Centrāleiropas laiks

Eiropas laika zonas:

zils	Rietumeiropas laiks (UTC+0) Rietumeiropas vasaras laiks (UTC+1)
gaiši zils	Rietumeiropas laiks (UTC+0)
sarkans	Centrāleiropas laiks (UTC+1) Centrāleiropas vasaras laiks (UTC+2)
dzeltens	Austrumeiropas laiks (UTC+2) Austrumeiropas vasaras laiks (UTC+3)
oranžs	Kaļiņingrada laiks (UTC+3)
zaļš	Maskavas laiks (UTC+4)

Gaišākās krāsās norādītas valstis, kas neievēro vasaras laiku: Alžīrija, Īslande, Krievija un Tunisija

Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1. Tas tiek lietots lielākajā daļā Eiropas valstu ziemas periodā. Vasarā tā vietā vairums valstu izmanto Centrāleiropas vasaras laiku ar nobīdi UTC+2.

Lietošana

Centrāleiropas laika lietošana Eiropā

Precīzs Centrāleiropa slaiks uz 15. meridiāna (Trebnje, Slovēnija)

1893. gadā Vācijas Impērija apvienoja savas laika zonas, ieviešot CET (MEZ). Karu laikā šis laiks tika ieviests visās okupētajās teritorijās.

Pirms Otrā Pasaules kara Lietuva laika posmā no 1920. līdz 1940. gadam izmantoja CET (MET). Francija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga saglabāja Centrāleiropas laiku. Pēc kara šo laiku ieviesa Monako, Spānija, Andora un Gibraltārs.

Īrija un Lielbritānija 1968.—71. eksperimentāli ieviesa Centrāleiropas laiku, tomēr tā izrādījās nepopulāra un īslaicīga izmaiņa, galvenokārt saistībā ar ceļa negadījumu skaitu, kurš palielinājās tumšajos ziemas rītos.^{[nepieciešama atsauce]} Portugāle izmatoja CET laika posmos no 1966. līdz 1976. un 1992. līdz 1996.

Centrāleiropas vasaras laiks

Šīs valstis un teritorijas vasaras laikā izmanto Centrāleiropas vasaras laiku laikā no 1:00 UTC pēdējā marta svētdienas līdz 1:00 pēdējai oktobra svētdienai.:

• Albānija, regulāri kopš 1974.
• Andora, regulāri kopš 1985.
• Austrija, regulāri kopš 1980.
• Beļģija, regulāri kopš 1980.
• Bosnija un Hercegovina, regulāri kopš 1983.
• Čehija, regulāri kopš 1979.
• Dānija (metropolitan), regulāri kopš 1980.
• Francija (metropole), regulāri kopš 1976.
• Gibraltārs, regulāri kopš 1982.
• Horvātija, regulāri kopš 1983.
• Itālija, regulāri kopš 1966.
• Lihtenšteina
• Luksemburga, regulāri kopš 1977.
• Maķedonija, regulāri kopš 1983.
• Malta, regulāri kopš 1974.
• Monako, regulāri kopš 1976.
• Melnkalne, regulāri kopš 1983.
• Nīderlande (metropole), regulāri kopš 1977.
• Norvēģija, regulāri kopš 1980.
• Polija, regulāri kopš 1977.
• Sanmarīno, regulāri kopš 1966.
• Serbija, regulāri kopš 1983.
• Slovākija, regulāri kopš 1979
• Slovēnija, regulāri kopš 1983.
• Spānija (izņemot Kanāriju salas), regulāri kopš 1974.
• Šveice, regulāri kopš 1981.
• Ungārija, regulāri kopš 1980.
• Zviedrija, regulāri kopš 1980.
• Vācija, regulāri kopš 1980.
• Vatikāns, regulāri kopš 1966.

Citas valstis

Citam valstīm skatīt UTC+1.