Dzintars Ābiķis

Vikipēdijas lapa
Dzintars Ābiķis
Dzintars Ābiķis 2010. gadā
5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. saeimas deputāts
Amatā
1993. gads — 2014. gads

Dzimšanas dati 1952. gada 3. jūnijā (71 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ventspils, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Zaļā partija (1990—1992)
Latvijas Ceļš (1993—1998)
Tautas partija (1998—2009)
SCP (2009—2011)
Vienotība (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Lilita Ābiķe
Profesija ģeogrāfijas skolotājs
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Apbalvojumi

Dzintars Ābiķis (dzimis 1952. gada 3. jūnijā Ventspilī) ir latviešu pedagogs un politiķis, partijas "Vienotība" biedrs. Viņš ir vienīgais Latvijas politiķis, kas ir bijis Augstākās Padomes un septiņu Saeimu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas deputāts, taču nekandidēja 12. Saeimas vēlēšanās.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dz. Ābiķis ir dzimis Ventspilī, beidzis Ventspils 1. vidusskolu. 1980. gadā beidzis Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultāti. Pēc studiju beigām līdz 1990. gadam Rīgas 41. vidusskolā strādājis par ģeogrāfijas skolotāju, ir arī vairāku mācību grāmatu autors.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešās atmodas laikā 1980. gadu beigās Dz. Ābiķis iesaistījās Latvijas Tautas frontē kopš tās pirmsākumiem. 1990. gadā kā LTF kandidāts vienā no Rīgas vēlēšanu apgabaliem tika ievēlēts Augstākajā Padomē, 4. maijā balsojis par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Bijis Zaļās partijas biedrs, 1993. gadā bija viens no partijas "Latvijas Ceļš" dibinātājiem, no tās ievēlēts 5. Saeimā (pēc tam Dz. Ābiķis ievēlēts arī 6., 7., 8., 9., 10. un 11. Saeimā). Pirms ievēlēšanas 7. Saeimā Dz. Ābiķis gan bija jau cita politiskā spēka — Tautas partijas biedrs, no kuras tika ievēlēts arī vairākās nākamajās Saeimās. 2009. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Tautas partijā viņš bieži ir bijis iekšējs opozicionārs, kas iebildis daudzām sabiedrībā nepopulārām partijas iniciatīvām un kritizējis partijas dibinātāja A. Šķēles lielo ietekmi partijā. 2009. gada septembrī Tautas partijas valde izslēdza Dz. Ābiķi no partijas par balsojumu Saeimā pretēji partijas viedoklim jautājumā par nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijām,[1] turpmāk viņš darbojās Saeimā kā pie frakcijām nepiederošs deputāts. 2009. gada novembrī iestājies partijā "Sabiedrība citai politikai".[2]

2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta. Tādējādi Dz. Ābiķis kļuva par vienīgo politiķi, kas ir bijis visu 7 parlamentu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas deputāts. 2011. gadā Saeimas ārkārtas velēšanās ievēlēts arī 11. Saeimā. Nekandidēja 12. Saeimas vēlēšanās.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dz. Ābiķis ir apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.