Grodņa

Vikipēdijas raksts

Grodņa
baltkrievu: Гродна, krievu: Гродно

Iedzīvotāji (2006)	320 164
Citi nosaukumi	Grodno — poļu Gardinas — lietuviešu
Rakstos	1127.g
Pilsētas tiesības	1441.g
Apgabals (вобласць)	Grodņas apgabals
Mājaslapa	http://www.grodno.by/

Grodņa^[1], arī Hrodna, Grodna (baltkrievu: Гродна, krievu: Гродно) — pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs. Atrodas netālu no robežas ar Poliju un Lietuvu. Rūpniecības un transporta centrs.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Grodņa radās kā Senās Krievzemes neliels cietoksnis pie jātvingu apdzīvotajām teritorijām.

Rakstos pirmoreiz pieminēta 1127. gadā Pagājušo laiku vēsturē kā Gorodena (krievu: Городен). XII gadsimtā Grodņa bija vājas, tomēr patstāvīgas kņazistes centrs un tā kopā ar Navagrudaku bija viena no svarīgākajām Melnās Krievzemes pilsētām.

Ap 1250. gadu Grodņu ieņēma lietuvieši un iekļāva Lietuvas lielkņazistē. 1389. gadā lielkņazs atļāva pilsētā izveidot ebreju kopienu, bet 1441. gadā tā ieguva Magdeburgas tiesības. 1569. gadā Grodņa iekļāvās apvienotajā Žečpospoļitā.

Kā svarīga Žečpospoļitas pilsēta šeit vairākkārt notika valsts Seimi, bet 1793. gadā — pēdējais Seims valsts vēsturē. Trešās Polijas dalīšanas rezultātā Grodņa nonāca Krievijas sastāvā, bet 25. novembrī pēdējais Žečpospoļitas monarhs Staņislavs Poņatovskis Grodņas Jaunajā pilī atteicās no troņa. Grodņa kļuva par Krievijas impērijas guberņas centru.

1.pasaules kara laikā Grodņu ieņēma vācu karaspēks, bet pēc Brestļitovskas miera to paturēja vācieši. Īsu laiku Grodņa bija Baltkrievijas Tautas republikas valdības rezidence.

Poļu-boļševiku kara laikā pilsētas apkārtnē notika Nemunas kauja, bet pēc Rīgas miera līguma, tā tika iekļauta Polijā.

Polijas sastāvā Grodņa bija liels Polijas armijas militārais centrs, bet 42% no iedzīvotājiem bija ebreji. Tika slēgtas visas baltkrievu skolas.

2.pasaules kara laikā 1939. gadā Grodņa bija viena no nedaudzajām vietām, kur Polijas armija pretojās iebrūkošajam PSRS karaspēkam Grodņas kaujā.

Kopš 1945. gada Grodņa bija Balkrievijas PSR apgabala centrs, bet kopš 1991. gada — neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.

Mūsdienās Grodņa ir Baltkrievijas katoļu un valsts poļu minoritātes centrs.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Grodnā dzimuši:

• Leons Baksts (Леон Николаевич Бакст) (1866—1924) — mākslinieks
• Olga Korbuta (Вольга Валянцінаўна Корбут) (1955) — vingrotāja
• Meirs Lanskis (Meyer Lansky) (1902—1983) — gangsteris
• Aļaksandrs Milinkevičs (Аляксандр Уладзімеравіч Мілінкевіч) (1947) — politiķis
• Vilfraids Maikls Voiničs (Wilfrid Michael Voynich) (1865-1930) — bibliofils

[izmainīt šo sadaļu] Piezīmes un atsauces

1. ↑ Izrunā ar divskani uo.