Aivars Lembergs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aivars Lembergs
Aivars Lembergs 2012.jpg
Aivars Lembergs 2012. gadā
Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs

Dzimšanas dati 1953. gada 26. septembrī (61 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jēkabpils, Latvijas PSR, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija PSKP (1975 - 1990)
Latvijai un Ventspilij (no 1994)
Dzīvesbiedrs(-e) Ināra Lemberga
Profesija ekonomists
Augstskola Latvijas Universitāte

Aivars Lembergs (dzimis 1953. gada 26. septembrī Jēkabpilī) ir Latvijas politiķis, pārstāv partiju "Latvijai un Ventspilij". Kopš 1988. gada viņš ir Ventspils pašvaldības priekšsēdētājs. Līdztekus politiskajai darbībai A. Lembergs nodarbojas ar uzņēmējdarbību, viņš kopā ar saviem ģimenes locekļiem, visticamāk, ir bagātākais cilvēks Latvijā, viņa īpašumu vērtība tiek lēsta līdz pat 200 miljoniem latu.[1] Saistībā ar nelikumīgām darbībām A. Lembergs ir apsūdzēts vairākos kriminālnoziegumos un kopš 2007. gada ar ģenerālprokurora un tiesas lēmumu viņam ir liegts pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus.[2] Līdzās Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram tiek uzskatīts par vienu no trim ietekmīgajiem "oligarhiem".

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1961. gada līdz 1972. gadam mācījies Jēkabpils 1. vidusskolā. 1977. gadā pabeidzis Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot ekonomista kvalifikāciju rūpniecības plānošanas specialitātē.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas PSR laikā A. Lembergs bija Komunistiskās partijas biedrs (līdz 1990. gadam) un partijas darbinieks. 1988. gadā pirmo reizi ievēlēts Ventspils vadībā — par pilsētas tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju. No 1990. gada līdz 1993. gadam bija Augstākās Padomes deputāts un Ekonomikas komisijas loceklis, darbojās Latvijas Tautas frontes frakcijā. Viens no tiem deputātiem, kas 4. maijā balsoja par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1991. gadā tika ievēlēts Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomē, ievēlēts par padomes priekšsēdētāju un ieņem pilsētas mēra amatu līdz pat šim laikam (pārstāvot partiju "Latvijai un Ventspilij" atkārtoti ievēlēts Ventspils domē un mēra amatā arī 1994., 1997., 2001., 2005. un 2009. gada pašvaldību vēlēšanās).

1994. gadā A. Lembergs izveidoja politisko organizāciju "Latvijai un Ventspilij" un tika ievēlētas par tās valdes priekšsēdētāju. Šī partija uzsāka sadarbību ar Zaļo un Zemnieku savienību, tās biedri tika ievēlēti Saeimā un iesaistījās vairāku valdību koalīcijās, bet tās pārstāvis G. Daudze tika ievēlēts par 9. Saeimas priekšsēdētāju. Valdību veidošanas sarunās "Latvijai un Ventspilij" vairākkārt pārstāvēja tās vadītājs A. Lembergs.

1999. gadā starp Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partiju un t. s. Ventspils grupējumu, tostarp A.Lembergu, tika noslēgts slepens līgums.[3] Tajā puses vienojās par finansējumu, kontrolē esošo masu informācijas līdzekļu redakcionālo politiku un saistībām lēmumu pieņemšanas un ekonomisko aktivitāšu jomā, kā arī paredzēja savstarpējas konsultācijas par dažādiem jautājumiem. Vienošanās punktos ietverti gan noteikumi, kādam jābūt valdības sastāvam, gan privatizācijas procesam. A. Lembergs noliedza, ka šādu līgumu būtu parakstījis un devis naudu par šādiem apsolījumiem,[4] taču līguma autentiskumu apstiprināja toreizējais sociāldemokrātu partijas vadītājs Juris Bojārs.[5] Līgums nodrošinājis partijai no A. Lemberga kontrolētajiem Ventspils uzņēmumiem gadā 70 000 latu.[6] Tiek pieļauts, ka pirms 7. Saeimas vēlēšanām līgumi noslēgti arī ar citām partijām. Līgumā ar Latvijas Ceļu paredzēts, ka notiks savstarpējas konsultācijas, "lemjot par piedalīšanos valdības un pašvaldību koalīcijās, vai par atbalsta izteikšanu valdības koalīcijai".[7] Līgumu ar Jauno partiju apstiprināja tās bijušais līderis Ainārs Šlesers, gan uzsverot, ka tas nav paredzējis finansiālu atbalstu.[8] Tomēr gan Latvijas Ceļš, gan Jaunā partija pēc līgumu parakstīšanas saņēma ziedojumus no Ventspils uzņēmumiem.[7]

No 1994. gada A. Lembergs ir Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents, Ventspils Brīvostas valdes priekšsēdētājs un Basketbola kluba "Ventspils" prezidents.

Politiskie pretinieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Lembergam Latvijas politikā vienmēr ir bijis daudz politisko pretinieku. Dažādos laikos viņam ir nācies gan cīnīties, gan sadarboties arī ar citiem oligarhiem, kam ir vienlaikus liela politiska un ekonomiska ietekme, piemēram, Andri Šķēli un Aināru Šleseru. A. Lemberga pretinieki ir arī virkne preses izdevumu un elektronisko plašsaziņas līdzekļu, sabiedriskās organizācijas un zināmā mērā arī tiesībsargājošās iestādes.

2006. gadā aktīvu A. Lemberga kritiku, kas ietvēra plakātu izlīmēšanu un īpaša apkārtraksta izdošanu, izvērsa nodibinājums "Pilsētai un pasaulei". Tika izdota arī Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas grāmata "Дело труба. Kas ir Lembergs".[9]

Kriminālprocesi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baumas par A. Lemberga milzīgo ietekmi un bagātību ir izplatītas jau kopš 1990. gadu vidus. Tomēr tikai aptuveni 10 gadus vēlāk tiesībsargājošām iestādēm izdevās uzsākt vairākus kriminālprocesus par nelikumīgām darbībām, tai skaitā nelikumībām privatizācijas procesos, dienesta stāvokļa izmantošanu, kukuļdošanu un ņemšanu, naudas atmazgāšanu, nelikumīgu politisko procesu ietekmēšanu.

2005. gada 29. decembrī Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu pret A. Lembergu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (tā sauktā Grinberga lieta).[10] 2006. gada 20. jūlijā, tai pašā dienā, kad Zaļo un Zemnieku savienība pirms 9. Saeimas vēlēšanām izvirzīja A. Lembergu par savu kandidātu Ministru prezidenta amatam, Ģenerālprokuratūra viņam uzrādīja apsūdzību kukuļdošanā, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā un amatpersonai uzlikto ierobežojumu pārkāpšanā.[11]

2007. gada 14. martā A. Lembergs tika aizturēts sakarā ar apsūdzībām 2005. gada decembrī uzsāktajā kriminālprocesā. Tās pašas dienas vakarā arī tika piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums uz nenoteiktu laiku un Ventspils mērs nokļuva Matīsa cietumā. 10. jūlijā apcietinājums tika aizstāts ar mājas arestu, 2008. gada 22. februārī arī mājas arests tika atcelts.

2005. gadā ierosinātajā tā dēvētajā "Grinberga lietā" (par ierobežojumu valdības ieceltajam pārstāvim Ojāram Grinbergam darboties Ventspils Brīvostas valdē) A. Lembergu attaisnoja visu instanču tiesas, tai skaitā 2008. gada februārī nepārsūdzamu attaisnojošu lēmumu pieņēma Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments.

Cita, vēl nepabeigtā kriminālprocesa ietvaros ir atklāts un tiek izskatīts "Lemberga stipendiātu saraksts", par kuru uzskata, ka tajā apkopotas politiskās partijas un politiķi, kurus A. Lembergs vairāku gadu gaitā finansējis, izmantojot noteiktu politisko mērķu sasniegšanai. Saraksta esamības faktu 2009. gada decembrī apstiprināja ģenerālprokurors Jānis Maizītis.[12] 2010. gada 29. septembrī portāls pietiek.com publicēja dokumentus, kuri esot stipendiātu saraksti, kas iegūti kratīšanas laikā no grāmatvedes Gitas Grasmanes datora.[13] Saistībā ar nelikumīgām darbībām A. Lembergam jau kopš 2007. gada ar ģenerālprokurora un tiesas lēmumu viņam ir liegts pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Lembergs dzīvo savā lauku īpašumā Ventspils novada Puzes pagastā. Viņam un viņa ģimenei pieder arī vairāki citi nekustamie īpašumi. A. Lemberga bērni Anrijs un Līga arī ir iekļauti Latvijas miljonāru sarakstos, pret Anriju Lembergu ir celtas apsūdzības krimināllietā kopā ar tēvu.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Apbalvots ar 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]