 13. gadsimtā bija izveidojuši paši savu valsti, vēlāk pieņēma katoļticību un izveidoja savienību ar Poliju.
Terminu "baltu valodas", kur jūtama sasaiste ar Baltijas jūru, ieviesa vācu valodnieks G.H.F Neselmans (G.H.F. Nesselmann), Kēnigsbergas Universitātē 1845. gadā nodarbojoties ar izmirušās prūšu valodas pētījumiem.[2]
Salīdzinošais piemērs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Latviski: | Dievs deva zobus, Dievs dos maizīti. |
| Latgaliski: | Dīvs deve zūbus, Dīvs dūs maizis. |
| Kursiski: | Deivs dave zambųs, Deivs dās gaitkas. |
| Žemaitiski: | Dievs davė dontės, Dievs dous/dūs/dos ė dounas/dūnas/donas. |
| Lietuviski: | Dievas davė dantis, Dievas duos duonos. |
| Prūsiski: | Dēiws dāns Dantins, Dēiws dās Gēitin. |
| Latīniski: | Deus dedit dentes, Deus dabit panem. |
| Sanskritā: | Deivah adadhat dątas; Deivah dat dhānas. |
| Krieviski: | Bog dal zuby, Bog dast hļeb (Бог дал зубы, Бог даст хлеб). |
| Dāniski: | Gud gav tænder, Gud skal give brød. |
| Norvēģiski: | Gud gav tenner, Gud skal gi brød. |
| Zviedriski: | Gud gav tänder, Gud skall ge bröd. |
| Vācu: | Gott gab ihm seine Zähne, Gott wird ihm Brot geben. |
| Angliski: | God gave teeth, God shall give bread. |
Iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rietumbaltu valodas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Austrumbaltu valodas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latviešu (~3 miljoni pratēju) ~1,6 miljoniem dzimtā valoda, 1,4 miljoni pārvalda kā svešvalodu
- Kursenieku valoda (gandrīz izmirusi)
- Latgaliešu (250 tūkstoši pratēju) — parasti uzskata par latviešu valodas dialektu
- Lietuviešu (~3,9 miljoni pratēju)
- Žemaišu — parasti uzskata par lietuviešu valodas dialektu
- Sēļu †
- Zemgaļu †
- Dņepras baltu †
Baltistikas studijas augstskolās pasaulē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārpus Latvijas baltu valodu filoloģiju var studēt:
- Sietlas Universitātē (ASV)
- Sanktpēterburgas Valsts universitātē (Krievija)
- Ernsta Morica Arnta universitātē Greifsvaldē (Ernst Moritz Arndt Universität Greifswald, Vācija)
- Kauņas Vītauta Dižā universitātē (Universitas Vytauti magni, Lietuva)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Alvīds Butkus (2005. gada 4. septembris). Kurā valodā runāsim, balti? Delfi. Skatīts: 2017. gada 4. janvārī.
- Olga Rimšāne, Sandra Kropa, Zane Lāce (2015. gada 2. marts). Baltu valodu vēstures pētniecība. Zināmais nezināmajā. Latvijas Radio 1. Lsm.lv. Skatīts: 2016. gada 4. janvārī.
- Joseph Pashka, Proto Baltic and Baltic languages (1994)
- Lituanus Linguistics Index (1955—2004) provides a number of articles on modern and archaic Baltic languages.
- Mallory, J.P. (1991). In Search of the Indo-Europeans: Language, Archaeology and Myth. New York: Thames and Hudson Ltd. ISBN 0-500-27616-1
- Baltu valodu kartes (krieviski)
- Arheoloģiskās kultūras III-IV gs. m.ē. un baltu hidronīmi (krieviski)
- Baltu valodas 10.gs. (krieviski)
- Baltu valodas 13.gs. (krieviski)
- Baltu valodas (krieviski)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ [https://web.archive.org/web/20140815113839/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/VALODA/v5-1baltu.htm Arhivēts 2014. gada 15. augustā, Wayback Machine vietnē. Baltu valodas] (latviski)
- ↑ Andress Kasekamps. Baltijas Valstu vēsture. JUMAVA, 2011
| ||||||||||
|