Lihtenšteina

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Eiropas valsti. Par pilsētu Saksijā skatīt rakstu Lihtenšteina (Saksija).
Lihtenšteinas Firstiste
Fürstentum Liechtenstein
Lihtenšteinas karogs Lihtenšteinas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaOben am jungen Rhein
Location of Lihtenšteina
Galvaspilsēta Vaduca
47°08.5′N 9°31.4′E
Lielākā pilsēta Šāna
Valsts valodas vācu valoda
Valdība Konstitucionāla monarhija
 -  Princis Hanss Ādams II
 -  Premjerministrs Klauss Čičers
Neatkarība kā firstistei
 -  Presburgas miera līgums 1806. gadā 
 -  Neatkarība no Vācijas savienības 1866. gadā 
Platība
 -  Kopā 160 475 km² (211.)
 -  Ūdens (%) nenozīmīgs
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 35,789 [1] (206)
 -  Blīvums 221/km² (52.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $3,250 miljardi [2][3] 
 -  Uz iedzīvotāju $91 697 
HDI (2010) 0,821 [4] (augsts) (6.)
Valūta Šveices franks (CHF)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .li
ISO 3166-1 kods 438 / LI / LIE
Tālsarunu kods +423

Lihtenšteina (vācu: Fürstentum Liechtenstein) - pundurvalsts Centrāleiropā. Lihtenšteinas teritorija ir ap 160 km2 un tās iedzīvotāju skaits ap 35 000. Valsts nosaukums cēlies no valdošās Lihtenšteinu dinastijas vārda. Galvaspilsēta - Vaduca; lielākā pilsēta - Šāna. Lihtenšteina robežojas ar Austriju austrumos un Šveici rietumos un šīs divas valstis pilnībā ieskauj tās teritoriju. Valsts iekārta - konstitucionāla monarhija. Saskaņā ar CIP Pasaules faktu grāmatu Lihtenšteinā ir augstākais pasaulē iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju.[5]

Lihtenšteina ir mazākā, bet bagātākā vāciski runājošā valsts pasaulē un vienīgā Alpu valsts, kuras teritorija pilnībā atrodas Alpos. Tā ir vienīgā vāciski runājošā valsts, kam nav kopīgas robežas ar Vāciju. Administratīvi Lihtenšteina ir sadalīta 11 pašvaldībās. Lielāko daļu Lihtenšteinas teritorijas aizņem kalni, tāpēc tajā tiek praktizēti ziemas sporta veidi. Ainavai raksturīgi lauksamnieciski apstrādāti lauki un nelielas fermas gan valsts ziemeļos (Unterland, "zemā zeme"), gan dienvidos (Oberland, "augstā zeme"). Valstī ir spēcīgs finanšu sektors, kas atrodas galvaspilsētā Vaducā un tiek saistīts ar valsts zemajām nodokļu likmēm, kuru dēļ Lihtenšteina tiek uzskatīta par "nodokļu paradīzi". Lihtenšteina ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekle un ietilpst Eiropas Ekonomiskajā zonā, taču nav Eiropas Savienībā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1699.-1712.g. teritoriju ieguva austriešu firsts Lihtenšteins, kas 1719.gada 15.augustā izveidoja Lihtenšteinas valstiņu. 1808.-1815.g. ietilpa Reinas Savienībā, 1815.-1866.g. - Vācijas Savienībā. 1866.gada 14.februārī kļuva par neatkarīgu valsti. Lihtenšteinas intereses ārzemēs pārstāv Šveice. Valsts kopš 1924.gada veido kopēju monetāro un muitas ūniju ar Šveici.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lihtenšteina atrodas Alpos, Reinas augšteces apkaimē. Austrumos tā robežojas ar Austriju, bet rietumos ar Šveici. Valsts teritorija ir nedaudz izstiepusies ziemeļu-dienvidu virzienā un tās garums ir 24 km. Valsts pašos dienvidos atrodas Lihtenšteinas augstākā virsotne - Graušpice (2 599 m). Zemākā vieta atrodas 429 m augstumā Reinas krastā valsts ziemeļos. Lielākās valsts upes ir Reina, kas kalpo kā robeža starp Lihtenšteinu un Šveici, kā arī Zamina.

Klimats mērens, nokrišņu daudzums 700 - 1200 mm gadā. Neskatoties uz to, ka Lihtenšteina atrodas Alpos, bieža dienvidu vēju esamība nosaka to, ka klimats šeit ir samērā maigs.

Meži klāj 25% no teritorijas, kalnu ganības un pļavas 43%, aramzeme 25%. Mežos dzīvo brieži, lapsas, bebri, caunas. Audzē kartupeļus, dārzeņus, kviešus, miežus. Valsts klimats ir maigs, vidējā janvāra temperatūra ir —10°C, jūlija +21 °C.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lihtenšteinā dzīvo 35,8 tūkstoši iedzīvotāju un apdzīvojuma blīvums ir visai liels - ap 220 cilv./km2. Vidējais dzīves ilgums ir 79,68 gadi (76,1 vīriešiem un 83,28 sievietēm).

Apmēram divas trešdaļas iedzīvotāju ir dzimuši Lihtenšteinā (65,8%), piektā daļa (20,1%) nāk no citām vāciski runājošajām valstīm (10,8% no Šveices, 5,9% no Austrijas un 3,4% no Vācijas). Pārējie iedzīvotāji nāk no Itālijas un bijušās Dienvidslāvijas (3,3%), no Turcijas (2,6%) un citām valstīm (4,8%).

Lai arī oficiālā valoda ir vācu valoda, vairums iedzīvotāju runā alemāņu dialektā, kas būtiski atšķiras no standarta vācu valodas, bet ir radniecīgs dialektiem, ko runā kaimiņu reģionos.

Saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanu, 87,9% iedzīvotāju ir kristieši, no kuriem 78,4% pieder pie Romas katoļu ticības un ap 8% ir protestanti.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie tirdzniecības partneri ir Šveice un Francija. Saimniecībā kopš 20.gs. 60. gadiem ir attīstīta rūpniecība. Ražo mākslīgos zobus, vīnu, suvenīrus. Svarīgs ienākumu avots ir pastmarkas. Izplatīts tūrisms un kultūrsaimniecības.

Valsts pārvalde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts galva princis Hans Ādams II, valdību vada premjerministrs, likumdevēja varu realizē princis un landtāgs (25 deputāti).

Lihtenšteinas Firstiste iedalās 11 pašvaldībās — Balzers, Eschen, Gamprin, Mauren, Plankel, Ruggell, Schaan, Schellenberg, Triesen, Triesenberg un Vaduca (galvaspilsētas apkārtne). Vairumu pašvaldību veido tikai viena pilsēta.

Diplomātiskās attiecības ar Latviju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas intereses Lihtenšteinā pārstāv Latvijas vēstniecība Austrijā. Lihtenšteinas intereses Latvijā pārstāv Šveices vēstniecība Rīgā, jo kopš 1991. gada 24. oktobra Šveice ir uzņēmusies pārstāvēt Lihtenšteinas intereses tajās valstīs, kurās tai nav savas pārstāvniecības.

Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lihtenšteinā kopš 2006. gada 2. marta ir Aivars Groza, rezidē Vīnē. Lihtenšteinas intereses Latvijā kopš 2008.gada 16.decembra pārstāv Šveices ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Gabriela Nuci Sulpicio (Gabriela Nützi Sulpizio), rezidē Rīgā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Bevölkerungsstatistik 30. Juni 2009, Landesverwaltung Liechtenstein.
  2. Key Figures for Liechtenstein, Landesverwaltung Liechtenstein.
  3. World Development Indicators, Pasaules Banka. Piezīme: aprēķinos izmantots Šveices pirktspējas paritātes indikators un oficiālais valūtas kurss.
  4. Human Development Report 2010. United Nations (2010). Atjaunināts: 4 November 2010.
  5. CIA - The World Factbook - Country Comparison :: GDP - per capita (PPP)