Imants Geidāns

Vikipēdijas lapa
Imants Geidāns
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts

Dzimšanas dati 1942. gada 22. jūnijā (81 gads)
Valsts karogs: Ostlande Rīga, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Profesija inženieris

Imants Geidāns (dzimis 1942. gada 22. jūnijā Rīgā) ir latviešu inženieris un politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts (1990—1993).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1942. gada 22. jūnijā Rīgā. Strādāja par apvienības «Lauku celtnieks» centrālās laboratorijas vadītāju Jelgavā.

Atmodas kustības laikā I. Geidāns bija gan LNNK, gan atjaunotā Latvijas Kultūras fonda aktīvists, kā arī Latvijas Tautas frontes Jelgavas novada domes vadītājs. Nesekmīgi kandidēja 1989. gada 14. maija PSRS tautas deputātu vēlēšanās.

1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 82. Jelgavas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā I. Geidāns nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[1]

1992. gadā I. Geidānu iecēla par Muitas departamenta direktoru, bet no amata atbrīvoja 1993. gadā kā neatbilstīgu un nekompetentu muitas darbā.[2]

1994. gadā I. Geidāns kļuva par zemkopības ministra Ārija Ūdra padomnieku, bet 1996. gadā — par Ministru prezidenta biedra Ziedoņa Čevera padomnieku

Pirms 1997. gada pašvaldību vēlēšanām I. Geidāns kopā ar Armandu Stendzenieku nodibināja Nacionālā progresa partiju (arī Tautas Varas partiju), bija tās priekšsēža vietnieks, nesekmīgi kandidēja 1997. gada Rīgas domes vēlēšanās un 7. Saeimas vēlēšanās,[3] vēlāk bija partijas priekšsēdis. Tāpat nesekmīgi kandidēja uz vietu Jūrmalas domē 2001. gada pašvaldību vēlēšnās.

2001. gadā viņš bija starp partijas "Mūsu Latvijai" dibinātājiem,[4] no kuras saraksta nesekmīgi kandidēja uz vietu Jūrmalas domē 2005. gada pašvaldību vēlēšnās

Pēc politiķa karjeras beigām bija SIA "Kosmetoloģijas koledža" direktors.[5]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā I. Geidānu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2019. gadā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs viņam piešķīra piemiņas medaļu par neatkarības idejas uzturēšanu un savu pilsonisko stāju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
  2. Rīdzinieki uzticējušies godīgākajiem kandidātiem diena.lv 1997. gada 17. martā
  3. 13. saraksts Nacionālā progresa partija Arhivēts 2020. gada 12. augustā, Wayback Machine vietnē. "Latvijas Vēstnesis" Nr. 261/264 10.09.1998.
  4. Imants Geidāns dibina jaunu partiju[novecojusi saite] LETA 10.11.2004.
  5. Deputātu atmiņas par 4. maiju pirms 20 gadiem[novecojusi saite] jelgavasvestnesis.lv 2010. gada 3. maijā