Bresta (Baltkrievija)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu Baltkrievijā. Par citām jēdziena Bresta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Bresta
Брэст
Dzelzceļa stacija
Dzelzceļa stacija
Flag of Bresta
Karogs
Bresta
Ģerbonis
Bresta
Red pog.png
Bresta
Koordinātas: 52°8′N 23°40′E / 52.133°N 23.667°E / 52.133; 23.667Koordinātas: 52°8′N 23°40′E / 52.133°N 23.667°E / 52.133; 23.667
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Brestas apgabals
Pirmoreiz minēta 1019. g.
Magdeburgas tiesības 1390. g.
Citi nosaukumi Брест - krievu
Brześć - poļu
Брест-Литовск - krievu (novec.)
Brześć nad Bugiem (poļu 1918-1939)
Platība
 - Kopējā 145 km²
Iedzīvotāji (2009)
 - kopā 318 000
 - blīvums 2 680/km²
Mājaslapa: http://www.brest.by/

Bresta (baltkrievu: Брэст; arī Бе́расьце, Бярэ́сьце) ir pilsēta Baltkrievijas galējos dienvidrietumos pie Polijas robežas Rietumu Bugas un Muhavecas upju satekas vietā, apgabala centrs. Rūpniecības un transporta centrs. Pilsēta atrodas pie Maskavas - Berlīnes dzelzceļa līnijas.

Pilsētās pievārtē atrodas liels memoriālais komplekss - Brestas cietoksnis, veltīts cietokšņa aizstāvjiem - PSRS kareivjiem 2.pasaules karā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvota vieta Berestjes (Берестье) vārdā pirmoreiz minēta 1019. gadā Pagājušo gadu vēstures hronikā kā Kijevas Krievzemes pilsēta. To vairākkārt apdraudēja poļi un lietuvieši, bet 1241. gadā nopostīja mongoļi.

Vēlēkos gados pilsēta bija Lietuvas lielkņazistes sastāvā. 1596. gadā pilsētā tika noslēgta Brestas ūnija, kurā Lietuvas lielkņazistes pareizticīgie tika pakļauti katoļu juridiskcijā, izveidojot uniātu baznīcu.

Polijas trešajā dalīšanā 1795. gadā Bresta tika iekļauta Krievijas impērijā, no 1796. gada Lietuvas guberņas, vēlāk Grodņas guberņas apriņķa pilsēta. XIX gadsimtā pie pilsētas tika uzcelts liels cietoksnis.

1.pasaules kara laikā Brestu ieņēma vācu karaspēks. 1918. gada 3. martā Brestā tika parakstīts Brestļitovskas miera līgums starp padomju Krieviju un Centrālājām valstīm. 1919. gadā Bresta nonāca jaunizveidotās Polijas kontrolē. Kaut arī Krievu-poļu kara laikā Bresta nonāca padomju Krievijas kontrolē, Rīgas miera līgums iekļāva pilsētu Polijas teritorijā.

2.pasaules kara laikā, Vācijai iebrūkot Polijā, Brestu un tās cietoksni aizstāvēja neliels garnizons. Pēc četru dienu kaujām 1939. gada 17. septembrī Heinca Guderiana vadītie spēki ieņēma pilsētu. Tomēr Molotova-Ribentropa pakts paredzēja, ka Bresta atrodas padomju interešu zonā, tāpēc padomju spēkiem tika ļauts iegūt kontroli pār pilsētu. Nodošanas brīdī vācu un padomju karaspēks pilsētā sarīkoja kopīgu improvizētu parādi. 1941. gada 22. jūnijā Vācija savukārt uzbruka PSRS, un Brestas cietoksnis izrādīja sīvu pretošanos. Cietoksnis padevās tikai pēc sešām nedēļām[1]. 1944. gada jūlijā pilsētu atkal ieņēma Padomju armija.

Pēc kara Bresta bija apgabala centrs Baltkrievijas PSR sastāvā. Brestas cietokšņa drupās tika uzcelts liels memoriāls. No 1991. gada - apgabala centrs neatkarīgajā Baltkrievijā.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju etniskais sastāvs - baltkrievi (82,0%), krievi (10,7%), ukraiņi (4,2%). Bresta ir Izraēlas politiķa Menahema Begina (מְנַחֵם בְּגִין, Menachem Begin, 1913-1992) un vieglatlētes Jūlijas Nescjarenkas (Юлія Несьцярэнка, 1979-) dzimtā pilsēta. Brestas pievārtē, Skokos dzimis poļu dzejnieks Julians Ņemcevičs (Julian Ursyn Niemcewicz, 1758-1841).


Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]